Maskavas kremlis. Foto no arhīva

Absurduma uzvara: Kremlī novērtēja mediju brīvības samitu bez Sputnik un RT

48
(atjaunots 10:51 10.07.2019)
Londona atteica akreditācijā telekanāla RT un aģentūras Sputnik korespondentiem konferencei, kura ir veltīta vārda brīvībai.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Lielbritānijas ĀM atteica akreditācijā telekanālam RT un aģentūrai Sputnik mediju brīvības konferencei Londonā. Kremlī šo aizliegumu nosaukuši par spilgtu absurduma piemēru, savukārt Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simonjana atzīmēja Londonas lēmuma nepamatotību.

Neviena piemēra

Simonjana paziņoja, ka Globālās mediju brīvības konferences (Global Conference for Media Freedom) organizatori paziņoja, ka akreditācijas atteikums RT un Sputnik korespondentiem it kā ir saistīts ar brīvu vietu trūkumu. Krievijas vēstniecība Londonā nosauca šo lēmumu par britu ĀM rosinātu diskrimināciju.

Londonas aizliegums slēpj sevī nepamatotas apsūdzības par dezinformāciju attiecībā pret RT un Sputnik, norādīja Simonjana.

"Britu ĀM par to, kāpēc mūs nepalaida uz mediju brīvības konferenci Londonā: "Mēs neakreditējām RT un Sputnik viņu aktīvās lomas dezinformācijas izplatīšanā dēļ." Neviena šīs dezinformācijas piemēra viņi, protams, tā arī neminēja," uzsvēra Simonjana.

Viņa atgādināja, kā Lielbritānijas ĀM "ar kauna izjūtu padzēsa publikāciju par vielas krievisko izcelsmi, ar kuru saindēja Skripaļus". "Vai kā BBC centās atrast "krievu pēdas" – vismaz kaut kādas, vismaz niecīgas - "dzelteno vestu" protestos Parīzē. Redakcija prasa asinis, ko," paziņoja Simonjana.

Spilgta absurduma izpausme

Kremlī izteica nožēlu sakarā ar akreditācijas atteikumu RT un Sputnik korespondentiem Londonā, norādot uz situācijas absurdumu.

"Nekāda nopietna mediju brīvības apspriešana apstākļos, kad žurnālistiem atsaka dalībā, nevar būt. Un tā laikam ir spilgtākā notiekošā absurduma izpausme," paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Šāds absurdums diemžēl iegūst regulāru un ilgstošu raksturu, piebilda Peskovs.

Krievijas ĀM pieprasīja Londonai diennakts laikā pamatot akreditācijas atteikumu RT un Sputnik dalībai konferencē.

"Pretējā gadījumā mēs vērtēsim izskanējušās apsūdzības kā apmelošanu, kas ceļ neslavu Krievijas mediju lietišķajai reputācijai, kā spilgtu viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanas piemēru," paziņoja iestādes oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Dubultie standarti

KF Valsts domē aizliegumu RT un Sputnik žurnālistiem piedalīties pasākumā, kurš ir veltīts mediju brīvībai, nosauca par dubulto standartu politikas izpausmi.

"Jāiziet no tā, ka dubultie standarti šobrīd kļuvuši absolūti acīmredzami gan ASV politikā, gan Lielbritānijas un citu valstu politikā attiecībā uz medijiem," pateica Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.

Parlamentārietis uzsvēra, ka aizliedzošie pasākumi attiecībā pret Sputnik ir pretrunā "ar visām bāziskajām tiesībām un brīvībām".

"Visas iepriekš sasniegtās vienošanās liecina par to, ka mums ir jāgarantē vārda brīvība, jāgarantē informācijas izziņošana… Bet, kā jau jūs redzat, ir valstis, kuras uzskata, ka viņiem šie starptautiskie noteikumi nav rakstīti," norādīja Volodins.

Rietumi pret Sputnik un RT

Situācija ar Krievijas medijiem Rietumos pēdējo gadu laikā ievērojami pasliktinājusies. 2016. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT. Virkne rietumu politiķu, tostarp ASV Senāta locekļi, kā arī Francijas prezidents, apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās. Maskavā vairākkārt norādīja uz šāda veida paziņojumu nepamatotību.

2018. gada pavasarī britu mediju regulators Ofcom iesāka izmeklēšanu attiecībā pret telekanālu RT, pēc kuras rezultātā paziņoja par pārkāpumiem septiņos no desmit izskatītajiem materiāliem. Avīzes The Guardian žurnālists diennakts garumā skatījās RT ēteru sakarā ar "Skripaļu lietu", taču bija spiests atzīt, ka "informācija par notikumiem kopumā tika pasniegta tā, kā tas bija".

48
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Dženija neļauj: Londona nelaiž RT un Sputnik piedalīties mediju brīvības konferencē
Telekanāls NewsOne atcēla teletiltu ar Krieviju draudu dēļ
EDSO pastāstīja par Sputnik žurnālistu diskriminācijas gadījumiem
Romas pāvests Francisks, foto no arhīva

Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības

3
(atjaunots 14:11 22.10.2020)
Viens no Romas pāvesta izteicieniem dokumentālajā filmā piesaistīja vispārēju uzmanību – pāvests izteicās par labu viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.

"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.

Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от “Francesco” documentry (@francesco_movie)

Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."

Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".

​Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.

Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.

3
Tagi:
Ilze Viņķele, Edgars Rinkēvičs, LGBT, viendzimuma attiecības, Romas pāvests
Pēc temata
Mamma + mamma = ģimene: pie Saeimas notika pikets par visu ģimeņu aizsardzību
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Pavļuts iesniedza sūdzību pret Iesalnieku publikācijas pret LGBT dēļ
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

10
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

10
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Kāpostu ražas savākšana. Foto no arhīva

ES pieņēma jaunus agrārās reformas nosacījumus: Latvijas fermas kļūs ekoloģiskākas

0
(atjaunots 15:24 22.10.2020)
Saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Trešdien, 21. oktobrī, ES dalībvalstu ministri atbalstīja kompromisa piedāvājumu, ko izvirzīja Vācija, par vērienīgas agrārās reformas veikšanu. Sēde notika Luksemburgā, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka saskaņā ar panāktajām vienošanām fermeriem turpmāk būs pienākums pieturēties pie augstākiem ekoloģiskajiem standartiem saimniecībā. Turklāt mazie lauksaimniecības ražotāji tiks pakļauti vienkāršotai kontrolei, "kura ļaus samazināt administratīvo slodzi un tai pašā laikā nodrošinās viņu ieguldījumu ekoloģisko un klimatisko mērķu sasniegšanā".

Visbeidzot, katrai ES valstij būs jāsasaista vismaz 20% tieši lauksaimniecības izmaksu ar fermeru dalību ekoloģiskajās programmās. Lai šie līdzekļi netiktu pazaudēti – gadījumā, ja iesaiste šādās programmās būs nepietiekama, – ir paredzēta divu gadu "apmācību fāze". Tās gaitā norādītie līdzekļi var tikt piesaistīti, ievērojot citus kritērijus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka, neraugoties uz ES lauksaimniecības dotāciju pieaugumu, fermeri sūrojas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā iepriekš sistēmas trūkumu dēļ.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

0
Tagi:
ES, Latvija, lauksaimniecība
Pēc temata
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Iedzīvotājus aicina pasargāt dārzeņus un augļus no sadārdzinājuma
Latvieši nevēlas līst ārā no vagoniņiem Anglijā pat par 600 eiro: uz laukiem Latvijā neiet
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām