Krievijas sportistiem atļauts piedalīts 2020.gada Olimpiskajās spēlēs ar savu karogu
(atjaunots 07:06 27.07.2019)
Starptautiskā Olimpiskā komiteja nosūtījusii Krievijas Olimpiskajai komitejai oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā.RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nosūtījusi Krievijas Olimpiskajai komitejai (KOK) oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, vēsta RIA Novosti.
"Tādējādi Krievijas Olimpiskā komiteja guvusi iespēju, atšķirībā no iepriekšējām spēlēm Phjončhanā, saformēt pilnvērtīgu Krievijas olimpisko komandu, kas uzstāsies Japānas galvaspilsētā ar savu karogu un bez jebkādiem ierobežojumiem vai papildu noteikumiem," teikts MOK vietnē.
Organizācijas preses dienests atzīmēja, ka atļauja attiecas arī uz vieglatlētikas pārstāvjiem, kuri saņēmuši Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) oficiālu atļauju piedalīties sacensībās un var iziet olimpisko atlasi.
"Patlaban tādu atļauju jau saņēmuši vairāk nekā 120 Krievijas vieglatlēti, un šis skaits var pieaugt," precizēja IAAF.
Ielūgumu parakstījis SOK prezidents Tomass Bahs.
Olimpiāde Tokijā notiks 2020.gadā, no 24.jūlija līdz 9.augustam.
2018.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Dienvidkorejā Krievijas atlēti uzstājās ar olimpisko karogu kā "olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR). Par iemeslu šiem ierobežojumiem kļuva dopinga skandāls.
Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.
Youtube / Baltijas Balss
Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.
Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.
Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.
"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".
Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.
Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos. RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.
"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.
Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.
Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.
Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.
ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.
Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.
"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.
Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?
— Aldis Gobzems (@AldisGobzems) December 4, 2020
Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.
Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.