Portāla RIA Novosti Ukraina galvenais redaktors Kirils Višinskis

Ukrainas ģenerālprokurora preses sekretāre paskaidroja, kādēļ Višinskis netiek atbrīvots

29
(atjaunots 12:38 15.07.2019)
Ukrainā uzskata, ka Višinski varētu "iemainīt" pret Kerčas šaurumā aizturētajiem ukraiņu jūrniekiem, par spiegošanu notiesāto Romānu Suščenko un "Kremļa politiskajiem ieslodzītajiem".

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Ukrainas ģenerālprokurora preses sekretāres Larisa Sargana publiskās domu apmaiņas laikā Internetā ar "Labējā sektora"* bijušo līderi Dmitriju Jarošu pauda nožēlu sakarā ar iespējamo drošības līdzekļa aizvietošanu arestētajam portāla "RIA Novosti Ukraina" galvenajam redaktoram Kirilam Višinskim, vēsta RIA Novosti. Sarakstes ekrānbildes Facebook publicēja bijusī Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša.

Iepriekš Jarošs piedāvāja sagūstīt Ukrainas teritorijā itāļus, apsūdzēt viņus dalībā karadarbībās Donbasā un piespriest viņiem mūža ieslodzījumu. Tā viņš komentēja Pāvijas tiesas spriedumu, kura piesprieda ukraiņu Nacionālās gvardes cīnītājam Vitālijam Markivam 24 gadu cietumsodu par itāļu fotoreportiera Andrea Rokelli un viņa tulka no Krievijas noslepkavošanu. Atbildē uz Jaroša publikāciju Sargana norādīja, ka ka Višinski varētu "iemainīt" pret Kerčas šaurumā aizturētajiem ukraiņu jūrniekiem, par spiegošanu notiesāto Romānu Suščenko un citām personas, kuras Sargana nodēvēja par "Kremļa politiskajiem ieslodzītajiem", neprecizējot, kas tie būtu.

Tajā pašā komentārā Ģenerālprokuratūras pārstāve atgādināja Jarošam, kur un kad notiks tiesas sēde par drošības līdzekļa noteikšanu, pēc kā viņš solījās nodot informāciju saviem domubiedriem Kijevā.

Pēc Lukašas domām, minētās replikas liecina, ka Višinski tur aiz restēm būtībā kā ķīlnieku.

"Larisa Sargana pieejami skaidro iemeslus, kāpēc žurnālists Višinskis otro gadu sēž cietumā. Viņš ir ķīlnieks priekš iemainīšanas. Tāpat Larisa parāda, kā tiek plānota spiediena uz tiesu organizēšana," uzrakstīja bijusī tieslietu ministre.

Kirila Višinska lieta

Kirilu Višinski aizturēja Kijevā pērnā gada maijā, portālā "RIA Novosti Ukraina" redakcijā tika veikta kratīšana. Žurnālistu apsūdzēja pašpasludināto Donbasa republiku atbalstīšanā un valsts nodevībā, viņam draud 15 gadu cietumsods. Višinskis atrodas ieslodzījumā vairāk nekā 12 mēnešus, kārtējo reizi tiesa pagarināja žurnālista arestu līdz 2019. gada 22. jūlijam.

*Krievijā aizliegtā ekstrēmiskā organizācija.

29
Pēc temata
Višinskis: gads cietumā nav salda lieta, bet brīvības dēļ kompromisu nebūs
Žurnālists Višinskis. Pēc lietas būtības
Video no tiesas zāles: Višinskis pastāstīja par šantāžu un "Ukrainas kaunu"
Eiropas žurnālisti pieprasa atbrīvot Kirilu Višinski
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

3
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

3
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

9
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

9
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis