Klimata izmaiņas. Foto no arhīva

Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara

96
(atjaunots 20:39 29.07.2019)
Gandrīz pilnīga dzīvības izzušana uz Zemes notikusi jau vismaz piecas reizes.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Ja cilvēce nesamazinās ogļskābās gāzes izmešus līdz 2035.gadam, līdz XXI gs. beigām vidējā gada temperatūra pieaugs par 4,5-5 grādiem pēc Celsija skalas, brīdina zinātnieki. Savukārt tas nozīmē, ka puse planētas iedzīvotāju ies bojā ar dzīvību nesavienojamu dabas anomālu rezultātā, puse – iesaistīties bruņotos konfliktos par atlikušajiem resursiem, un sāksies pasaules karš, portālā RIA Novosti pastāstīja autore Alfija Jeņikejeva.

Ne jau pirmo reizi

Dzīvība uz Zemes gandrīz pilnībā izzudusi jau vismaz piecas reizes. Viena no tām – dinozauru izmiršana – notika asteroīda kritiena rezultātā, bet pārējās – klimata straujas sasilšanas dēļ siltumnīcas gāzu rezultātā.

Piemēram, gada vidējās temperatūras palielināšanās par 5 grādiem pēc Celsija skalas, kas notika aptuveni pirms 252 miljoniem gadu, maksāja dzīvību 96% visu jūras faunas pārstāvju un 73% mugurkaulnieku pārstāvju, atzīmēja zinātniskais žurnālists Pīters Brennens grāmatā "Pasaules gals". Ņemot vērā pašreizējos sasilšanas tempus, jau gadsimta beigās planēta sasils par bīstamajiem 4,5-5 grādiem, uzskata zinātnieki Austrālijā. Protams, ja vien nākamo 16 gadu laikā cilvēce neatrisinās ogļskābās gāzes izmešu problēmu.

Pētnieki uzskata, ka atjaunojamo enerģijas avotu – vēja ģeneratoru, hidroelektrostaciju un Saules akumulatoru daļa visu valstu enerģētiskajā bilancē jāpalielina par 2% gadā, citādi pēc 2035. gada jau būs par vēlu kaut ko darīt. Pašreizējo pasākumu rezultātā vidējā gada temperatūra līdz gadsimta beigām pieaugs tikai par diviem grādiem. Tāds rādītājs tiek uzskatīts par relatīvi nekaitīgu. Tādā gadījumā klimatiskās pārmaiņas nebūs tik nopietnas, un cilvēcei izdosies tikt ar tām galā.

Nāvējošā svelme

Tiesa, zviedru, dāņu un britu zinātnieku noskaņojums ir pesimistiskāks. Nekaitīga sasilšanas līmeņa radītās pārmaiņas var likt pamatus procesiem, ko cilvēki nespēs ietekmēt. Pirmkārt, runa ir par mūžīgā sasaluma kušanu, metānhidrātu izmešiem no okeāna dibena un mežu izzušanas, kas savukārt provocēs vidējās temperatūras pieaugumu vēl par 3-4 grādiem. Galu galā ies bojā lielākā daļa koraļļu rifu, applūdīs piekrastes rajoni, lauksaimniecība cietīs nopietnus zaudējumus.

Pie tam daļa planētas iedzīvotāju saskarsies ar anomālu karstumu pietiekami augsta mitruma līmeņa apstākļos – tajos organisms nespēj efektīvi atdzist, un rodas draudi dzīvībai. Tāpēc augsts ir risks, ka milzīgās teritorijās ekvatora rajonā nebūs iespējams izdzīvot.

Savukārt tur, kur laikapstākļi neliks cilvēkiem vārīties, būtiski palielināsies letālo gadījumu skaits siltuma dūriena rezultātā. Starptautiska zinātnieku grupa aprēķinājusi, ka no 2031. līdz 2080. gadam cilvēki daudz biežāk mirs pārāk augstas gaisa temperatūras dēļ. Piemēram, Brazīlijā mirstība tveices dēļ pieaugs par  770%, ASV – par 400-525%, Eiropā – par 400%.

Pasaule uz kara sliekšņa

Pirms 128 tūkstošiem gadu, kad mūsdienu Francijas teritorijā gada vidējā temperatūra strauji pieauga par 2 grādiem, tur dzīvojošie neandertālieši bija spiesti kļūt par kanibāliem. Gaisa temperatūras pieauguma dēļ mainījās ainava – pļavu vietā izauga meži, kuros medīt ir daudz grūtāk. Pinkainos mamutus un ziemeļbriežus seno cilvēku uzturā nomainīja stirnas, nelieli grauzēji, bruņurupuči un čūskas. Tāpēc neandertālieši bieži bija spiesti dzīvnieku obgaltumvielu rezerves organismā papildināt uz vājāko ciltsbrāļu rēķina.

Šodien diezin vai cilvēki kļūs par kanibāliem klimata pārmaiņu dēļ, taču tās var izprovocēt nežēlīgus militāros konfliktus. Stenforda universitātes (ASV) zinātnieku darbs liecina, ka, gada vidējai temperatūrai pieaugot par 2 grādiem (tas ir pats labvēlīgākais scenārijs), bruņotu konfliktu risks visā pasaulē pieaugs par 13%. Ja Zeme sasils par 4 grādiem, karadarbības risks pieaugs par 26%. Pie tam, sākoties atsevišķu valstu teritorijās, konflikti var izvērsties plašā pasaules karā.

Jau šodien 3-20% bruņoto sadursmju pasaulē notiek klimata pārmaiņu dēļ, apgalvo speciālisti. Pat neliela temperatūras pārmaiņa un nokrišņu apjoma izmaiņas provocē vardarbību – no konfliktiem atsevišķu cilvēku starpā līdz plašam karam. Visbiežāk tie notiek krasas un vērā ņemamas temperatūras palielināšanās rezultātā.

Starptautiska zinātnieku komanda uzskata, ka tas, iespējams, saistīts ar karstuma spēju ietekmēt smadzeņu bioķīmiju – sabrūk neiromediatori, kuri regulē emocijas. No otras puses, augsta temperatūra veicina testosterona sintēzi organismā, kas savukārt ietekmē cilvēka agresiju. Tāpēc gadu pēc gada lielākais noziegumu un pašnāvību skaits tiek reģistrēts anomāla karstuma apstākļos.

Dimantiem rotātas debesis

Pat izpildot visas Parīzes Klimata konvencijas prasības, ir gandrīz neiespējami apturēt gada vidējās temperatūras palielināšanos, ir pārliecināti speciālisti. Taču pastāv izredzes to palēnināt. Piemēram, ja tagad tiks būtiski ierobežoti ogļskābās gāzes izmeši, līdz gadsimta beigām Zeme sasils tikai par relatīvi drošiem 2 grādiem. Par efektīvāko metodi cīņā ar klimata pārmaiņām zinātnieki uzskata atteikšanos no personiskās automašīnas, aviācijas pārlidojumiem un pāreju pie veģetārās diētas. Tiesa, pastāv arī eksotiskāki varianti. Piemēram, pētnieki no Hārvardas universitātes (ASV) ierosināja izkaisīt atmosfērā sīkas dimanta un alumīnija oksīda daļiņas. Tas samazināšot Saules gaismas apjomu, kas nonāk līdz Zemes virsmai, tātad atdzesēšot planētu.

Gandrīz neviens nešaubās par to, ka metode līdzēs, taču tā ir pārlieku dārga. Pat izmantojot lētos mākslīgos dimantus, kas maksā līdz 100 dolārus kilogramā, summa būs iespaidīga – lai atbalstītu saules staru plūsmu vajadzīgajā līmenī, ik gadus būs nepieciešami simtiem tūkstošu tonnu pulvera.

96
Pēc temata
Tramps un Tusks nav vienojušies par klimatu, par tirdzniecību un par Krieviju
Klimatologi prognozē ekstremālas dabas parādības uz Zemes
Zinātnieki prognozē liela mēroga plūdus Ņujorkā klimata izmaiņu rezultātā
Eksperts pastāstījis, ar ko draud klimata izmaiņas Latvijā