Slīkstošs cilvēks klusē: nepieļaut traģēdiju pludmalē

40
(atjaunots 12:34 20.07.2019)
Pludmales sezona turpinās. Sputnik Igaunija uzzināja, kā cilvēks var noslīkt pat seklā jūrā un kā izvairīties no traģēdijas.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Glābēju dienests pludmalē ir pārliecināts: cilvēkam pašam jāsaprot, ka pelde jūrā nav pati drošākā izklaide. Turklāt vecākiem jāuzņemas atbildība par saviem bērniem.

Nesnauž arī glābēji. Portāla Sputnik Igaunija korespondents Deniss Pastuhovs par to pārliecinājās Pirita pludmalē Tallinā. Viena no glābējām Ketlīna Rauda pastāstīja, ka darba dienas sākumā (Piritā tā sākas pl. 10:00) pludmales patruļa nekavējoties aplūko pludmali, ūdenī tiek nolaista laiva, kas līdz vēlam vakaram vēro atpūtniekus no jūras puses.

Ja cilvēks neprot peldēt, Ketlīna paskaidroja, viņam ieteicams iebrist ūdenī tikai līdz jostasvietai – garāmbraucošie kuģi var sacelt viļņus, kas ievilks atpūtnieku dziļāk. Pie tam vecākiem nepārtraukti jānovēro bērni, jāpārliecinās, vai viņu kājas skar dibenu. Vienmēr jābūt līdzās, ja bērns, piemēram, ūdenī rotaļājas ar piepūšamo riņķi.

Pludmales glābēja ir pārliecināta: pat relatīvi seklajā Baltijas jūrā jābūt ļoti uzmanīgiem. Ūdens līmenis nav visur vienāds, un pie bojām var sniegties pāri galvai.

"Jūra ir sekla, taču var sākties viļņi, un ūdens var nokļūt kaklā, – tas nozīmē izbīli, šoku un ātru noslīkšanu. Protams, obligāti jāņem vērā ūdens temperatūra. Ja ūdens jūrā ir pārāk auksts, var sākties krampji, un pat labs peldētājs nespēs noturēties virs ūdens. Par laimi, tādi gadījumi manā praksē nav bijuši. Mūsu pludmales apmeklētāji tomēr zina, kādi ir drošas atpūtas noteikumi," atzīmēja Ketlīna.

Glābēja atzina, ka slīkstošos viņai redzēt nav gadījies. Arī aizdomas, par laimi, izrādījās veltas. Taču teoriju glābēja pārzina.

"Piemēram, slīkstošs cilvēks nekliegs. Tāpēc slīkstošu cilvēku var atpazīt pēc kustībām – viņš iegrims zem ūdens un atkal parādīsies uz virsmas. Aizdomas par ļaunāko ir bijušas, taču atlika paskatīties binoklī, un kļuva skaidrs, vai cilvēks tā izklaidējas, vai ar viņu tomēr nav viss kārtībā," piebilda Ketlīna.

Nekādu palīdzības saucienu un roku vicināšanas

Par to, kā saprast, vai cilvēks slīkst, stāsta vietne InoSMI, atsaucoties uz medicīnas zinātņu doktora Frančesko Pia darbu "Slīcēja instinktīvā reakcija (Instinctive Drowning Response).

- Ar retiem izņēmumiem slīkstoši cilvēki fizioloģiski nespēj pasaukt palīgā. Cilvēka elpošanas sistēma paredzēta elpošanai, runa ir sekundāra funkcija. Pirms būs iespējama runa, jāatjauno elpošanas funkcija.

- Slīkstoša cilvēka mute pārmaiņus nokļūst zem ūdens un parādās uz virsmas. Virs ūdens tā nepaliek pietiekami ilgi, lai viņš varētu izelpot, ieelpot un pasaukt palīgā.

- Slīkstoši cilvēki nespēj vicināt rokas, lai piesaistītu uzmanību. Viņi instinktīvi izpleš rokas sānis un cenšas atgrūzties no ūdens. Tādas kustības ļauj uzpeldēt, lai ievilktu elpu.

- Instinktīvas reakcijas dēļ slīkstoši cilvēki nespēj kontrolēt kustības ar rokām. Cilvēki, kuri cenšas noturēties uz virsmas, fizioloģiski nespēj pārstāt slīkt un izpildīt pārdomātas kustības.

- Kamēr darbojas instinktīva reakcija, slīkstoša cilvēka ķermenis saglabā vertikālu stāvokli bez jebkādām kāju kustību pazīmēm. Ja pieredzējis glābējs neizvilks viņu no ūdens, slīkstošs cilvēks spēj noturēties virs ūdens 20-60 sekundes, pirms pilnībā nogrims zem ūdens.

Tāpēc, atrodoties krastā, jāpievērš uzmanība sekojošām pazīmēm, kas liecina, ka cilvēks slīkst:

  • slīkstoša cilvēka galva iegrimst ūdenī, mute atrodas pie pašas virsmas,
  • galva atmesta atpakaļ, mute atvērta,
  • stiklainas, tukšas acis, skatiens nav fokusēts,
  • slīcēja acis ir aizvērtas,
  • mati sedz pieri vai acis,
  • slīkstošs cilvēks turas ūdenī vertikāli, pie tam nekustinot kājas,
  • cilvēks elpo bieži un virspusēji, ar muti tvarsta gaisu,
  • nesekmīgi cenšas peldēt noteiktā virzienā,
  • cenšas apgriezties uz muguras,
  • rodas iespaids, ka cilvēks rāpjas pa virvju trepēm.

Īpaši uzsvērts, ka vecākiem jāpatur prātā: bērni, rotaļājoties ūdenī, trokšņo. Ja bērni pārstājuši trokšņot, viņus nekavējoties jāizved no ūdens.

40
Pēc temata
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Šausmīgi skaisti: ventspilniece publicējusi vētras fotogrāfijas
Pieredzējuši tūristi pastāstīja, kas nav jāņem līdzi dodoties atvaļinājumā
Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

15
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

15
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

15
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

15
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Izpārdošana ASV. Foto no arhīva

Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"

0
(atjaunots 16:45 27.11.2020)
Šogad komersanti lūdz patērētājus izturēties iejūtīgi – Covid-19 pandēmijas dēļ dažkārt gadās aizkavēšanās ar preču piegādēm.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lūdz cilvēkus būt uzmanīgiem tā saucamās "melnās piektdienas" un Ziemassvētku izpārdošanas laikā.

PTAC pēdējo mēnešu laikā saņēmis vairāk kā 700 patērētāju sūdzības par interneta veikalā apmaksātām, bet nepiegādātām precēm, vairāki tiešsaistes veikali ir beiguši savu darbību, bez naudas un precēm atstājos daudzus patērētājus.

"Tādēļ aicinu patērētājus šajā iepirkšanās drudzī īpaši atbildīgi un rūpīgi izvēlēties interneta vietni, kur iegādāties preces vai pakalpojumus! Uzmanīgi izvērtējiet jebkuru piedāvājumu, sevišķi, ja tas šķiet īpaši pievilinošs!" ieteica PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Tomēr jāpatur prātā, ka tirdzniecībai internetā ir arī savas problēmas. Ņemot vērā pasūtītjumu apjomus interneta veikalos, komersanti dažkārt nevar piegādāt preci tikpat ātri kā agrāk. Pie tam stāvokli ietekmē arī pandēmija. Tādos gadījumos iestāde aicināja patērētājus izturēties saprotoši un sazināties ar uzņēmumiem, lai risinātu radušos situāciju.

Vienlaikus interneta veikaliem ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību patērētājiem apsolītajiem preču un pakalpojumu piegādes termiņiem, to notiekumiem un citai svarīgai informācijai par preču pieejamību. Ja solītais netiek ievērots, to uzskata par patērētāju maldināšanu un negodīgu komerciālo praksi, atzīmēja organizācija.

Aktīva tirdzniecība patlaban notiek arī sociālajos tīklos Facebook un Instagram, kur, tāpat kā interneta veikalos, jābūt norādītam pārdevēja nosaukumam, reģistrācijas numuram un juridiskajai adresei, ja tā ir juridiska persona, vai vārdam, uzvārdam un adresei, ja pārdevējs ir fiziska persona. Jānorāda arī atteikuma noteikumi un citi attālinātā līguma noteikumi.

0
Tagi:
Uzņēmēji, tirdzniecība
Pēc temata
Dzīvo pāri saviem līdzekļiem: Latvijas iedzīvotājiem arvien grūtāk atmaksāt kredītus
PTAC ķersies klāt blogeriem un influenceriem: sods līdz 100 tūkstošiem eiro
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm