Krievijas Ārlietu ministrijas ēka Maskavā. Foto no arhīva

Informatīvās telpas tīrīšana: KF ĀM gaida EDSO reakciju sakarā ar Baltnews bloķēšanu

40
(atjaunots 12:16 25.07.2019)
ES ierēdņi regulāri māca citus, kā jāievēro vārda brīvības standarti, taču aizver acis uz informatīvās telpas tīrīšanu Latvijā no varas nekontrolētiem medijiem, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Portāla Baltnews.lv bloķēšana Latvijā ir politisks lēmumu un vārda brīvības cenzūras piemērs, uzskata eksperti. KF ĀM gaida šādas prakses nosodīšanu profila struktūrās un NVO, pirmkārt EDSO, vēsta RIA Novosti.

No 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Politisks žests

Bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka, komentējot Baltnews.lv bloķēšanu, nosauca to par Latvijas varasiestāžu politisko žestu.

"Es domāju, ka tas ir vairāk politisks žests, nekā draudu apkarošana. Jebkurš portāls, kurš strādā Latvijā, var pāriet uz citu domēnu. Tas ir ĀM politiskais žests attiecībā pret Krievijas medijiem," paziņoja Līdaka.

Viņa uzskata, ka Latvijā ir ļoti plāna robeža starp tiesībām izteikt viedokli un draudiem, kuri pastāv attiecībā pret valstīm. Savukārt jautājums par to, kas drīkst pieņemt lēmumu par portālu bloķēšanu, ir neviennozīmīgs.

"Diskusiju var būt daudz, taču, man liekas, ka bloķēšana ir žests, lai parādītu, ka Latvijai nepatīk, kā Krievijas mediji apraksta Ukrainā notiekošo," pateica Līdaka.

Savukārt Valsts domes Informācijas politikas komitejas loceklis Jevgēņijs Revenko paziņoja, ka portāla Baltnews.lv bloķēšana ir iegansts informatīvās telpas attīrīšanai no medijiem, kurus nekontrolē Latvijas varasiestādes, kuras mērķis ir izolēt krievvalodīgos iedzīvotājus no informācijas iegūšanas, kura nesakrīt ar politiskās elites redzējumu.

Pēc deputāta sacītā, "tā ir vēl viena ilustrācija tam, ka vārda brīvība Rietumos – tā ir tikai un vienīgi runas figūra, katrs to izprot pēc saviem uzskatiem".

Rietumiem ir jāreaģē

Krievijas ĀM sakarā ar portāla Baltnews.lv bloķēšanu publicēja paziņojumu, kurā teikts, ka Maskava uzskata šo Rīgas lēmumu par "acīmredzamu tieksmi attīrīt savu informatīvo telpu no neatkarīgiem un valsts nekontrolētiem medijiem".

KF ĀM norādīja, ka Baltnews.lv bloķēšanas lēmuma motivācijas daļā Latvijas varasiestādes paziņo, ka portāls it kā pārkāpjot ES statūtu par sankcijām sakarā ar Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudēšanu. Taču pati Eiropas Savienība "izvēlas nepamanīt sistemātiskus viedokļu paušanas brīvības pārkāpumus tās dalībvalstīs no Londonas, Parīzes un Berlīnes līdz tām pašām Baltijas republikām". Tā vietā Eiropas ierēdņi mentoru stilā pamāca citus, kā ir jāievēro "Eiropas Savienības augstie standarti vārda brīvības jomā", norādīja ĀM.

Maskavā gaida nosodošo reakciju par oficiālās Rīgas lēmumu profila starptautiskās struktūrās un NVO, pirmkārt, EDSO mediju brīvības lietu pārstāvja Arlema Dezīra reakciju, teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Arī Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO un Krievijas Žurnālistu savienība paziņoja par raizēm sakarā ar Rīgas lēmumu attiecībā pret portālu Baltnews.lv.

"Tas ir kārtējais asas vārda un preses brīvības cenzūras piemērs EDSO teritorijā, kurš ir pretrunā ar skaļi deklarētiem Rīgas paziņojumiem par uzticību demokrātijas principiem," teikts Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības EDSO paziņojumā Twitter.

"Mēs izsakām dziļas raizes sakarā ar Baltnews bloķēšanu un, protams, pievērsīsim starptautisku žurnālistu organizāciju uzmanību šim jautājumam," paziņoja KŽS vadītājs Vladimirs Solovjovs.

40
Pēc temata
Absurduma uzvara: Kremlī novērtēja mediju brīvības samitu bez Sputnik un RT
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Tiesa Lietuvā apstiprinājusi lēmumu par Sputnik vietnes bloķēšanu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Ziemeļu straumi 2

ASV pieļauj: drīz tiks ieviestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

5
(atjaunots 10:53 27.05.2020)
ASV vēstnieks Vācijā pieprasījis pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru".

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels paziņojis, ka Kongress varētu ieviest jaunas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta RIA Novosti

"Jaunās sankcijas atbalsta abas partijas. Neskatoties uz priekšvēlēšanu cīņu, likumdošanas process varētu noritēt ātri," viņš atklāja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Diplomāts norādīja, ka iespējamo sankciju mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Politiķis neprecizēja, kā šī vēlme tiks īstenota, taču viena no iespējām varētu būt sods uzņēmumiem, kas apkalpo objektu.

Tāpat Grenels intervijā pieprasījis no Vācijas pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru", kamēr Vācija nemaksā pietiekami lielus līdzekļus NATO budžetā.

Berlīne vēstnieka izteikumus novērtēja negatīvi.

"Kad koronavīrusa pandēmija pakļauj valstis visā pasaulē smagam spiedienam, nav īstais brīdis audzēt eskalāciju un draudēt ar tālākām eksteritoriālām sankcijām, tas ir, sankcijām, kas pārkāpj starptautiskās tiesības," izdevumam akcentēja valsts ekonomikas un enerģētikas ministra Petera Štainmeiera pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Grenels tuvākajā laikā plāno noslēgt savu darbu Berlīnē.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Cauruļvadu var pabeigt "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", tomēr enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka tā sagatavošana aizņems zināmu laiku.

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politologs: Vācija asi reaģē uz ASV plāniem pret "Ziemeļu straumi 2"
Paši jau visu sapratuši: eksperts novērtēja ASV pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2"
Donalds Tramps

Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā

8
(atjaunots 10:49 27.05.2020)
Mediji informē, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem".

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja pēc pāris dienām informēt par stingriem pasākumiem, ko ASV plāno vērst pret Ķīnu, atbildot uz Pekinas darbībām Honkongā, vēsta RIA Novosti.

"Šo un to mēs jau tagad darām. Domāju, jums tas šķitīs ļoti interesanti, taču neko sīkāk es tagad nestāstīšu, es to pateikšu pēc pāris dienām," prezidents atbildēja, taujats par to, vai ASV ieviesīs sankcijas pret Ķīnu.

Tramps noliedza iespēju, ka runa varētu būt par sankcijām, tomēr apsolīja, ka tas būšot "kaut kas spēcīgs".

Vienlaikus aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, atklāja, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespējas ieviest "virkni sankciju pret Ķīnas ierēdņiem, kā arī kompānijām un finanšu institūtiem". Saskaņā ar aģentūras datiem, cita starpā runa ir par ASV iespējām iesaldēt Ķīnas ierēdņu un kompāniju aktīvus. Patlaban, vēsta Bloomberg, turpinās starpresoru konsultācijas, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ieprieks ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens intervijā telekanālam NBC pastāstīja, ka Vašingtona varētu noteikt sankcijas Ķīnai, ja Pekina, pieņemot nacionālās drošības likumprojektu, "ieņems" Honkongu. Ķīna negatīvi novērtēja ASV amatpersonu izteikumus šajā jautājumā un solīja pretpasākumus, ja Savienotās Valstis turpinās rīkoties pretēji tās interesēm.

Jebkurš Ķīnas lēmums, kas skars Honkongas autonomiju un brīvību, liks Vašingtonai pārvērtēt pieeju principam "viena valsts, divas sistēmas", iepriekš pastāstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Viņš nosodīja likumprojekta par Honkongas nacionālo drošību iekļaušanu Ķīnas Tautas pārstāvju sapulces dienas kārtībā un norādīja, ka tiek ignorēta Honkongas tautas griba. Valsts sekretārs nosauca to par reģiona autonomijas "bojāejas priekšvēstnesi".

Svētdien Honkongā pēc vairākus mēnešus ilgas relatīvi mierīgas situācijas notika plaši pret valdību vērsti protesti. To izklīdināšanai policijas darbinieki bija spiesti izmantot asaru gāzi un ūdensmetējus, kā arī aizturēt vairāk nekā 180 cilvēkus. Akcijas dalībnieki protestēja pret nacionalās drošības likumprojekta izskatīšanu Ķīnas parlamentā.

Honkongas administrācijas vadītāja Kerija Lema iepriekš atbalstīja Honkongas vajadzībām izstrādāto likumprojektu un norādīja, ka tā pieņemšana nekādi neietekmēs Honkongas iedzīvotāju tiesības un brīvības.

Izdevums South China Morning Post iepriekš pastāstīja, ka Honkongas vajadzībām izstrādātais nacionālās drošības likums paredz sabotāžas un separātisma aizliegumu. Izdevuma avoti ziņoja, ka likums aizliedz jebkādu kūdīšanu, kas vērsta uz centrālās valdības gāšanu, terorismu un iejaukšanos no ārienes.

8
Tagi:
sankcijas, Tramps, Honkonga, Ķīna, ASV
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Likme uz sakāvi: ASV miljardieri gatavojas ļaunākajam
Amerika gatavo šausmīgu sodu Ķīnai
"Baltijas ceļš" iedvesmojis protestu dalībniekus Honkongā

Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu

0
(atjaunots 11:36 27.05.2020)
Cilvēcei bija iespēja sagatavoties pandēmijai jau pirms diviem gadiem: britu izdevums pārmet farmaceitiskajām kompānijām nevēlēšanos izstrādāt iedarbīgu vakcīnu pret koronavīrusu grupas patogēniem.

2017.gadā pasaules vadošo farmaceitisko kompāniju padome noraidīja Eiropas Komisijas ierosinājumu izstrādāt universālu ātras darbības vakcīnu pret koronavīrusu grupas patogēniem, stāsta britu izdevums The Guardian. Farmaceitisko kompāniju pārstāvji paziņoja, ka problēma nav aktuāla un tādu preparātu izgatavošana nav izdevīga.

Tagad eksperti lauza galvas par to, cik pamatotas bija runas par naudu, un apšauba nospraustās prioritātes – cilvēce taču ir palaidusi garām iespēju jau savlaicīgi sagatavoties koronavīrusa pandēmijai. Sīkāka informācija – Sputnik video.

0