Saule. Foto no arhīva

Temperatūra pacelsies: kāds klimats būs Rīgā pēc 30 gadiem

115
(atjaunots 11:41 25.07.2019)
Dzeramā ūdens trūkums, meža ugunsgrēki, vētras, virpuļvētras un ekstremāla aukstuma lēkmes: kādus pārsteigumus Latvijas iedzīvotājiem laikapstākļi sagādās nākotnē.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Interesantu pētījumu veikuši Cīrihes Tehniskās universitātes Krautera laboratorijas zinātnieki, raksta BBC krievu dienests.

Viņi novērtēja to, kā globālā vidējo temperatūru izaugsme par 2 grādiem pēc Celsija skalas ietekmēs vidējās vasaras temperatūras 520 pasaules pilsētās. Prognoze tika sastādīta arī Latvijas galvaspilsētai.

Dienvidi nāk ciemos

"Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam Londonā vasaras vidū būs tikpat karsts kā Barselonā, savukārt Riodežaneiro vasara pēc sajūtām atgādinās Havanu. Maskavā jūlijā būs tikpat karsts kā Detroitā, savukārt Sanktpēterburga atgādinās Sofiju. Maksimālā temperatūra vasarā pieaugs attiecīgi par 5,5 un 6,1 grādiem ar vidējo gada temperatūras kāpumu 3 un 2,9 grādi," komentē šo pētījumu BBC.

Termometrs pie loga. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Taču vismanāmākās izmaiņas notiks ziemeļu platumos. Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs vasaras vidējā temperatūra pieaugs par 3,5 grādiem, bet ziemas – par 4,7 grādiem. Un tas jau ir stāsts par mums.

Rīgā, saskaņā ar Šveices zinātnieku prognozēm, līdz 2050. gadam klimats būs tāds, kāds šobrīd ir Vīnē, Austrijas galvaspilsētā. Maksimālā gada siltākā mēneša temperatūra Latvijas galvaspilsētā pēc 13 gadiem pieaugs par 4,8 grādiem pēc Celsija skalas. Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā pieaugs par 2,6 grādiem.

Tallinas klimats, pēc zinātnieku domām, līdz 2050. gadam izrādīsies analoģisks mūsdienu Bratislavai. Gada vidējā gaisa temperatūra Igaunijas galvaspilsētā pieaugs par 2,5 grādiem.

Viļņas klimats atgādinās šodienas Prištinu, Kosovas galvaspilsētu. Gada vidējā gaisa temperatūra Lietuvas galvaspilsētā pieaugs par 3,1 grādu.

Maz kur aukstāk

Mūsdienu Rīga ir visnotaļ auksta vieta. Piecdesmit astoņu Eiropas galvaspilsētu un lielpilsētu sarakstā Latvijas galvaspilsēta ir 12. vēsākā. Gada vidējā temperatūra Rīgā ir vien 6,2 grādi.

Vēsāk, nekā Rīgā, ir vienīgi Viļņā (6 grādi), Tallinā (5,9), Helsinkos (5,9), Maskavā (5,8), Oslo (5,7), Reikjavikā (4,3), Kuopio (3,4), Trumsē (2,9), Oulu (2,7), Arhangeļskā (1,3) un Murmanskā (0,6).

Ja Rīgai pieliek klāt šveiciešu prognozētos papildu 2,6 grādus, tad laikapstākļi Latvijas galvaspilsētā nostāsies blakus mūsdienu vidējai gaisa temperatūrai tādās pilsētās, kā Prāga (gada vidējā gaisa temperatūra 8,4 grādi), Kijeva (8,4), Varšava (8,5), Cīrihe (9,3).

Starp citu, siltākās Eiropas lielpilsētas ir Nikosija (vidējā temperatūra 19,7), Valleta (18,8), Atēnas (18,4), Lisabona (17,5), Monako (16,4).

Velns slēpjas detaļās

Lasītājam var rasties pamatots jautājums: kas tad tajā slikts, ka Rīgā beidzot ienāks vasara un šeit kļūs tikpat komfortabli kā Vīnē?

It kā jau nekas. Bet lieta tajā, ka tik ātras klimata izmaiņas parasti noved pie kaut kādām grūti paredzamām sliktām sekām. Jau tagad, piemēram, visā Latvijā laukos daudzviet izžuvušas akas.

Siltāki laikapstākļi izdarījuši savu. Lauku sētu un piepilsētas namu iedzīvotājiem, kur nav ūdensvada, nākas vai nu padziļināt akas, kad nav lēti, vai arī urbt artēziskos urbumus, kas ir vēl dārgāk – te ir runa par vairākiem tūkstošiem eiro. Šos visnotaļ lielos izdevumus neviens nav plānojis, taču palikt bez ūdens ir vēl nepatīkamāka perspektīva, nekā palikt bez naudas.

Vai arī tāds piemērs. Londona stāv uz māla spilvena, bet ja māls izžūst, tas zaudē savu noturību. Spēcīga lietus ietekmē tas atkal paplašinās izmirkstot. Kā uz to reaģēs Londonas ēkas un tilti?

Zinātnieki saka, ka velns slēpjas klimatiskās detaļās, un šis velns mums gatavo neparedzamas nepatikšanas. Kopā ar temperatūru kāpumu atnāks ekstremālas parādības – meža ugunsgrēki, galējā karstuma periodi, pēkšņas vētras un viesuļvētras, nerunājot jau par sausumu un plūdiem.

"Sevišķi tas skars pilsētas tropu zonā, kaut gan temperatūru izmaiņas tur nebūs tik manāmas, kā mērenā klimata zonās. Neskatoties uz to vairāk nekā 20% pilsētu, tostarp, Manausā, Librevilā, Kualalumpurā, Džakartā, Jangonā un Singapūrā, būs vērojami absolūti jauni klimata apstākļi, ar kuriem iepriekš tur nebija sastapušies," raksta BBC.

Šveices pētījums neņem vērā atsevišķus notikumus, tādus kā karstuma, sausuma un plūdu periodus. Turklāt tur nekas nav teikts par jūras līmeņa celšanos, ar kuru nāksies saskarties daudzām pasaules pilsētām.

Sekas būs

Daudzi skeptiķi šaubās, ka planēta pārdzīvo sasilšanu, apgalvojot, ka tā ir kaut kāda vai nu zinātnieku, vai arī pasaules valdītāju sazvērestība. Taču temperatūru kāpumu oficiāli reģistrējušas neatkarīgas starptautiskas organizācijas.

Plūdi Tjumeņas apgabalā
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Piemēram, ANO Klimata izmaiņu starpvaldību komisija skaita globālo temperatūru kāpumu par 2 grādiem līdz 2050. gadam, salīdzinot ar pirms rūpniecības perioda (1850. – 1900. gads) rādījumu, kad siltumnīcefekta gāzes atmosfērā vēl nebija sākušas mainīt klimatu. Mūsdienās šis kāpums jau ir sastādījis 1 grādu.

Ar esošajiem atmosfēras sildīšanas tempiem – aptuveni 0,2 grādi desmitgadē – temperatūru kāpums laika posmā no 2030. līdz 2052. gadam var sastādīt 1,5 grādus. ANO brīdina, ka šī sliekšņa kāpums var novest pie neparedzamām sekām cilvēces pastāvēšanas liktenī.

Taču jau tagad tiek izteiktas prognozes, ka līdz 2100. gadam temperatūru kāpums sastādīs 2,9-3,4 grādus.

115
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

20
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

20
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

27
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

27
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

0
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā