Гроб

Zviedrijā skolas apkurei plānots izmantot krematoriju

66
(atjaunots 14:27 15.08.2019)
Baznīcas draudzes pārstāvji, pie kuras pieder krematorija, neuzskata, ka šāds lēmumus neatbilstu ētikas normām.

RĪGA, 15. augusts – Sputnik. Vestenforsā (Zviedrija) plānots izmantot pilsētas krematorijas radīto siltumu skolas apkurei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz vietējo telekanālu SVT Nyheter.

Plānots ar šādu metodi apkurināt mācību iestādes sporta zāli.

Krematorijas darbinieki pastāstīja, ka kremācijas procesā rodas apkārtējai videi kaitīga gāze. Tā tiek filtrēta, lai nepiesārņotu atmosfēru, bet pirms tam atdzesē. Šajā fāzē izdalās siltums, ko plānots izmantot sporta zāles apkurei.

Baznīcas draudzes pārstāvji, pie kuras pieder krematorija, paziņoja, ka nesaskata šajā ierosinājumā ētiskas problēmas. Skola, ko plānots apkurināt, arī atrodas minētās baznīcas draudzes aizbildniecībā.

Krematorijas radītā siltuma izmantošana telpu apkurei Zviedrijā kļūst visai izplatīta. Zviedrijas Kapu un krematoriju asociācijas (SKKF) pētījuma dati liecina, ka pirms diviem gadiem aptuveni 30 krematorijas izmantoja siltumu savu telpu apkurei, aptuveni 20 nodeva enerģiju pašvaldības siltumapgādes tīklā.

Jāpiebilst, ka telpu apkurei jau tiek izmantots arī siltums, ko ražu atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas.

66
Pēc temata
"Viss rajons smird kā pēc atomkara": rīdzinieki sūdzas par pirti
Nabadzīgi un sasaluši: ne visiem ES pietiek naudas apkurei
Rīga paaugstina ūdens un apkures cenas: "Rīgas siltums" nevēlas zaudēt peļņu
The Telegraph: apglabājiet mani zem koka
Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs, foto no arhīva

Eksperts: divu kuģu ekspluatācija paātrinās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

14
(atjaunots 10:49 07.07.2020)
Dānijas lēmums liecina, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržas, uzskata eksperts Igors Juškovs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržu "Fortuna".

"Tā jau atrodas Mukranas ostā Vācijā, "Ziemeļu straumes 2" apgādes bāzē. Turpat stāv arī "Akademik Chersky". Patiesībā tagad iespējams izmantot abus kuģus, un darbam vajadzētu ritēt ātrāk. Abi šie kuģi ir lēnāki nekā Šveices kompānijas Allseas kuģi, kas līdz šim būvēja Dānijas iecirkni. Tur patiesībā šveiciešiem bija ātrākais cauruļvadu izbūves kuģis pasaulē. (..) "Akademik Chersky" var izbūvēt divus kilometrus diennaktī, ne vairāk, bet barža "Fortuna" vēl mazāk. Tomēr patiesībā abu iecirkņu kopējais garums tur nepārsniedz simt kilometrus. Protams, divu kuģu ekspluatācija būtiski paātrinās būvdarbu procesu. Jautājums ir tikai par to, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas darbi," viņš teica.

Juškovs piezīmēja, ka Dānijas atbilde ir tikai viens no elementiem lēmumā par gāzesvada būvdarbu atsākšanu. Otrs – sagādes kuģu ierašanās.

"Vācijas ostā būs iespējams iekraut caurules, un tālāk viņi visi var iet uz noteikto vietu un pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Pilnīgi iespējams, ka rudenī viņi būvdarbus pabeigs. Pagaidām pat nav nekādu papildu sankciju," piebilda analītiķis Igors Juškovs.

14
Tagi:
Dānija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem

29
(atjaunots 23:07 06.07.2020)
Projekts tiks īstenots atbilstoši būvdarbu atļaujai un apkārtējās vides ietekmes vērtējumam, informēja gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG".

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Atbildot uz Nord Stream 2 AG pieprasījumu, DEA nolēmusi veikt grozījumus noteikumos par cauruļvadu būves kuģu ar dinamisko pozicionēšanu ekspluatāciju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu atļaujā, ko aģentūra izsniedza kompānijai 2019. gada 30. oktobrī. Izmaiņas nozīmē, ka kompānija var izmantot cauruļvadu būves kuģu ar enkuru pozicionēšanu gan atsevišķi, gan kopā ar kuģiem, kas aprīkoti ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu," informēja regulators.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

"Kā jau gaidījām, DEA izpildīja mūsu pieprasījumu... Projekts tiks īstenots saskaņā ar būvdarbu atļauju un apkārtējās vides ietekmes vērtējumu. Mēs joprojām izskatām dažādus variantus tā noslēgšanai un atbilstošajā laikā ziņosim par saviem plāniem," Nord Stream AG komentēja Dānijas lēmumu.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Baltijas jūrā tika nogremdēti aptuveni 50 tūkstoši tonnu ķīmiskās munīcijas. Lielākais arsenāls nogremdēts Gotlandes un Bornholmas salu apkaimē, kuru tuvumā izvilkts "Ziemeļu straumes 2" maršruts. Ņemot vērā risku, ko rada saskaršanās ar lādiņiem, Dānija aizliedz izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu.

Pie tam iespējamais "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas variants ir darbs ar tieši šādu cauruļvadu izbūves kuģi, ko pavadītu cits kuģis – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas var noturēt kuģi vajadzīgajā punktā bez enkuriem un pietauvošanas. Viens no kuģiem, kas varētu pabeigt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, ir enkuru barža "Fortuna" ar 12 punktu pozicionēšanas sistēmu. Otrs kandidāts – cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Chersky" ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Patlaban abi kuģi atrodas Mukranas ostā - "Ziemeļu straumes 2" loģistikas bāzē.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

21. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas

29
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Dānija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Analītiķis paskaidroja, kad Merkelei nāksies sastrīdēties ar ASV par "Ziemeļu straumi 2"
Nord Stream 2 AG nolēmusi, ar kādiem kuģiem pabeigs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi
Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts – pastāv iespēja apiet sankcijas
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

0
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

0
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija