Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis pastāstīja par krievu valodas nākotni Donbasā

85
(atjaunots 16:49 09.07.2019)
Ukrainas līderis uzsvēra, ka pilsoņiem ir jāsniedz iespēja runāt tajā valodā, kurā viņi vēlas.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņoja, ka krievu valoda nākotnē var iegūt īpašu statusu DTR un LTR, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to viņš pastāstīja "Ukrainas ziņu" žurnālistam.

"Es domāju, ka, kad mēs izbeigsim karu, cilvēkiem Doņeckā ir jāļauj runāt tajā valodā, kurā viņi vēlas," pateica viņš.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainā nav problēmu ar krievu valodas lietojumu ikdienas dzīvē. "Es lūk esmu prezidents un runāju ar jums kā vēlos," piebilda viņš krieviski.

Tāpat Zeļenskis norādīja, ka neredz problēmu tajā, lai apspriestu jautājumu par dokumentu aizpildīšanu krievu valodā Doņeckā, ja vietējie iedzīvotāji to palūgs.

Krievu valoda Ukrainā

Bijušais valsts prezidents Petro Porošenko maijā parakstīja likumu "Par ukraiņu valodas funkcionēšanu valsts valodas statusā", kurš paredz tikai un vienīgi ukraiņu valodas lietošanu praktiski visās dzīves jomās.

Dokuments liek valsts iedzīvotājiem sarunāties ukraiņu valodā visās sabiedriskajās vietās un valsts iestādēs. Nerunāt ukraiņu valodā ļauts tikai privātā komunikācijā un baznīcas ceremonijās.

Ukrainas attiecības ar Krieviju

Krievijas un Ukrainas attiecības asi pasliktinājās valsts apvērsuma Kijevā un Krimas pievienošanās Krievijai fonā 2014. gadā. Pussalas iedzīvotāji izteicās par iestāšanos Krievijā, savukārt Ukrainas austrumos parādījās pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas Tautas Republika, kuras nepiekrita varas ieņemšanai Kijevā.

Kijeva vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par "iejaukšanos Ukrainas lietās", tostarp par dalību Donbasa konfliktā. KF noliedz apsūdzības un uzsver, ka tas ir tikai un vienīgi Ukrainas iekšējais konflikts. Tāpat Krievijas varasiestādes atzīmēja, ka ir ieinteresētas tajā, lai kaimiņvalsts pēc iespējas ātrāk pārvar politisko un ekonomisko krīzi.

85
Pēc temata
Radas deputāts: Zeļenskis ved Ukrainu pie katastrofas
Meitenīte no Krimas vērsās pie Zeļenska ar lūgumu atbrīvot viņas tēvu
Mēs tam esam gatavi: Putins pastāstīja, kādus soļus Maskavā gaida no Zeļenska
Ukraina plāno atcelt transporta blokādi Donbasā
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

8
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

8
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pentagons, foto no arhīva

Pentagons atklāja iespējamās karaspēku pārdislocēšanas iemeslus no Vācijas uz Baltiju

8
(atjaunots 21:12 21.10.2020)
ASV varētu izvietot uz pastāvīga pamata kavalērijas brigādi Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā, lai nomierinātu sabiedrotos, paziņoja Marks Espers.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. ASV pēta iespēju pārvietot daļu karaspēku no Vācijas uz Baltiju, Rumāniju un Bulgāriju uz pastāvīga pamata, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, vēsta Air Force Magazine.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Pēc vienošanās par sadarbību aizsardzībā ar Poliju un manām nesenajām tikšanām ar aizsardzības ministriem no Rumānijas un Bulgārijas, kā arī paziņojumiem, kas tika saņemti no Baltijas valstīm, pastāv reāla iespēja saglabāt 2. kavalērijas pulku priekšplānā dažās no šīm valstīm uz ilgstoša pamata," paziņoja Espers, uzstājoties Vašingtonā.

Pēc viņa sacītā, militārpersonu pārdislokācijas plāni ir saistīti ar it kā nākošiem draudiem no Krievijas.

"Nav jābūt Napoleonam vai ģenerālam Makarturam, lai paskatītos uz karti, un apzināt, ka jo vairāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk mēs varam tur izdarīt, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos," sacīja Espers.

Pēc viņa sacītā, šāda stratēģija atrisinās arī NATO karaspēka atpalikšanas problēmu piekļuves ātrumā iespējamā konflikta gadījumā reģionā, ja Krievija "veiks kaut kādas reāli agresīvas darbības".

Jūlija beigās Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas amerikāņu kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši militārpersonu. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, Eiropas NATO valstīs uz rotācijas pamata izvietos aptuveni 5,6 tūkstošus cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja sacītā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā 5. ASV Sauszemes spēku korpusa štābs tiks pārvests uz Poliju, savukārt ASV spēku štābs Eiropā – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV militārpersonu pārdislocēšanas plāniem Eiropā un izvērtē iespējamās šo soļu militārās sekas reģionālai drošībai. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātājām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas padomes Starptautiskās komitejās vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, taču ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājās blokā pēc 1997. gada. Toreiz parādījās Sadarbības akts Krievija – NATO, kur ir tiešs aizliegums būtisku bruņoto spēku un ieroču izvietošanai uz pastāvīga pamata "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tajās būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

Iepriekš šajā sakarā izteicās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, NATO diez vai uzdrīkstēsies pārkāpt dokumentā nospraustos noteikumus.

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paudis Riekstiņš.

8
Tagi:
Baltija, Vācija, bruņotie spēki, Pentagons
Pēc temata
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas
"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas!": kāpēc ASV nevajag sūtīt karaspēkus uz Baltiju
ASV izvedīs no Vācijas gandrīz 12 tūkstošus karavīru
Tiesneša āmurs, foto no arhīva

Tiesvedības uzsākšanas dienā Žestjanajā Gorkā tiks atklāts piemineklis bojāgājušajiem

0
(atjaunots 13:21 22.10.2020)
Daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz atklāto tiesas sēdi genocīda lietā.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Šodien Novgorodas apgabala Soļcu rajona tiesā Bateckija ciemā sāksies Krievijas tiesvedībā pirmais process par Žestjanajas Gorkas ciema iedzīvotāju noslepkavošanu 1942. gadā atzīšanu par genocīdu, vēsta RIA Novosti.

Saskaņā ar prokuratūras datiem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 sodītāji no Latvijas PSR.

Saskaņā ar FDD reģionālās pārvaldes atslepenotajiem arhīvu dokumentiem, Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos īpaši nežēlīgi rīkojās nacistu kolaboracionisti – latvieši. 1941.-1943. gg. viņi nomocīja un zvēriski nogalināja vismaz 2.6 tūkstošus civiliedzīvotāju.

Ekspertīze ļāva identificēt 447 nomocītus un noslepkavotus civiliedzīvotājus. Viņu vidū ir 188 bērni. Eksperti secināja, ka lielākā daļa cilvēku nošauta, - par to liecina ložu pēdas. Daudziem nodarīti smagi miesas bojājumi.

Šo grupu vadīja vācu ģenerālis Hercogs Kurts, kuru pēc tam notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu" un kurš nomira Vorkutas nometnē 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki aizbēga uz citām valstīm un netika sodīti.

Bez noilguma termiņa

Novgorodas apgabala tiesu preses dienestā pastāstīja, ka tiesas sēde būs atklāta, tāpat tiks organizēta sēdes video translācija.

Bateckija rajona kaimiņu Mojkas ciema iedzīvotāja Tatjana Hasanova grasās ierasties tiesā, jo viņa grib uzzināt savas radinieces – vectēva māsas - likteni, kura gāja bojā 1942. gadā Žestjanajā Gorkā, taču nekādas liecības par to nebija saglabājušās.

"Man un mūsu ģimenei šiem noziegumiem nav noilguma termiņa, vainīgajiem vienalga ir jāsaņem sods, savukārt viņu noziedzīgajām darbībām ir jābūt atzītām par genocīdu," pateica RIA Novosti Tatjana Hasanova.

Pēc viņas sacītā, daudzu Žestjanajas Gorkas slepkavību upuru radinieki grasās atnākt uz sēdi un saņemt apstiprinājumu tiem faktiem, par kuriem iepriekš bija runāts tikai šaurā ģimenes lokā.

Šodien netālu no Žestjanajas Gorkas ciema notiks memoriālā kompleksa atklāšanas ceremonija Lielā Tēvijas kara gados mirušo piemiņai.

Memoriāla atklāšanas ceremonijā piedalīsies KF prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, Novgorodas apgabala gubernators Andrejs Ņikitins, Krievijas Meklējumu kustības atbildīgā sekretāre Jeļena Cunajeva, kā arī spēka struktūru pārstāvji un bojāgājušo mierīgo iedzīvotāju radinieki.

0
Tagi:
Latvija, Krievija, genocīds
Pēc temata
Vācijā izpētīs latviešu soda vienības dalībnieku lietu par darbībām Žestjanaja Gorkā
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem