Amerikāņu raķetes Patriot izvietotās Polijā

Polijas ĀM vadītājs nosauca veidu "savaldīt Krieviju"

43
(atjaunots 08:26 18.08.2019)
Pēc Jaceka Čaputoviča domām, Amerikas karaspēku klātbūtne Austrumeiropā ir daudz nepieciešamāka, nekā to turpmākā izvietošana Eiropas rietumu daļā.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Amerikas karaspēku izvietošana Polijā spēlēs vissvarīgāko lomu "Krievijas savaldīšanā", paziņoja Polijas ĀM vadītājs Jaceks Čaputovičs, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz telekompāniju Polsat.

Viņš norādīja, ka viņu klātbūtne reģionā ir daudz svarīgāka, nekā Rietumeiropā.

"Krievijas divreiz padomās par kara līdzekļu izmantošanu, ja ieraudzīs starptautisku karaspēku klātbūtni [Polijā], sevišķi amerikāņu karaspēku klātbūtni," pateica ministrs.

Čaputovičs pauda cerību, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes laikā Polijā izdosies konkretizēt daļas karaspēku pārmešanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, kā arī tiks nokārtoti daži tehniski jautājumi.

Amerikas līderis viesosies Polijā no 31. augusta līdz 2. septembrim.

ASV plāno palielināt karspēku skaitu Polijas teritorijā no 4,5 tūkstošiem līdz 5,5 tūkstošiem cilvēku. Tāpat tika ziņots, ka Varšava un Vašingtona vienojās par Amerikas izlūkošanas bezpilota lidaparātu MQ-9 eskadriļas izvietošanu Polijā.

Varšava izteica gatavību izveidot šim nolūkam nepieciešamo infrastruktūru un uzbūvēt militāro lidlauku, kurš varētu tikt izmantots spēku pārmešanai gan mācībām, gan "neparedzamos gadījumos".

Taču Tramps negrasās sūtīt papildspēkus uz Eiropas kontinentu, bet gan cer pārdislocēt Eiropā jau esošos karavīrus. Jūnijā viņš paziņoja, ka varētu samazināt kontingentu, kurš atrodas Vācijā.

Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ģermāņu pētījumu centra vadītāja Vladislava Belova domām, Varšava var panākt savu un daļa Amerikas karaspēku tiks izvietota Polijā. Taču viņš uzskata, ka Trampa pozīcija visticamāk ir saistīta ar aizsardzības izmaksu palielinājuma prasību Eiropas partneriem.

43
Pēc temata
ASV armijas bāzi Polijā gatavo karadarbībai
NATO izvērtēja militāra konflikta varbūtību ar Krieviju
Gaidāma ASV un Eiropas cīņa padomju ieroču dēļ
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

6
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

6
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

4
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

4
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki