Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

129
(atjaunots 11:19 23.02.2020)
Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu.

RĪGA, 12. augusts — Sputnik. Ķīnas Tautas banka samazinājusi juaņa kursu līdz minimālajam 11 gadu rādītājam, lai mīkstinātu Trampa ieviesto jauno sankciju triecienu. Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un lietā tiks likta "smagā artilērija" - ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu. Par to, vai Pekina ir gatava uz ārkārtas soļiem, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Rekordliels kritums

Uz jaunajām muitas nodevām Pekina atbildēja ar valūtas triecienu – 6.augustā nacionālās valūtas kurss tika nolaists līdz septiņām juaņām par dolāru. Tas būtiski vājinās ierobežojošo pasākumu efektu un ļaus Ķīnas precēm noturēties ASV tirgū.

ASV Finanšu ministrija jau paziņoja, ka juaņas cenas krišanās novedīs pie tirdzniecības kara krasas eskalācijas. ĶTR ar nodomu vājina nacionālo valūtu, lai gūtu priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā. Tramps pārmeta Pekinai valūtas manipulācijas. Bet juaņa cena turpināja kristies.

Patiesībā tas nesola neko labu arī ķīniešiem – gaidāma strauja pirktspējas samazināšanās un iekšējā pieprasījuma palēnināšanās. Pekina atzina: juaņa ir cietusi tirdzniecības karā, taču pārmetumus par manipulācijām ar valūtu noliedza. Ķīnas Centrālā banka uzsvēra, ka neplāno juaņas devalvāciju.

Vienlaikus, Francijas banka Societe Generale prognozēja, kurss kritīsies līdz 7,7 juaņām par dolāru. Bankas analītiķi vērtēja, ka tas notiks, ja Tramps īstenos draudus un pacels nodevas no 10 līdz 25 procentiem.

Trumpis piedurknē

Kamēr novērotāji lēš, cik tālu tas aizies, radušās arī citas bažas. ASV ekonomikas lielākais ārvalstu investors – Ķīna – spēj likt lietā galveno ieroci – amerikāņu valsts obligāciju izpārdošanu.

Šis scenārijs parasti tika uzskatīts par nereālu, raksta Bloomberg, kaut vai tāpēc, ka nav nekāds vieglais uzdevums – atrast alternatīvas investīcijas ar vērtspapīriem 1,11 triljonu dolāru apmērā. Taču Ķīnas valūtas cenas straujā krišanās liecina, ka variants ir iespējams.

"Ķīnas rīcībā ir plašs līdzekļu arsenāls, turklāt Pekina strādā ilgākas perspektīvas labā nekā ASV prezidents Dolnalds Tramps," uzskata Jēlas universitātes profesors un Morgan Stanley Asia direktoru padomes bijušais priekšsēdētājs Stīvens Roučs.

Viņš norādīja, ka, izmantojot ierocim savu valūtu, ķīnieši var izvērtēt arī citas iespējas, piemēram, samazināt ieguldījumus valsts vērtspapīros. Tas jau notiek. No lielākajiem rādītājiem – 1,3 triljoniem dolāru 2013.gadā investīcijas ASV valsts parādā samazinājušās par 200 miljardiem, līdz divu gadu minimumam – 1,11 triljoniem dolāru.

Ja Ķīna pēkšņi sāks vērienīgu izpārdošanu, sekas būs katastrofālas. Vērstpapīru masveida izpārdošanas rezultātā to cena kritīsies, sāksies panika obligāciju tirgū un dolāra kurss kritīsies. Taču ir arī pretējā puse: ASV valūtas novājināšanās dēļ sadārdzināsies Ķīnas eksports. Turklāt, atbrīvojoties no ASV vērtspapīriem, Pekina būtiski ierobežos savas iespējas kontrolēt juaņu, ja tirdzniecības karā zudīs visas robežas.

Iet līdz galam

Tātad Pekinas lēmums masveidā pārdot ASV valsts obligācijas tomēr ir maz ticams – to vērtības krišanās nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Taču Ķīna var sākt stratēģisko pārdošanu, kas ļaus, no vienas puses, palielināt peļņu, no otras – visai spēcīgi ietekmēs finanšu tirgus.

Piemēram, 2016.gadā ķīnieši atbrīvojās no obligācijām par 188 miljardiem dolāru (gandrīz 15%), kad juaņa kritās par 7% kapitāla aizplūšanas fonā. Vēlāk daļa valsts parāda tika atkal izpirkta, taču pēc tam izpārdošana atsākās. 5 gadu laikā Pekina ir samazinājusi ASV valsts obligāciju portfeli par 13,8%.

Novērotāji uzskata, ka Ķīna varētu pārdot vērtspapīrus par summu līdz 700 miljardiem dolāru. Ja tirgus jau ir pieradis pie neliela obligāciju apjoma "izmešanas", pārdošanas apjomu pieaugums vedīs pie panika.

"Lielu ASV parāda apjomu pārdošana radīs profesionālo treideru aizdomas, ka tirgū parādījies liels pārdevējs, un tā itin labi var būt Ķīna, - uzskata Eddid Securities and Futures galvenais investīciju stratēģis Džaspersl Lo. – Tās ātri pārvērtīsies par bažām par valsts vērtspapīru un aktīvu cenu ASV dolāros un radīs satricinājumus pasaules finanšu tirgū."

Vienlaikus Tramps aicina Ķīnu nespert atbildes soļus, taču Ķīnas ĀM paziņoja: tirdzniecības karā Ķīna ir gatava "iet līdz galam", lai arī "daži pārāk zemu novērtē mūsu aizsardzības iespējas".

129
Pēc temata
ASV atradušas "Ķīnas un Krievijas superieroci"
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV
Mediji: Krievija un Ķīna atteikušās no norēķiniem dolāros
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

7
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

7
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

6
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

6
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā