Bārmenis ielej dzērienus

uzvesties bārā: bārmeņi pastāstīja, kas viņus tracina

100
(atjaunots 09:27 04.08.2019)
Bārmeņi pastāstīja, kā izturēties pie bāra letes, lai nekaitinātu personālu, izpelnītos zinoša un labi audzināta viesa reputāciju, kuru pat gribas uzcienāt bez maksas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Bārmeņi ir pārliecināti, ka pārsvarā viņi ir pacietīgi cilvēki. Taču darbā viņiem nākas saskarties ne tikai ar skumjiem vientuļniekiem, kam nepieciešama uzmanība, – gadās arī atklāti nekauņas, skopuļi un diezin kas vēl.

Kā cilvēki izskatās no bāra letes otras puses? Bārmeņi pastāstīja Sputnik Baltkrievija, kas viņus tracina klientu uzvedībā.

Familiāri viesi

Personāla pieklājīgo lūgumu justies kā mājās daudzi uztver nepareizi. Jā, patiešām, bārs ir vieta, kura koncepcijas pamatā ir atpūta – šeit nevajag turēt taisnu muguru un būt galda piederumu zinātājam. Bāros it kā atpūšas draugi, viņi tikai vēl nav iepazinušies.

Taču dažkārt cilvēki iejūtas tiktāl, ka šauj pāri strīpai. Bārmeni viņi redz pirmo reizi mūžā, taču jau uzrunā viņu "tu", sauc "ei, panāc šurp", ķersta aiz rokām un sit pa plecu. Tas ir pārlieku familiāri, nepieklājīgi. Diemžēl daudzi bārmeņi nespēj pielikt punktu tādai attieksmei un ir spiesti to paciest.

Paši gudrākie

Nevienam nepatīk visziņi, kuri ierodas bārā, lai paspīdētu ar zināšanām par dažiem faktiem, ko izlasījuši Internetā. Viena lieta, ja sākat ar bārmeni vienlīdzīgu (gandrīz) sarunu par dzērieniem, kurā jums abiem ir interesanti paust savu viedokli, uzklausīt otru cilvēku, pat padiskutēt. Pavisam cita lieta – sākt strīdu ar bārmeni jautājumā, ar kuru saistīts viss viņa darbs, un uzstāt, ka taisnība ir jums.

Tādi kungi māca bārmeņus iejaukt kokteiļus. Viņiem nav ne jausmas, ar ko Tenesijas viskijs atšķiras no burbona, taču apgalvo, ka garšo tie vienādi. Viņi ir pārliecināti, ka tekilu gatavo no kaktusa, un uzskata, ka tādas zināšanas padara viņus par ekspertiem gan bārmeņa, gan meitenes pie blakusgaldiņa acīs.

Niķīgie

Nereti bārā ierodas viesi, kuri paši īsti nezina, ko vēlas, taču bārmeņiem neuzticas. Iesaki, ko gribi – nekas nav tā. Vairāk nekā niķīgie kaitina tikai tie, kuri bārā grib "kaut ko bez alkohola, tikai ne tēju, kafiju vai limonādi". Kaut ko tādu.

Nekauņas

Rupekļi gadās visur, ne tikai bāros, un viņi kaitina visus, ne tikai bārmeņus. Viņi runā caur zobiem, atbild aizkaitināti, dusmīgi glūn. Un noteikti stāsta visiem savu negatīvo viedokli: piemēram, par kādu klasisko kokteili, ko citā bārā gatavo "daudz garšīgāk nekā pie jums".

Ir arī tādi, kuri ar bārmeņiem sarunājas kā ar kalpiem, taču viņi sagādā grūtības visam apkalpojošajam personālam. Viņi runā nevērīgi un augstprātīgi, norēķinoties nomet uz letes banknotes vai karti. Skaļi uzsauc "ei, noslaukiet galdu" un viss. Faktiski – vienkārši neaudzināti cilvēki.

Skandālisti, kam nav ieliets "pilns mērs"

Jebkuram bārmenim (noteikti arī oficiantiem un pavāriem restorānā) gadījies tikties ar viesi, kurš apgalvo: viņu mēģina piekrāpt un par lielu naudu pārdot kaut ko nesamērīgi maziņu. Protams, bārmeņiem izsaka pretenzijas par kokteiļu tilpumu.

Vieni lūdz pagatavot kaut ko pēc savas gaumes, bet pēc tam ir sašutuši, ka par "tādu naudu" viņiem pasniedz dzērienu nevis puslitra glāzē, bet gan nelielu bokālu, pie tam vēl nepilnu. Citi pieprasa "klasiku" un apgalvo, ka glāze nav pilna. Daži bārmeņi pēc nesekmīgiem mēģinājumiem pārliecināt klientu vienkārši atgriež naudu un vairs nekad neko neielies cilvēkam šajā bārā.

Viesi, kam patik būt uzmanības centrā

Bāros nākas tikties ar cilvēkiem, kuri piesaista vispārēju uzmanību: pie letes bieži sēž viesis, kurš runā pārāk skaļi, vicina rokas, pieprasa konkrētu mūziku un neļauj pārējiem vienkārši atpūsties.

Protams, runa nav par troksni – bāros bieži valda troksnis, vienkārši, tiekoties ar tādiem klientiem, bārmenis vienmēr sāk just līdzi citiem ciemiņiem – kā viņi jūtas, sēžot līdzās tādam cilvēkam.

"Vientuļie greizsirži"

Klienti bāros patiešām bieži sūdzas par dzīvi. Liela daļa cilvēku, kuri izvēlējušies darbu šajā jomā, apzinās, ka cilvēki nāks pie viņiem aprunāties, tāpēc ir gatavi uzturēt sarunu.

Taču retumis arī tādi klienti rada neizpratni: daži aizmirst, ka pie bāra letes nav vieni, - viņi ir greizsirdīgi (pieprasa sev visu bārmeņa uzmanību) un viegli aizvainojami (var pārtraukt stāstu pusvārdā, ja bārmenis pievērsīs uzmanību kādam citam).

Huligāni

Bārmeņus šausmīgi kaitina cilvēki, kuri uzskata par nieka lietu kaut ko salauzt, noķēpāt sienu, samest atkritumus izlietnē vai izdomā vēl kaut ko. Mēs nezinām, kas to sastrādājis, jo visus šos "pārsteigumus" atklājam, kad bārs jau slēgts, taču katru reizi šausmināmies. Nevar taču lauzt visu, kas gadās pa rokai, lai cik "jautri" jums iet.

Ideāls bāra viesis

…pārzina dzērienus, ar viņu ir patīkami aprunāties par to garšu: bārmenim ir interesanti uzzināt, ko klients domā par viņa sagatavoto dzērienu. Ja klients neorientējas dzērienu piedāvājumā, viņš uzticas profesionālim – konkrēti pauž savas vēlmes un ir gatavs nogaršot kaut ko jaunu.

Labs viesis noteikti sasveicināsies, ieejot bārā, viņš neuzskata personālu par saviem kalpiem, nekļūst rupjš, lai kādā noskaņojumā būtu, nav sašutis par augstām cenām.

Bārmenis saskaras ar lielu skaitu cilvēku, un fiziski nespēj iegaumēt visus, lai arī ļoti cenšas darīt visu iespējamo. Par laimi, slikti viesi labā bārā ir reta parādība. Un īpaši labiem klientiem dažkārt gribas ieliet kaut ko bez maksas.

100
Pēc temata
Dzīvie krēsli: amerikāņu bārā nofilmēts "spoks"
Kopenhāgenā nozagta un izdzerta dārgākā vodka pasaulē
Rīgas restorāni brīdina: bez vasaras terasēm viņiem draud bankrots
"Elite" izturas nekaunīgi, pārējie kaulējas un visu apgrābsta: kas tracina pārdevēju tirgū
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

22
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

22
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

23
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

23
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda