Politologs Jurijs Svetovs

Politologs par ASV spēkiem Eiropā: katra valsts pati lemj, kādu armiju barot

34
(atjaunots 12:15 23.08.2019)
Jautājums par ASV bruņoto spēku klātbūtni Vācijā nav saistīts tikai ar naudu vien – daudz nozīmīgāks ir valsts stāvoklis 75 gadus pēc sakāves Otrajā pasaules karā, atzīmēja politologs Jurijs Svetovs.

RĪGA, 23.augusts – Sputnik. Septiņu gadu laikā Vācijas valdība piešķīrusi ASV karaspēka uzturēšanai vairak nekā 240 miljonus eiro, pavēstīja telekanāls ARD, atsaucoties uz valsts Finanšu ministrijas datiem. Tāpat amerikaņu vajadzībām iztērēta lauvas tiesa no summas 480 miljonu eiro apmērā, kas paredzēta militāro objektu iekārtošanai Vācijā partneru vajadzībām.

"Katra valsts domā par savu drošību. Varbūt Vācijai šķiet izdevīgi tērēt naudu svešas armijas uzturēšanai. Turklāt stāsta, ka vācu jaunieši nevēlas dienēt armijā, un pastāvīgi rit diskusijas par VFR armijas cīņasspēju," radio Sputnik ēterā konstatēja politologs un žurnālists Jurijs Svetovs.

ASV un Vācijas attiecībās ir izveidojies visai sarežģīts "kamols", atzīmēja eksperts.

"ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Vācija par maz tērē aizsardzībai un nepilda prasību atvēlēt šiem mērķiem 2% IKP, tāpēc viņš draud pārvietot amerikāņu  spēkus uz Poliju. Domāju, šeit runa nav tikai par Vācijas maksāto naudu vien – daudz nozīmīgāks ir valsts stāvoklis 75 gadus pēc sakāves Otrajā pasaules karā," paskaidroja Svetovs.

Vācijā dislocētais ASV militārais kontingents ietver 35 tūkstošus karavīru, tas ir lielākais Eiropā. Pie tā pieder arī 17 tūkstoši amerikāņu un 12 tūkstoši vācu civilpersonu, kuri iekārtojušies darbā ASV bruņotajos spēkos.

Tramps jau vairākkārt ir kritizējis Vāciju par nepietiekamu ieguldījumu NATO budžetā. Viņš atgādina, ka Vācijas izdevumi aizsardzībai sasniedz "tikai" 1% IKP, taču valstij "ir jāmaksā daudz vairāk". Šogad plānots, ka Berlīnes izdevumi aizsardzībai sasniegs 1,36% IKP.

34
Pēc temata
ASV pieprasa Vācijai palielināt aizsardzības izdevumus "Krievijas iebiedēšanai"
NATO nejauši atklāja savas Eiropas kodolieroču bāzes
Eksperts: Vācija pieņēmusi nepareizu lēmumu par NATO
ASV draud izvest karaspēkus no Vācijas – vācieši lūdz paķert līdzi arī raķetes
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

18
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

18
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

25
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

25
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

0
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

0
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta