Krievijas sportistiem atļauts piedalīts 2020.gada Olimpiskajās spēlēs ar savu karogu
(atjaunots 07:06 27.07.2019)
Starptautiskā Olimpiskā komiteja nosūtījusii Krievijas Olimpiskajai komitejai oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā.RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nosūtījusi Krievijas Olimpiskajai komitejai (KOK) oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, vēsta RIA Novosti.
"Tādējādi Krievijas Olimpiskā komiteja guvusi iespēju, atšķirībā no iepriekšējām spēlēm Phjončhanā, saformēt pilnvērtīgu Krievijas olimpisko komandu, kas uzstāsies Japānas galvaspilsētā ar savu karogu un bez jebkādiem ierobežojumiem vai papildu noteikumiem," teikts MOK vietnē.
Organizācijas preses dienests atzīmēja, ka atļauja attiecas arī uz vieglatlētikas pārstāvjiem, kuri saņēmuši Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) oficiālu atļauju piedalīties sacensībās un var iziet olimpisko atlasi.
"Patlaban tādu atļauju jau saņēmuši vairāk nekā 120 Krievijas vieglatlēti, un šis skaits var pieaugt," precizēja IAAF.
Ielūgumu parakstījis SOK prezidents Tomass Bahs.
Olimpiāde Tokijā notiks 2020.gadā, no 24.jūlija līdz 9.augustam.
2018.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Dienvidkorejā Krievijas atlēti uzstājās ar olimpisko karogu kā "olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR). Par iemeslu šiem ierobežojumiem kļuva dopinga skandāls.
Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.
Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.
Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.
ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.
Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?
Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.
Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.
Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.
Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".
SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.
©
Sputnik / Алексей Филиппов
Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.
Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.
Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).
Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.
©
Foto : Instagram / sergevonkhrapach
Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.
"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.
Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.
Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.
Tagi:
KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs. RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.
Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.
©
CC BY 2.0 / Kārlis Dambrāns / Riga
Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.
"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.
Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.
"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.
Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.
Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.