Krievijas sportistiem atļauts piedalīts 2020.gada Olimpiskajās spēlēs ar savu karogu
(atjaunots 07:06 27.07.2019)
Starptautiskā Olimpiskā komiteja nosūtījusii Krievijas Olimpiskajai komitejai oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā.RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nosūtījusi Krievijas Olimpiskajai komitejai (KOK) oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, vēsta RIA Novosti.
"Tādējādi Krievijas Olimpiskā komiteja guvusi iespēju, atšķirībā no iepriekšējām spēlēm Phjončhanā, saformēt pilnvērtīgu Krievijas olimpisko komandu, kas uzstāsies Japānas galvaspilsētā ar savu karogu un bez jebkādiem ierobežojumiem vai papildu noteikumiem," teikts MOK vietnē.
Organizācijas preses dienests atzīmēja, ka atļauja attiecas arī uz vieglatlētikas pārstāvjiem, kuri saņēmuši Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) oficiālu atļauju piedalīties sacensībās un var iziet olimpisko atlasi.
"Patlaban tādu atļauju jau saņēmuši vairāk nekā 120 Krievijas vieglatlēti, un šis skaits var pieaugt," precizēja IAAF.
Ielūgumu parakstījis SOK prezidents Tomass Bahs.
Olimpiāde Tokijā notiks 2020.gadā, no 24.jūlija līdz 9.augustam.
2018.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Dienvidkorejā Krievijas atlēti uzstājās ar olimpisko karogu kā "olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR). Par iemeslu šiem ierobežojumiem kļuva dopinga skandāls.
Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.
Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.
Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.
Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
(atjaunots 09:51 26.05.2020)
Reformas attālināta izskatīšana un pikets ar sociālās distances ievērošanu – pandēmija joprojām ietekmē Latvijas politiku.RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Šodien Saeima sāks attālinātā režīmā izskatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, vēsta Mixnews.lv.
Pie tam plānots izmanto "e-Saeimas" sistēmu, ko opozīcijas deputāti iepriekš novērtēja visai negatīvi.
©
Flickr / Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Patlaban Saeimas sēdes notiek daļēji attālinātā režīmā – deputātu frakcijas izvietojas dažādās Saeimas ēkās un zālēs. Tādā režīmā darbs nav pietiekami efektīvs: balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, gadās dažādas tehniskas kļūmes. Pēc būtības, platforma "e-Saeima" pieļauj pilnvērtīgu parlamenta darbu virtuālajā vidē.
Tomēr radusies virkne jautājumu gan sistēmas iepirkuma, gan tās ekspluatācijas aspektā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija neizpratnē par to, kāpēc e-Saeimas izstrāde uzticēta uzņēmumam bez atbilstošās pieredzes, turklāt neatkarīgie deputāti pauda šaubas par elektroniskās balsošanas drošību.
Tagad Saeimai nāksies ar elektroniskās platformas starpniecību lemt par likumprojektu, ko daļa opozīcijas novērtēja ļoti negatīvi. Tāpēc Latvijas Zaļās partijas pārstāvji šodien no pl.14:00 līdz 15:00 organizēs divus piketus pie Saeimas ēkas, lai paustu neapmierinātību par likuma izskatīšanas laiku un metodi.
Rīgas dome iesniegti pieteikumi viena piketa un vienas sapulces rīkošanai šajā laikā ar dalībnieku skaitu līdz 50 cilvēkiem. Organizatori sola protesta akciju laikā ievērot divu metru distanci un citus ierobežojumus.
LZP pārstāve Līga Bulmeistere atklāja, ka partija kategoriski iebilst pret attālināta formāta un "nepārbaudītas elektroniskās sistēmas" izmantošanu tik svarīģā jautājumā.
LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nosauca par amorālu likumprojekta izskatīšanu ārkārtējās situācijas režīmā, jo reformas pretiniekiem nav iespēju paust savu neapmierinātību. Politiķis uzskata: ja nebūtu ierobežojumu, kuri ļauj pulcēties līdz 25 cilvēkiem, pie Saeimas sapulcētos vismaz 2500 cilvēki.
Jāpiebilst, ka pirms ĀS režīma ieviešanas visā Latvijā notika "traktoru protesti" pret reformu. Pēc tam valdība daļēji piekāpās.