Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

124
(atjaunots 11:19 23.02.2020)
Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu.

RĪGA, 12. augusts — Sputnik. Ķīnas Tautas banka samazinājusi juaņa kursu līdz minimālajam 11 gadu rādītājam, lai mīkstinātu Trampa ieviesto jauno sankciju triecienu. Analītiķi ir pārliecināti: lielākajam ASV valdības ārvalstu kreditoram pārtrūks pacietība, un lietā tiks likta "smagā artilērija" - ķīnieši sāks izpārdot ASV valsts parādu. Par to, vai Pekina ir gatava uz ārkārtas soļiem, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Rekordliels kritums

Uz jaunajām muitas nodevām Pekina atbildēja ar valūtas triecienu – 6.augustā nacionālās valūtas kurss tika nolaists līdz septiņām juaņām par dolāru. Tas būtiski vājinās ierobežojošo pasākumu efektu un ļaus Ķīnas precēm noturēties ASV tirgū.

ASV Finanšu ministrija jau paziņoja, ka juaņas cenas krišanās novedīs pie tirdzniecības kara krasas eskalācijas. ĶTR ar nodomu vājina nacionālo valūtu, lai gūtu priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā. Tramps pārmeta Pekinai valūtas manipulācijas. Bet juaņa cena turpināja kristies.

Patiesībā tas nesola neko labu arī ķīniešiem – gaidāma strauja pirktspējas samazināšanās un iekšējā pieprasījuma palēnināšanās. Pekina atzina: juaņa ir cietusi tirdzniecības karā, taču pārmetumus par manipulācijām ar valūtu noliedza. Ķīnas Centrālā banka uzsvēra, ka neplāno juaņas devalvāciju.

Vienlaikus, Francijas banka Societe Generale prognozēja, kurss kritīsies līdz 7,7 juaņām par dolāru. Bankas analītiķi vērtēja, ka tas notiks, ja Tramps īstenos draudus un pacels nodevas no 10 līdz 25 procentiem.

Trumpis piedurknē

Kamēr novērotāji lēš, cik tālu tas aizies, radušās arī citas bažas. ASV ekonomikas lielākais ārvalstu investors – Ķīna – spēj likt lietā galveno ieroci – amerikāņu valsts obligāciju izpārdošanu.

Šis scenārijs parasti tika uzskatīts par nereālu, raksta Bloomberg, kaut vai tāpēc, ka nav nekāds vieglais uzdevums – atrast alternatīvas investīcijas ar vērtspapīriem 1,11 triljonu dolāru apmērā. Taču Ķīnas valūtas cenas straujā krišanās liecina, ka variants ir iespējams.

"Ķīnas rīcībā ir plašs līdzekļu arsenāls, turklāt Pekina strādā ilgākas perspektīvas labā nekā ASV prezidents Dolnalds Tramps," uzskata Jēlas universitātes profesors un Morgan Stanley Asia direktoru padomes bijušais priekšsēdētājs Stīvens Roučs.

Viņš norādīja, ka, izmantojot ierocim savu valūtu, ķīnieši var izvērtēt arī citas iespējas, piemēram, samazināt ieguldījumus valsts vērtspapīros. Tas jau notiek. No lielākajiem rādītājiem – 1,3 triljoniem dolāru 2013.gadā investīcijas ASV valsts parādā samazinājušās par 200 miljardiem, līdz divu gadu minimumam – 1,11 triljoniem dolāru.

Ja Ķīna pēkšņi sāks vērienīgu izpārdošanu, sekas būs katastrofālas. Vērstpapīru masveida izpārdošanas rezultātā to cena kritīsies, sāksies panika obligāciju tirgū un dolāra kurss kritīsies. Taču ir arī pretējā puse: ASV valūtas novājināšanās dēļ sadārdzināsies Ķīnas eksports. Turklāt, atbrīvojoties no ASV vērtspapīriem, Pekina būtiski ierobežos savas iespējas kontrolēt juaņu, ja tirdzniecības karā zudīs visas robežas.

Iet līdz galam

Tātad Pekinas lēmums masveidā pārdot ASV valsts obligācijas tomēr ir maz ticams – to vērtības krišanās nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Taču Ķīna var sākt stratēģisko pārdošanu, kas ļaus, no vienas puses, palielināt peļņu, no otras – visai spēcīgi ietekmēs finanšu tirgus.

Piemēram, 2016.gadā ķīnieši atbrīvojās no obligācijām par 188 miljardiem dolāru (gandrīz 15%), kad juaņa kritās par 7% kapitāla aizplūšanas fonā. Vēlāk daļa valsts parāda tika atkal izpirkta, taču pēc tam izpārdošana atsākās. 5 gadu laikā Pekina ir samazinājusi ASV valsts obligāciju portfeli par 13,8%.

Novērotāji uzskata, ka Ķīna varētu pārdot vērtspapīrus par summu līdz 700 miljardiem dolāru. Ja tirgus jau ir pieradis pie neliela obligāciju apjoma "izmešanas", pārdošanas apjomu pieaugums vedīs pie panika.

"Lielu ASV parāda apjomu pārdošana radīs profesionālo treideru aizdomas, ka tirgū parādījies liels pārdevējs, un tā itin labi var būt Ķīna, - uzskata Eddid Securities and Futures galvenais investīciju stratēģis Džaspersl Lo. – Tās ātri pārvērtīsies par bažām par valsts vērtspapīru un aktīvu cenu ASV dolāros un radīs satricinājumus pasaules finanšu tirgū."

Vienlaikus Tramps aicina Ķīnu nespert atbildes soļus, taču Ķīnas ĀM paziņoja: tirdzniecības karā Ķīna ir gatava "iet līdz galam", lai arī "daži pārāk zemu novērtē mūsu aizsardzības iespējas".

124
Pēc temata
ASV atradušas "Ķīnas un Krievijas superieroci"
Ķīna paudusi gatavību cīnīties līdz pēdējam tirdzniecības karā ar ASV
Mediji: Krievija un Ķīna atteikušās no norēķiniem dolāros
Staņislavs Bišoks

Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"

15
(atjaunots 15:34 26.05.2020)
Krievija vispār var neko nedarīt militārajā ziņā, taču Rietumi nepārstās runāt, ka tā ir NATO pastāvēšanas un aktivitātes iemesls, paziņoja politiskais analītiķis Staņislavs Bišoks.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Par "dunci Eiropas sirdī" KF Kaļiņingradas apgabalu nosauca ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības lietās Roberts Obraiens. Politiķis paziņoja Vācijas izdevumam Bild, ka Kaļiņingradu ir pārvērtuši "slēgtā militārajā bāzē, kas ir piebāzta ar mūsdienīgiem ieročiem un raķetēm".

Rietumi tradicionāli vērtē jebkādu Krievijas militāro aktivitāti kā nedraudzīgu, paziņoja Sputnik Latvija politiskais analītiķis, Starptautiskās monitoringa organizācijas CIS-EMO izpilddirektors Staņislavs Bišoks.

Kaļiņingrada ir viens no nedaudziem reģioniem, kurš, neskaitot Pēterburgu un Maskavu, ir zināms rietumu elitei. Jau kopš bruņojuma sacīkšu laikiem Rietumi padara par vainīgo spriedzes rosināšanā Krieviju un tai skaitā Krievijas eksklāvu Eiropā. Ne tikai jebkādas plānveida KF mācības pie rietumu robežām, bet arī pati bruņoto spēku klātbūtne Kaļiņingradas apgabalā tiek vērtēta kā nedraudzīgs solis. Krievija šajā ziņā vispār var neko nedarīt, taču Rietumi nepārstās sludināt to kā NATO aktivitātes iemeslu," atzīmēja Bišoks.

Rietumu stratēģiskais virziens šobrīd rada lielākos drošības draudus KF, paziņoja aizritējušajā nedēļā KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Krievija ir spiesta palielināt savas saturēšanas iespējas un bruņoto spēku kaujas potenciālu situācijā, kad NATO palielina klātbūtni pie Krievijas robežām.

Pēc Polijas un Baltijas valstu lūguma reģionā ir izvietoti četri starptautiskie NATO spēku bataljoni, kuru kopējais skaits ir virs 4,8 tūkstošiem cilvēku. Mācību laikā alianses militārpersonu skaits pie KF rietumu robežām pieaug vairākas reizes, atzīmēja Šoigu. NATO ir labi informēta par to, ka Maskavai nav nekādu uzbrukuma plānu, taču tā turpina novirzīt pie KF rietumu robežām militāro kontingentu un kaujas tehniku ar izdomātu "Krievijas draudu" ieganstu.

Бышок объяснил, как Калининград оказался "кинжалом в сердце Европы"
15
Tagi:
draudi, drošība, Krievija, ASV
Pēc temata
Lietuvas specdienesti uzskata Krieviju par lielāko apdraudējuma faktoru
Ierobežojuma zona NATO: Kaļiņingradu plānots nostiprināt ar jaunu divīziju
Eksperts: Lietuvai jāsaprot, ka tā rada draudus Krievijas nacionālajai drošībai
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
Gincburgs

Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus

18
(atjaunots 13:13 26.05.2020)
Cilvēkam nāksies samierināties ar jauno kaimiņu – koronavīrusu SARS-CoV-2: runa var būt par vakcīnu uz visu mūžu vai ikgadējiem jaunas vakcīnas meklējumiem.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Koronavīrusa SARS-CoV-2 mijiedarbība ar imūnsistēmu var evolucionēt saskaņā ar vairākiem scenārijiem, brīdināja Krievijas zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas ZPC direktors Aleksandrs Gincburgs videokonferences gaitā starptautiskajā ziņu aģentūrā "RIA Novosti".

"Tas var būt gripas vīrusa evolūcijas scenārijs, kura ietvaros ik gadus nākas radīt jaunus vakcīnu štammus un faktiski aizsargāties no jauna vīrusa. Cits scenārijs būs gadījumā, ja vīruss ilgu laiku nemainīsies, kā tas notiek ar masalu vīrusu. Visā cilvēces vēsturē tas nemainās. Masalu vakcīna ieļauta nacionālajā kalendārā, un mēs šo infekciju nemanām. Šajā gadījumā jautājums būs par revakcinācijas biežumu, iespējams, tā būs vakcīna uz visu mūžu," pastāstīja Gincburgs.

Akadēmiķis atzina, ka pagaidām pētniekiem nav skaidrs, pa kādu ceļu ies vīrusa evolūcija.

"Pašlaik nav tādu instrumentu, kas ļautu prognozēt vīrusa un saimnieka organisma imūnsistēmas mijiedarbības evolūciju," detalizētāk paskaidroja Gincburgs.

Koronavīrusa pandēmija, kas laikā kopš gada sākuma izplatās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 5,4 miljoni Covid-19 infekcijas gadījumu, no tiem vairāk nekā 345 tūkstoši beigušies letāli. Jaunās koronavīrusa infekcijas vidējais mirstības līmenis pasaulē sastāda 6,3%.

Гинцбург предупредил о двух сценариях эволюции коронавируса
18
Tagi:
epidēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Nav saprotams, kā tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Krievijas infektologs novērtēja risku atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus
Valmiera

Valmieras mērs pastāstīja par pandēmijas sekām

0
(atjaunots 07:42 27.05.2020)
Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ir novedusi pie globālās krīzes un radījusi milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, taču katrs slimnieks, katra karantīna, katrs slēgtais uzņēmums ir vietējās kopienas stāsts, raksta Politico.

Lai izprastu, kā pandēmija ietekmējusi cilvēkus ārpus Eiropas valstu galvaspilsētām, izdevuma reportieri iztaujājuši nelielo pilsētu mērus.

Latvijā nelielu interviju žurnālistiem deva Jānis Baiks, Valmieras mērs. Šis rūpniecības centrs ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas pusceļā no Rīgas uz Igaunijas robežas pusi.

Baiks uzskata, ka sāpīgāko triecienu saņēmusi viesmīlības nozare – pēc Latvijas un Igaunijas robežas slēgšanas izsīka tūrismu plūsma, kuri agrāk pildīja restorānus un viesnīcas Valmierā. Daudzi bija spiesti slēgt durvis, citus moka neziņa – nevienam nav zināms, cik ilga būs pandēmija un kādas sekas tā nesīs.

Pie tam Valmieras lielākie rūpniecības uzņēmumi – stikla šķiedras rūpnīca "Valmieras Stikla Šķiedra" un metāla pārstrādes uzņēmums "Valpro" – vēl joprojām strādā, tātad stāvoklis pilsētā ir labāks nekā citviet Latvijā. Tomēr pēc krīzes mazajam un vidējam biznesam būs nepieciešams atbalsts.

"ES nāksies mainīt Latvijas atbalsta programmas, lai tās pievērstos nozarēm, kam vajadzīga palīdzība un kurās nodarbināts lielāks skaits cilvēku," uzskata Baiks.

No otras puses, viņu iepriecināja ārkārtas dienestu sadarbības pakāpe, kā arī tas, cik daudzas nekomerciālās organizācijas paudušas vēlmi sniegt palīdzību.

"Daudzi cilvēki bija gatavi sapulcēties un palīdzēt bez maksas," viņš stāstīja.

Tāpat politiķis pasūdzējās par to, ka Latvijas mediji ne vienmēr sniedz patiesas ziņas, un pastāstīja: viņš lūdz pilsētas iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt informācijas avotu, pirms kaut kā reaģēt uz to.

0
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts