Aprises iegūst kosmiskā misija uz Krievu planētu

49
(atjaunots 13:40 14.07.2019)
Padomju Savienība nosūtīja uz Venēru 18 kosmisko pētījumu aparātus. Desmit no tiem sekmīgi nosētās uz planētas virsmas. Ne velti tā iesaukta par Krievu planētu.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Krievu zinātnieki plāno kosmisku misiju uz Venēru. Turpinās diskusijas ar kolēģiem no ASV par orbitālā satelīta un nosēšanās stacijas iespējamo arhitektūru. Skarbajos apstākļos uz planētas virsmas iekārtas spēs darboties tikai dažas dienas vai pat stundas. Par to, kā tiks organizēta ekspedīcija un kādus uzdevumus tai jārisina – portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Nedraudzīgā dvīņumāsa

Venēra ir Zemes tuvākā kaimiņiene Saules sistēmā. Tā ir ļoti līdzīga izmēru, blīvuma, ķīmiskā sastāva ziņā. Zinātnieki uzskata, ka abi debesu ķermeņi veidojušies vienā protoplanētas diska daļā.

XVII gs. Venēru teleskopā novēroja Galilejs. 1761.gadā Lomonosovs atklāja, ka uz Venēras ir atmosfēra, kad planēta šķērsoja Saules disku, un pieļāva, ka tā ir apdzīvojama.

Vēl XX gs. vidū valdīja uzskats, ka apstākļi uz Venēras virsmas līdzinās Zemes apstākļiem, tikai tur ir augstāka temperatūra, jo planēta atrodas tuvāk Saulei. Tādu Venēru iztērojās brāļi Strugacki romānā "Ugunīgo mākoņu valstībā".

Padomju Savienība pirmā pasaulē palaida aparātu uz Venēru. Tas notika 1961.gada 12.februārī, tikai divus mēnešus pirms Jurija Gagarina lidojuma. Tomēr inženieri kļūdījās, un zonde palidoja garām planētai simt tūkstošu kilometru attālumā. Tikai ceturtais mēģinājums izrādījās veiksmīgs – aparāts "Venēra 4" iegāja planētas atmosfērā. Tālāk sakari ar to pārtrūka.

Tolaik zinātnieki nepareizi vērtēja apstākļus uz virsmas, tāpēc pirmie attēli no turienes tika saņemti tikai 1970.gadā – tos sūtīja "Venēra 7". Aparāts noraidīja datus tikai 53 minūtes, no tām divdesmit minūtes – no planētas.

PSRS nosūtīja uz Venēru 18 aparātus, no kuriem desmit sekmīgi nosēdās. Ne velti Venēra iedēvēta par Krievu planētu. Pēdējie tur strādāja starpplanētu staciju "Vega 1" un "Vega 2" nosēšanās moduļi pa ceļam uz Halleja komētu 1985.gadā. Kopš tā laika neviens kosmiskais aparāts nav nosēdies uz Zemes "dvīņu māsas" virsmas.

Venēras elle

Uz Venēras virsmas ir dzīvībai neizturami apstākļi: temperatūra sasniedz gandrīz piecsimt grādus pēc Celsija skalas, spiediens – kā okeāna dzīlēs, 90 atmosfēras. Tādu siltumnīcas efektu rada blīvā atmosfēra, ko par 97% veido ogļskābā gāze. Šo faktoru ietemē, ieskaitot ķīmiski agresīvo vidi, Zemes tehnika ātri iet bojā. Darbspējas rekordu demonstrēja aparārs "Venēra 13", kas noraidīja informāciju 127 minūtes.

Padomju aparātu dati, kā arī vēlākās orbitālās misijas deva virspusēju iespaidu par Venēras pasauli. To klāj 100 kilometrus bieza indīga atmosfēra ar nelieliem slāpekļa piejaukumiem un biezs sērskābes mākoņu slānis.

Atmosfēras augšējos slāņos valda viesulis, kas griežas ar ātrumu 100 m/s. Pie virsmas vējš noklust līdz vienam metram sekundē. Mākoņainās debesis caurauž elektriskās izlādes. Ūdens nav.

Venēras virsmu klāj biezs bazalta slānis. Reljefu pārsvarā veido plato un līdzenumi ar vagām, "kroņiem", lavas upēm un citām vulkāniskās aktivitātes formām. Starp tām ir teseri, senākās zonas. Planetologi uzskata, ka tie līdzinās kristāliskajai pamatnei, kas veido Zemes kontinentus. Meteorītu krāteri uz Venēras ir reti. Tas liecina par neseniem, no ģeoloģiskā viedokļa, lavas izvirdumiem. Toties ir vulkāni, un zinātnieki uzskata, ka daži no tiem varētu būt aktīvi.

Pētījumi jāveic ātri

Krievijas zinātnieki jau 2000.gadu sākumā iecerēja atsākt Krievu planētas pētījumus. Jaunā misija iedēvēta par "Venera D". 2015.gadā darbā pie projekta tika iesaistīti kolēģi no NASA — viņiem pieejami elektronikas izstrādājumi no gallija arsenīda, kas iztur temperatūru līdz 350 grādiem.

Rit darbs pie vēl izturīgākiem izstrādājumiem uz krama karbīda bāzes (iztur 700 grādus), taču šis novirziens vēl nav pietiekami attīstīts.

Zinātnieki no Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūta vērtē: ja izmantot nolaižamo moduli ar titāna korpusu, termoaizsardzību, termoizolāciju, pret augstu temperatūru noturīgu elektroniku, iekārtas spēs strādāt uz planētas virsmas līdz 50 Zemes diennaktīm.

Logs uz Zemes pagātni un nākotni

Mūsdienās Venēras pētījumi ir ārkārtīgi aktuāli. Daži pētnieki uzskata, ka planēta demonstrē, ko spēj nodarīt spēcīgs siltumnīcas efekts. Domājams, dažus gadsimtus vēlāk tāds liktenis gaida arī Zemi, ja atmosfērā augs ogļskābās gāzes koncentrācija. Atminot kaimiņu planētas noslēpumus, pētnieki cer atrast risinājumu Zemes klimata pārmaiņu problēmām.

Venēras virsma slēpj Zemes grupas planētu izcelsmes noslēpuma atslēgu, kas vēl joprojām nav atklāts. Mūsu kaimiņiene ir tikai mazliet lielāka un masīvāka, taču kāpēc tik lielā mērā atšķiras to ģeoloģiskā vēsture? Kāpēc Venērai nav sava magnētiskā lauka?

Zinātnieki uzskata, ka reiz uz planētas bija ūdens, iespējams, pat okeāni, taču pēc tam tas iztvaikoja. Nav zināms, kāpēc tā noticis. Un galvenā mīkla – kāpēc Venēra pārvērtusies par nokaitētu akmeņainu un nedzīvu tuksnesi? Kāpēc tās virsma, atmosfēra un klimats tik ļoti atšķiras no apstākļiem uz Zemes?

Planetologus interesē, vai uz planētas darbojas vulkāni, vai tā ir seismiska, kā atmosfēru ietekmē zibeņi, kāds ir atmosfēras superrotācijas iemesls, kāds ir mākoņu sastāvs, planētas siltuma līdzsvars, kalnu iežu struktūra un sastāvs.

Uz daudziem jautājumiem nav iespējams atbildēt, pētot Venēru no Zemes un pat no orbītas. Atbildes ir rodamas uz planētas virsmas.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Vernardska vārdā nosauktais Ģeoķīmijas un analītiskās ķīmijas institūta un KZA Keldiša Lietišķās matemātikas institūta zinātnieki izraudzījušies divus desmitus perspektīvu nosēšanās vietu uz Venēras. Tās ir elipses trīssimt kilometru diametrā. Mazāk nevar – aparāta nolaišanās ir "akla", to nav iespējams notēmēt precīzi. No tehniskā viedokļa visizdevīgāk ir nosēsties uz gludajiem vulkāniskajiem līdzenumiem. Viens no interesantākajiem ir rajons ap Jermolova krāteri.

Nākamās misijas sastāvā ir orbitālais modulis, mazais orbitālais satelīts, "Venera-Vega" tipa nosēšanās modulis, izturīga stacija darbam uz virsmas un divi aerostati ar nometamām zondēm mākoņu un zem mākoņiem esošā slāņa pētīšanai. Tos izstrādā Lavočkina zinātniskā ražošanas apvienība.

49
Pēc temata
Kosmiskās sacensības: Krievija un ES izsēdīsies uz Marsa pirms ASV
Kvantu Visums: kā pārvērst kosmosu par gigantisku datoru
Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. Foto no arhīva

Igaunijas Aizsardzības ministrijas vadītājs uzsvēra Atvērto debesu līguma nozīmi

10
(atjaunots 13:14 25.05.2020)
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības".

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir svarīgs Igaunijai un citām nelielām valstīm, kurām, atšķirībā no ASV, nav citu līdzekļu citu valstu militāro objektu kontrolei, uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta RIA Novosti.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdz iespēju, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās. Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības saistībā ar Līguma pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

"Amerikāņiem ir arī citi informācijas vākšanas līdzekļi, pirmām kārtām satelīti. Taču nelielām valstīm, tai skaitā Igaunijai, šim līgumam ir ļoti liela vērtība," pateica pirmdien Igaunijas televīzijai Luiks, paužot cerību, ka vienošanos tomēr izdosies saglabāt. "Es uzskatu, ka šobrīd ļoti lielu lomu spēlē diplomāti, lai pacenstos izglābt šo līgumu. Ja ASV tomēr izstāsies, tad mums visiem nāksies lemt, ko darīt tālāk," atzīmēja ministrs.

Atvērto debesu līgums tika parakstīts 1992. gadā un kļuva par vienu no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara beigām. Tas ir spēkā kopš 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atvērti ievākt informāciju par līguma pušu bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumu parakstījušas 34 valstis.

10
Tagi:
Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Trampa padomdevējs nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī".
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Kims Čenuns

Pēc trīs nedēļas ilgas prombūtnes Kims Čenuns no jauna parādījies publikā

11
(atjaunots 08:37 25.05.2020)
Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. KTDR līderis Kims Čenuns aizvadījis paplašinātu Korejas Darba partijas Centrālās militārās komitejas sēdi, vēsta Sputnik Baltkrievija ar atsauci uz Korejas Centrālā telegrāfa aģentūru.

Informācija par sēdi tika publicēta svētdien, taču tās norises datums netiek precizēts. Bet ir zināms, ka rīkojumi, kas tika parakstīti šīs sēdes rezultātā, tika publicēti 23. maijā.

Šopavasar Kims Čenuns jau otro reizi uz ilgu laiku pazūd no publikas redzesloka: arī aprīlī viņu publikā neredzēja aptuveni trīs nedēļas, pa šo laiku paspēja parādīties baumas, ka KTDR līderis ir smagi slims un pat miris. Pēc tam 1. maijā Kims Čenuns piedalījās minerālmēslojumu rūpnīcas atklāšanas ceremonijā, pēc kuras atkal uz laiku pazuda.

11
Tagi:
Kims Čenuns
Pēc temata
Kims Čenuns izmēģinājis "jaunu ieroci"
Kims Čenuns ir dzīvs: Ziemeļkorejas valsts radio pastāstīja, kas noticis
Kims Čenuns pirmo reizi 20 dienu laikā parādījies publikas priekšā

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus