Meitene ar Lielbritānijas un ES karogiem

Top zināms, cik Baltijas valstu un Polijas piederīgo iekārtojušies darbā Lielbritānijā

66
(atjaunots 10:36 18.08.2019)
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas pilsoņu nodarbinātības līmenis britu darba tirgū atzīts par vienu no augstākajiem.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Trīs ceturtdaļas Lielbritānijā dzīvojošo Baltijas republiku un Polijas pilsoņu ir oficiāli iekārtojušies darbā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz britu avīzi Daily Mail un Nacionālā statistikas dienesta (ONS) datiem.

Izdevums vēsta, ka, saskaņā ar ONS informāciju, EU8 valstu grupas pilsoņu nodarbinātības līmenis sastāda 83,7%. Tajā ietilpst Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija un Slovēnija.

Visaugstākā ES pilsoņu nodarbinātība Apvienotajā Karalistē tiek atzīmēta darbinieku vidū no Rumānijas un Bulgārijas – 85,9%.

Kopumā ES pilsoņu nodarbinātības līmenis Lielbritānijā šajā pusgadā sasniedzis 83,3%, kas ir par 4% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Šis pats rādītās Lielbritānijas pilsoņiem Eiropas Savienībā sastāda 76,1%.

Pēc Oksfordas Universitātes Migrācijas novērojumu centra direktores Madlenas Sampšenas sacītā, minētos datus nevajagot uztvert kā stabilu tendenci, jo tie var būt atšķirīgi dažādos gados.

Taču viņa norādīja, ka pēdējo gadu laikā radusies pozitīva ievirze ES pilsoņu migrācijas līmeņa dinamikā uz Lielbritāniju.

"Tas ir ļoti augsts nodarbinātībās līmenis. Tas liecina par to, ka, pat ja Lielbritānija kaut kādā mērā kļuvusi mazāk pievilcīga ES pilsoņiem, darba tirgus joprojām ir un paliek pieprasīts," nobeigumā sacīja Sampšena.

Saskaņā ar Lielbritānijas tirdzniecības kameras prognozi, pēdējā laikā britu darba tirgus piedzīvo grūtības, kas saistītas ar augsti kvalificētu darbinieku trūkumu. Tas tiek saistīts ar "augošo nenoteiktību" Lielbritānijas iziešanā no Eiropas Savienības.

66
Pēc temata
Darbinieki Latvijā lemti nabadzībai
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Imigrācija vienkāršota: kur viesstrādniekiem nāksies maksāt vairāk, nekā latviešiem
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

5
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

5
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Georgijs Vikulovs

Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem

6
(atjaunots 10:51 12.08.2020)
Vakcīna pret koronavīrusu, kas tika piereģistrēta KF, vēl izies klīniskos izmēģinājumus; ja tiks apstiprināta tās drošums, vakcinācija sāksies pēc dažiem mēnešiem, paziņoja ārsts-infektologs Georgijs Vikulovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Krievijas Veselības ministrija piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs kopā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu, jaunās koronavīrusa infekcijas profilaksei. Civilā apritē tā nonāks 2021. gada 1. janvārī.

Pēc vakcīnas pret koronavīrusu reģistrācijas KF tiks turpināti klīniskie izmēģinājumi, paziņoja radio Sputnik Vīrusa infekciju profilakses un ārstēšanas zinātniski pētnieciskā centra direktors, medicīnas zinātņu doktors, ārsts imunologs-alergologs-infektologs Georgijs Vikulovs.

"Runa nav par vakcināciju pēc dažām dienām, bet gan pēc dažiem mēnešiem. Pirmsreģistrācijas prasības paliek tādas, kādas tās bija, pirmsreģistrācijas izmeklējumi tiek rīkoti, taču noteiktā cilvēku izlasē. Pēc tam tiek rīkoti plašāki pētījumi, tostarp kolektīvās populācijas imunitātes novērtēšanas pētījumi. Svarīga ir ne vien efektivitāte, bet arī drošums, turklāt ne tikai agrīnā, bet arī attālākā periodā," paziņoja Vikulovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vakcīnas, kuras tiek izveidotas pēc tā saucamās vektora tehnoloģijas, var saglabāt pēc vakcinācijas efektu līdz diviem gadiem. Taču katrā konkrētā gadījumā šis termiņš var būt dažāds. Turklāt 1% cilvēku neatbildēs uz vakcīnu – tādas ir cilvēka bioloģiskās īpatnības, piebilda speciālists.

Викулов: вакцина от коронавируса может сформировать иммунитет на два года
6
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

0
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

0
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro