Krievijas sportistiem atļauts piedalīts 2020.gada Olimpiskajās spēlēs ar savu karogu
(atjaunots 07:06 27.07.2019)
Starptautiskā Olimpiskā komiteja nosūtījusii Krievijas Olimpiskajai komitejai oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada Olimpiskajās spēlēs Tokijā.RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nosūtījusi Krievijas Olimpiskajai komitejai (KOK) oficiālu ielūgumu piedalīties 2020.gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, vēsta RIA Novosti.
"Tādējādi Krievijas Olimpiskā komiteja guvusi iespēju, atšķirībā no iepriekšējām spēlēm Phjončhanā, saformēt pilnvērtīgu Krievijas olimpisko komandu, kas uzstāsies Japānas galvaspilsētā ar savu karogu un bez jebkādiem ierobežojumiem vai papildu noteikumiem," teikts MOK vietnē.
Organizācijas preses dienests atzīmēja, ka atļauja attiecas arī uz vieglatlētikas pārstāvjiem, kuri saņēmuši Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) oficiālu atļauju piedalīties sacensībās un var iziet olimpisko atlasi.
"Patlaban tādu atļauju jau saņēmuši vairāk nekā 120 Krievijas vieglatlēti, un šis skaits var pieaugt," precizēja IAAF.
Ielūgumu parakstījis SOK prezidents Tomass Bahs.
Olimpiāde Tokijā notiks 2020.gadā, no 24.jūlija līdz 9.augustam.
2018.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā Dienvidkorejā Krievijas atlēti uzstājās ar olimpisko karogu kā "olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR). Par iemeslu šiem ierobežojumiem kļuva dopinga skandāls.
Pirmā viceprezidente ASV: ģenerālprokurore, kam patīk kedas un kulinārija
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Vismaz vienu faktu par Kamalu Harisu zina visi, kas kaut mazliet sekoja priekšvēlēšanu kampaņai Amerikā: pirmo reizi viceprezidentes posteni ieņems sieviete. Kas vēl par viņu zināms?RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Džo Baidena un Kamalas Harises sejas šogad nokļuvušas uz žurnāla Time apvāka. Redakcija piešķīra prezidentam un viceprezidentam "gada cilvēka" titulu, stāsta Sputnik Baltkrievija.
Daži interesanti fakti no Baidena dzīves sniegti mūsu fotolentē. Tomēr viceprezidentes personība arī ir ļoti interesanta. Kas īsti zināms par sievieti, kas tagad ieņēmusi ASV viceprezidenta posteni?
Uz otru krastu, uz "Melno Hārvardu"
Kamala dzimusi Kalifornijā. Viņas māte ir indiete, tēvs – jamaikietis. Abi viņi bija emigranti, stāsta ВВС.
Kamala Harisa par savu identitāti runā vienkārši un sevi dēvē par amerikānieti.
Harisa studēja Hovarda universitātē – tā ir viena no interesantākajām augstskolām valstī no vēsturiskā viedokļa. To uzskata par "Melno Hārvardu". Kamala mācījās skolā, kur lielākā daļa bērnu bija baltie – tobrīd sākās skolu desegregācijas programma, tāpēc viņai bija ļoti svarīgi iegūt augstāko izglītību no rasu viedokļa atšķirīgā vietā.
Lai arī viņas tēvs lasīja lekcijas Stenfordā, Kamala devās studēt uz otru krastu.
Prokurore, kam patīk gatavot
1990. gadā Kamala sāka strādāt par prokurora palīgu Alamidas apgabalā savā dzimtajā Oklendā. Viņas specializācija bija noziegumi pret dzimumu neaizskaramību.
2003. gadā viņu ievēlēja par apgabala prokuroru Sanfrancisko. Pazīstama viņa kļuva, kad atteicās pieprasīt nāvessodu par policista slepkavību apsūdzētajam Deividam Hillam. Divi senatori, kā arī toreizējais Kalifornijas štata ģenerālprokurors nosodīja viņas lēmumu. Oklendas mērs pat iniciēja izmeklēšanu – Kamalu turēja aizdomas par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr nekādus pārkāpumus atrast neizdevās.
Jau 2010. gadā viņa balotējās Kalifornijas ģenerālprokurora postenim. Toreiz viņa apsolīja izmantot augstāko soda mēru un atbalstīt to apelācijas instancē.
Kamala Harisa tika ievēlēta par Kalifornijas ģenerālprokuroru. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kā arī pirmais afroamerikāņu un vienlaikus dienvidaziātu kopienu pārstāvis, kam izdevies ieņemt šo posteni. Pēc tam Harisu ievēlēja otru reizi.
Tiesa, viņas karjera nav bijusi caurcaurēm saulaina. Ne vienu reizi vien Harisa figurējusi skandālos.
Kopš 2011. gadā viņa ieņēma Kalifornijas ģenerālprokurora posteni, Harisa gandrīz ne reizi nav iejaukusies lietās, kas saistītas ar policijas izdarītām slepkavībām, rakstīja New York Times.
Protestu dalībnieki Oklendā izplatija skrejlapas "Pasakiet Kalifornijas ģenerālprokurorei Kamalai Harisai, lai viņa sauc pie atbildības policistus-slepkavas! Tas ir viņas darbs!"
Tomēr viņas pieeja mainījās. Inaugurācijas runā, stājoties ģenerālprokurora postenī otru reizi, Harisa paziņoja, ka valsts policija saskarusies ar "uzticības krīzi". Līdz savu pilnvaru beigām 2016. gadā viņa ieteica mazliet paplašināt sava ofisa pilnvaras policijas prettiesisko darbību izmeklēšanai.
"Esmu pirmā, taču ne pēdējā"
Vēl Kamalai patīk gatavot ēdienu un dažkārt viņa atsakās no klasiskā politiķa tēla – augstpapēžu kurpes nomaina pret kedām vai krosenēm.
Kamala ne tikai ir pirmā sieviete viceprezidenta postenī – tikai trīs sievietes šim postenim ir balotējušās šim postenim. Starp citu, Kamala tēmēja augstāk – viņa gribēja pārstāvēt demokrātus prezidenta kampaņā, tomēr viņu apsteidza Džo Baidens.
Kamalas Harisas vārdiem vajadzētu iedvesmot daudzas sievietes: "Lai arī es būšu pirmā sieviete šajā ofisā, es nebūšu pēdējā."
Mediji ziņo: Baidens vēlas pagarināt līgumu NEW START uz pieciem gadiem
(atjaunots 12:01 22.01.2021)
Informācijas avoti ziņo presei, ka ASV prezidenta lēmums pagarināt līgumu saistīts ar tuvojošos tā beigu termiņu – 5. februāri. RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apņēmusies par pieciem gadiem pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta The Washington Post, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.
"Prezidents Baidens cenšas panākt vienīgā spēku saglabājušā līguma ar Krieviju pagarināšanu par pieciem gadiem, kas ierobežo divus lielākos kodolarsenālus pasaulē, tikai dažas dienas pirms tā termiņa beigām," mediju citēja RIA Novosti.
Informācijas avots atzīmēja, ka lēmums pagarināt līgumu saistīts ar tuvojošos tā beigu termiņu – 5. februāri.
Iepriekš Krievijas ĀM ziņoja, ka Maskava uzskata par lietderīgu pagarināt līgumu NEW START ar Savienotajām Valstīm uz maksimālo paredzēto p8iecu gadu termiņu. Diplomātu viedokli resors publicēja oficiālajā vietnē pēc ASV jaunā līdera inaugurācijas sākuma.
Pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: situāciju abu valstu attiecībās bruņojuma jomā ir "absolūti nenormāla". Viņš uzsvēra, ka Maskavas viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs, bet ĀM gaida amerikāņu partneru konkrētus piedāvājumus.
Krievijas un ASV līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar vienošanos, tās dalībnieki samazina savus kodolarsenālus tā, lai septiņus gadus pēc parakstīšanas un nākotnē bruņojuma kopējais skaits nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Šobrīd tas ir vienīgais līgums bruņojuma ierobežošanas sfērā, kas saglabājies spēkā starp Krieviju un ASV.
Vienošanās termiņš beidzas 5. februārī, un Donalda Trampa administrācija vairākkārt apgalvoja, ka pašreizējā redakcijā tas neatbilst amerikāņu interesēm. Republikānis pieprasīja izstrādāt jaunu dokumentu ar Ķīnas dalību. Pie tam Vašingtona pieļāva līguma pagarināšanas varbūtību, tomēr izvirzīja papildu noteikumus, kas, cita starpā, skāra verifikācijas režīmu. Savukārt Krievija ierosināja parakstīt līgumu bez jebkādiem noteikumiem un kopā ar ASV iesaldēt esošos kodolarsenālus, bet Tramps šo piedāvājumu noraidīja.
Decembrī Krievija brīvprātīgi iekļāva hiperskaņas sistēmu "Avangard" Līgumā par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu.