Polijas un Ukrainas karogi

Viesstrādniece no Ukrainas pastāstījusi par poļu patvaļīgo attieksmi

58
(atjaunots 12:32 19.07.2019)
Sieviete pastāstīja, ka piecu mēnešu laikā ārzemēs nopelna tikpat, cik gada laikā – dzimtenē, taču Polijā palikt nevēlas, jo jūtas kā otrās šķiras cilvēks.

RĪGA, 19. jūlijs - Sputnik. Pedagoģe no Ukrainas, kura strādā par oficianti un bārmeni viesnīcā Baltijas jūras krastā Polijā, pastāstīja intervijā izdevumam Polityka par smagajiem darba apstākļiem.

Sieviete, kura stādījās priekšā izdevumam kā Oksana, pastāstīja, ka piecu mēnešu laikā ārzemēs nopelna tikpat, cik gada laikā – dzimtenē, taču Polijā palikt nevēlas, jo jūtas kā otrās šķiras cilvēks, vēsta RIA Novosti. Viņa atklāja, ka strādā 12-16 stundas dienā, pie tam oficiantes un bārmenes alga pirmajā darba mēnesī bija 2 tūkstoši zlotu (aptuveni 530 eiro – red.).

Sieviete piebilda, ka poļu vīrieši bieži cenšas iepazīties, izsaka mājienus par seksuāliem sakariem, bet sievietes apkalpojošajam personālam nepievērš nekādu uzmanību, turklāt iestāsta bērniem, ka ar ukraiņu tautības darbiniekiem varot neceremonēties.

Viņa atzīmēja, ka poļu tautības kolēģi ukraiņus bieži uzskata par otrās šķiras cilvēkiem, piemēram, pārvaldnieki it kā baidās, ka migranti aizbēgs, tāpēc cenšas izspiest no viņiem visu iespējamo.

Ukrainas Sociālās politikas ministrijas dati liecina, ka ik gadus sezonas darbos uz ārzemēm dodas līdz deviņi miljoni cilvēku, neskaitot nelegālos migrantus, turklāt pēdējos gados šie rādītāji strauji pieaug un rada ekonomiskas problēmas valstī. Eurostat informē, ka ukraiņi pārsvarā izvēlas darba tirgu Polijā.

58
Pēc temata
"Pat ne agrārais piedēklis": Saakašvili novērtējis pašreizējo stāvokli Ukrainā
Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi
Pētījums parādīja, cik daudz ukraiņu lieto krievu valodu
Pamet nāvei kā vergus. Ukraiņi kļūst par invalīdiem un iet bojā darbos Polijā
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

21
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

21
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

13
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

13
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā
Saeimas eka

Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu

0
(atjaunots 09:51 26.05.2020)
Reformas attālināta izskatīšana un pikets ar sociālās distances ievērošanu – pandēmija joprojām ietekmē Latvijas politiku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Šodien Saeima sāks attālinātā režīmā izskatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, vēsta Mixnews.lv.

Pie tam plānots izmanto "e-Saeimas" sistēmu, ko opozīcijas deputāti iepriekš novērtēja visai negatīvi.

Patlaban Saeimas sēdes notiek daļēji attālinātā režīmā – deputātu frakcijas izvietojas dažādās Saeimas ēkās un zālēs. Tādā režīmā darbs nav pietiekami efektīvs: balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, gadās dažādas tehniskas kļūmes. Pēc būtības, platforma "e-Saeima" pieļauj pilnvērtīgu parlamenta darbu virtuālajā vidē.

Tomēr radusies virkne jautājumu gan sistēmas iepirkuma, gan tās ekspluatācijas aspektā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija neizpratnē par to, kāpēc e-Saeimas izstrāde uzticēta uzņēmumam bez atbilstošās pieredzes, turklāt neatkarīgie deputāti pauda šaubas par elektroniskās balsošanas drošību.

Tagad Saeimai nāksies ar elektroniskās platformas starpniecību lemt par likumprojektu, ko daļa opozīcijas novērtēja ļoti negatīvi. Tāpēc Latvijas Zaļās partijas pārstāvji šodien no pl.14:00 līdz 15:00 organizēs divus piketus pie Saeimas ēkas, lai paustu neapmierinātību par likuma izskatīšanas laiku un metodi.

Rīgas dome iesniegti pieteikumi viena piketa un vienas sapulces rīkošanai šajā laikā ar dalībnieku skaitu līdz 50 cilvēkiem. Organizatori sola protesta akciju laikā ievērot divu metru distanci un citus ierobežojumus.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

LZP pārstāve Līga Bulmeistere atklāja, ka partija kategoriski iebilst pret attālināta formāta un "nepārbaudītas elektroniskās sistēmas" izmantošanu tik svarīģā jautājumā.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nosauca par amorālu likumprojekta izskatīšanu ārkārtējās situācijas režīmā, jo reformas pretiniekiem nav iespēju paust savu neapmierinātību. Politiķis uzskata: ja nebūtu ierobežojumu, kuri ļauj pulcēties līdz 25 cilvēkiem, pie Saeimas sapulcētos vismaz 2500 cilvēki.

Jāpiebilst, ka pirms ĀS režīma ieviešanas visā Latvijā notika "traktoru protesti" pret reformu. Pēc tam valdība daļēji piekāpās.

0
Tagi:
Latvijas Zaļā partija, saeima, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu