Perseīdu plūsma

Kur un pavērot krītošās zvaigznes?

149
(atjaunots 17:13 12.08.2019)
Meteori lido ātri – dažas sekundes, un tas ir pazudis. Tāpēc speciālisti iesaka vērot debesis uzmanīgi.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Visskaistākā astronomiskā parādība – Zemes tikšanās ar Perseīdu plūsmu – notiek 12.augusta naktī. Protams, mūsu planēta virzās cauri plūsmai vairākas nedēļas, no jūlija beigām līdz pat augusta nogalei, taču šajā naktī meoteoru skaits debesīs ir īpaši liels. Par to, kur un kā pavērot Perseīdus, kā pareizi iedomāties vēlēšanos, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Kad labāk pavērot Perseīdus?

Perseīdu plūsmas apogejs vērojams 12.augusta naktī, un speciālisti iesaka vērot meteorus tūlīt pēc tumsas iestāšanās. Par labāko laiku novērojumiem uzskata pl. 3.00 – 4.00 no rīta, taču pirmdienas naktī daudzi nevarēs vērot zvaigznes. Tomēr neuztraucieties – meteori redzami arī pusnaktī! 

Kur redzami Perseīdi?

"Zvaigznes" kritīs vienā rajonā. Zinātniski to sauc par "radiantu". Perseīdu radiants, protams, meklējams Perseja zvaigznājā. Ja astronomiju pārzinat slikti, orientējieties uz Lielajiem Greizajiem Ratiem – Persejs atrodas pa labi no tiem, zem Kasiopejas zvaigznāja (tas atgādina burtu W). Pa debess jumu zvaigznājs pārvietojas no austrumiem uz dienvidiem.

Vai pilsētā Perseīdi ir redzami?

Protams, meteori vislabāk saskatāmi tumsā, kad nekas neizgaismo debesis un nenovērš uzmanību. Tāpēc speciālisti iesaka attālināties no lielajām apdzīvotajām vietām vismaz par 20-30 kilometriem. Ja neizdodas, pameklējiet pēc iespējas tumšāku vietu (piemēram, parku) vai uzkāpiet uz jumta. Ja līdzās nav spēcīgu gaismas avotu (iluminācijas utt.), krītošās zvaigznes jūs redzēsiet.

Derīgs padoms: pirms paskatīties debesīs, pacentieties, lai acu priekšā nebūtu gaismas avotu, arī telefonu. Ļaujiet acīm pierast pie tumsas, tad jūs labāk ieraudzīsiet krītošās zvaigznes. 

Kā iedomāties vēlēšanos, zvaigznei krītot?

Mūsu senči jau sensenos laikos sāka iedomāties vēlēšanās, zvaigznēm krītot. Protams, var ilgi strīdēties, vai tam ir jēga, tomēr rituāls pastāv vēl joprojām un ir ļoti romantisks. Noslēpums ir vienkāršš: jums precīzi, no visas sirds jānoformulē vēlēšanās un jānosauc tā pie sevis, kamēr krīt zvaigzne. Nevienam neko nestāstiet par savu vēlmi, tad tā noteikti piepildīsies.

149
Pēc temata
Itāļu astronauts kosmosa stacijā nofilmējis meteora krišanu
Skatās debesīs: 12.augustā Latviju sagaida Perseīdu zvaigžņu lietus
Šonakt Zemes iedzīvotāji varēs novērot Perseīdu "zvaigžņu lietus" apogeju
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

1
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

1
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija
Bundestāgs, foto no arhīva

Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums

8
(atjaunots 15:34 08.08.2020)
Iepriekš trīs ASV senatori vēstulē vācu uzņēmumam stāstīja par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus, un pieprasīja atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Vācijas parlamenta deputāts, partijas "Savienība 90/Zaļie" loceklis, bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins uzskata, ka amerikāņu senatoru vēstule ar draudiem vērst sankcijas pret Vācijas ostu "Ziemeļu straumes 2" dēļ ir ekonomiskā kara pieteikums. Savu viedokli viņš pauda aģentūrai DPA.

Iepriekš trīs ASV senatori adresēja vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Amerikāņu politiķi pieprasa atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums", atgādināja RIA Novosti.  

"Iejaukšanās Vācijas un Eiropas Savienības suverenitātē ir sasniegusi bezprecedenta agresijas līmeni, un tā nevar palikt bez atbildes," uzsvēra Tritins. Viņš norādīja, ka projektā iesaistītajām kompānijām vajadzīga aizsardzība no "Vašingtonas Mežonīgo Rietumu metodēm".

Deputāts aicināja Vāciju un ES dot apņēmīgu atbildi ASV – viņš pieļāva, ka tie varētu būt soļi pret amerikāņu slānekļa gāzi.

Politiķis atgādināja, ka Zasnica atrodas kancleres Angelas Merkeles vēlēšanu apgabalā un uzdeva jautājumu, kā viņa varēs paskaidrot ostas darbiniekiem savu ilgstošo bezdarbību.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

8
Tagi:
Vācija, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu