Medicīnas preparāti aptiekā. Foto no arhīva

Zinātnieki noskaidroja, ka puse jauno zāļu nav labākas par vecajām

28
(atjaunots 15:59 16.07.2019)
Pēdējo gadu laikā zinātnieki, politiķi un sociologi nopietni norūpējās par zāļu cenu straujo kāpumu un veselības aprūpes tēriņu pieaugumu. Katru gadu aptieku plauktos parādās populāru zāļu jaunas versijas, kurām it kā piemītot paaugstināta efektivitāte, taču to cena vai nu nemainās, vai arī kļūst vēl augstāka.

RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Aptuveni puse "inovatīvo" zāļu, kuras parādās Eiropas valstu plauktos, izrādījās līdzvērtīgas vecajiem preparātiem, kurus tās aizstāj tirdzniecībā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu BMJ.

"Veselības iestāžu ierēdņiem jāieņem aktīvāka pozīcija. Viņiem nav jāgaida, kamēr farmaceitiskās kompānijas nolems izstrādāt vienas vai otras zāles, bet viņi var noformulēt uzdevumus un pasākumu paketi, kuri palīdzēs izveidot tos preparātus, kuri nepieciešami slimnieku ārstēšanai tieši šobrīd," paziņoja Beata Vizelere (Beata Wieseler) no Ķelnes Veselības aprūpes kvalitātes izpētes institūta (Vācija).

Pēdējo gadu laikā zinātnieki, politiķi un sociologi nopietni norūpējās par zāļu cenu straujo kāpumu un veselības aprūpes tēriņu pieaugumu. Katru gadu aptieku plauktos parādās populāru zāļu jaunas versijas, kurām it kā piemītot paaugstināta efektivitāte, taču to cena vai nu nemainās, vai arī kļūst vēl augstāka.

To izstrāde, kā uzskata daudzi mūsdienu farmaceitiskās industrijas kritiķi, palīdz lielajiem tirgus dalībniekiem paturēt to zāļu "licencētās" ražošanas tiesības, kuru patentiem drīzumā izbeigsies derīguma termiņš.

Kaut kas līdzīgs, tostarp, notiek ar insulīnu, kura lētās "pirātiskās" versijas pagaidām neeksistē, jo tā ražotāji pastāvīgi rada jaunus, domājams, uzlabotus šī hormona variantus. Pateicoties tam, atsevišķu insulīna marku cenas pieaugušas sešas reizes pēdējo 15 gadu laikā vien, savukārt dažiem citiem medikamentiem, piemēram, zālēm HIV inficētajiem, tās pacēlušās vairākas reizes.

Vizelere un viņas kolēģi pārbaudīja, kāda ir situācija ar citām "inovatīvajām" zāļu markām, kuras šobrīd nonāk tirgos un Vācijas aptiekās. Kopumā, pēdējo astoņu gadu laikā parādījās 200 medikamentu, kuras izgāja Eiropas kontrolējošo iestāžu pārbaudes un tika atzītas par pilnībā drošām pacientu veselībai.

To efektivitātes analīzes stipri sarūgtināja zinātniekus - ievērojami efektīvākas, nekā to priekšteči, izrādījās vien ceturtā daļa jauno zāļu. Vēl 16% bija nenozīmīgi labāki par vecajām zālēm, savukārt pārējie 58% ne ar ko neatšķīrās no tām.

Turklāt, kā noskaidroja zinātnieki, lielākā daļa jauno zāļu cieš no tā dēvētā "nav ražots pie mums" sindroma – tās visas darbojas uz viena un tā paša iedarbības mehānisma, lai gan tos saražoja konkurējošās firmas dažādos laikos. Tas liecina par to, ka nozare tērē milzīgu naudu bezjēdzīgiem klīniskiem pētījumiem, taču gandrīz nenodarbojas ar reālo zinātnisko darbu.

Pateicoties šāda veida trendiem, progress daudzās medicīnas jomās, konstatē pētnieki, faktiski ir apstājies. Piemēram, psihiatrijā un diabēta ārstēšanā vien attiecīgi 6% un 17% jauno zāļu izrādījās efektīvāki, nekā to priekšteči.

Kā radusies šāda situācija? Pēc zinātnieku domām, tā ir saistīta ar to, ka kontrolējošās iestādes galvenokārt koncentrējas uz drošības, nevis uz jauno zāļu efektivitātes novērtēšanas. To izmantoja, tostarp, arī pretvēža zāļu ražotāji - lielākā daļa medikamentu tika apstiprināta pēdējo gadu laikā bez jebkādu apliecinājumu tam, ka tie nes labumu pacientiem.

Tas viss, pēc pētnieku domām, liecina par to, ka PVO, ES un nacionālajām veselības iestādēm ir radikāli jāpārskata normas, kas nosaka farmaceitisko kompāniju darbu un ievērojami jāpastiprina tās. Tādā gadījumā, cer Vizelere un viņas kolēģi, tas padarīs tās orientētus ne vien uz peļņas izspiešanu no slimniekiem, bet arī uz reālām inovācijām.

28
Pēc temata
Ūdens ar citrona garšu: laboratorija pārbaudījusi ārstniecības līdzekli Rigvir
Latvijas iedzīvotāji patērē lielāku daudzumu farmaceitisko preparātu
Akadēmiķis Kalviņš aizstāvēs meldoniju Kanādā
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

10
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

10
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

11
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

11
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus