Bundestāga kupols. Foto no arhīva

ASV draud izvest karaspēkus no Vācijas vācieši lūdz paķert līdzi arī raķetes

258
(atjaunots 10:34 11.08.2019)
Bundestāga deputāti visnotaļ orģināli reaģēja uz ASV vēstnieka draudiem pārdislocēt Amerikas karavīrus no Vācijas uz Poliju.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. ASV centieni "izdarīt spiedienu" uz vāciešiem, lai Vācija palielina savus aizsardzības izdevumus, nevainagojās ar panākumiem, bet gan drīzāk izraisīja pretēju efektu, vēsta Sputnik Igaunija.

Dod naudu, citādi aiziesim pie poļiem!

Saskaņā ar vācu izdevuma Hannoversche Allgemeine Zeitung paziņojumu, Amerikas vēstnieks Vācijā Ričards Grenels publiski izteica savu sašutumu par to, ka Berlīne joprojām nav palielinājusi savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa NATO statūti, un tā vietā tirdzniecības bilances proficītu izmanto iekšējiem mērķiem.

Diplomāts piedraudēja vāciešiem, ka šādas politikas turpināšanas gadījumā Pentagons var pārvest daļu amerikāņu karavīru no Vācijas uz kaimiņu Poliju, kur viņus jau sen gaida un pat ir gatavi maksāt Vašingtonai par ASV vienību uzturēšanos Polijas zemē.

"ASV nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par 50 tūkstošu amerikāņu karavīru atrašanos vācu zemē," paziņoja viņš.

Paņemiet līdzi savas raķetes

Savukārt Bundestāga Kreisās partijas frakcijas vadītājs Ditmars Barčs atbalstīja Amerikas vēstnieka ideju un arī piedāvāja Vašingtonai ietaupīt Amerikas nodokļu maksātāju naudu, pilnībā izvedot ASV karaspēkus no Vācijas.

"Ja amerikāņi izvedīs karaspēkus, viņiem derētu paķert līdzi arī savus kodolieročus," piebilda viņš.

Taču vācu parlamentārietis uzsvēra, ka savu kodolarsenālu ASV ir "jāaizved mājās", nevis uz Poliju, jo pretējā gadījumā tas novedīs pie straujas attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, kas ir pretrunā ar Vācijas un visas Eiropas interesēm.

Baltija gaida amerikāņu ar atplestām rokām

Iepriekš esam jau stāstījuši, ka 2014. gadā NATO valstis apņēmās paaugstināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. Pagaidām lielāko alianses izmaksu daļu sedz ASV, kurām tajā ir galvenā loma, taču Amerikas prezidents Donalds Tramps vēlas pārlikt tās uz savu Eiropas sabiedroto pleciem.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Berlīne grasās paaugstināt militāros izdevumus pakāpeniski desmit gadu garumā. Tā, piemēram, 2019. gadā tos plānots paaugstināt līdz 1,34% no IKP, savukārt līdz 2025. gadam – līdz 1,5%.

Taču Baltijas valstis jau ir izpildījušas šo nosacījumu un palielināja savus militāros budžetus līdz 2% no IKP. Atsevišķi politiķi jau runā par nepieciešamību palielināt tos līdz 2,5% un virzīties pie vēlamajiem 4%, par ko iepriekš teicis Donalds Tramps.

258
Pēc temata
ASV armijas bāzi Polijā gatavo karadarbībai
Bezatbildīgs pļāpa: Krievija reaģēja uz NATO ģenerālsekretāra brīdinājumiem
Bruters paskaidroja, kāpēc Latvijai ir bezjēdzīgi palielināt aizsardzības izdevumus
Nav izvēles: Tramps komentēja NATO valstu aizsardzības izdevumu palielināšanu
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

4
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

4
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

15
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

15
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru