Interpola galvenā mītne Lionā. Foto no arhīva

Bijušā Interpola prezidenta sieva iesniedza prasību pret organizāciju

23
(atjaunots 15:32 07.07.2019)
Mens Hunvejs pameta Franciju pērnā gada 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Bijušā Interpola vadītāja Mena Hunveja, kuru Ķīna apsūdz kukuļņemšanā, Greisa Mena iesniedza prasību pret starptautisko organizāciju sakarā ar nespēju nodrošināt aizsardzību un palīdzību viņas ģimenei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi South China Morning Post.

"Interpols nespēja nodrošināt aizsardzību un sniegt palīdzību manai ģimenei un ir organizācijas dalībvalsts Ķīnas līdzdalībnieks starptautiski prettiesiskā darbībā," paziņoja bijušā organizācijas vadītāja sieva.

Tāpat viņa apgalvo, ka Interpols centās piespiest viņu neziņot medijiem par tiesvedību.

"Neraugoties uz Interpola draudiem par (šīs informācijas – red.) publiskošanu, es paziņoju, ka esmu iesākusi tiesāšanos pret Interpolu Šķīrējtiesas pastāvīgajā palātā Hāgā," citē avīze Greisas Menas vārdus.

Pēc viņas sacītā, tiks izveidots tribunāls, lai tieši noteiktu Interpola paziņojumu pamatotību par to, ka Mena Hunveja pazušana bija tika un vienīgi attiecīgu Ķīnas un Francijas iestāžu lieta, kā arī lai noteiktu, vai organizācija ir pārkāpusi savas saistības attiecībā pret Menu ģimeni.

Komentējot apsūdzības, Interpolā paziņoja, ka organizācijas pārstāvji "atgādināja prasītājiem un to pārstāvjiem par viņu juridiskajām un profesionālajām saistībām attiecībā uz tiesāšanās procesa konfidencialitātes ievērošanu".

"Šis arbitrāžas process ir konfidenciāls, tādēļ mums nav iespēju skart konkrētus aspektus, varam vienīgi sacīt, ka apstrīdam šos apgalvojumus sakarā ar to nepamatotību," paziņoja Interpolā avīzei.

Iepriekš ziņots, ka 2. maijā bijušā Interpola vadītāja sievai un diviem bērniem piešķirts politiskais patvērums Francijā.

Bijušais Interpola vadītājs, bijušais Ķīnas sabiedriskās drošības ministra vietnieks Mens Hunvejs šī gada 20. jūnija tiesas sēdes laikā atzina savu vainu par kukuļu saņemšanu, kuru kopējā summa sastādīja ap 2 miljoniem dolāru. Spriedums tiks paziņots vēlāk, datums pagaidām netiek paziņots.

2018. gada oktobra sākumā mediji paziņoja, ka Francijas varasiestādes iesāka izmeklēt Interpola prezidenta pazušanu, kurš devās uz Ķīnu septembra beigās. Tika ziņots, ka Mens Hunvejs pameta Franciju 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

Vēlāk Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka par bezvēsts pazudušo uzskatītais Interpola vadītājs tiek turēts aizdomās par likuma pārkāpumu un Valsts uzraudzības komiteja veic izmeklēšanu attiecībā pret viņu. Pēc dažām stundām Interpols paziņoja, ka ģenerālais sekretariāts Lionā saņēmis lūgumu atstādināt Menu Hunveju no organizācijas prezidenta amata. Novembrī Francijas varasiestādes slēdza lietas izmeklēšanu par viņa pazušanu.

23
Spuldze, foto no arhīva

Zviedrijā parādījies "sapņu darbs" ar atalgojumu 2300 dolāri mēnesī

18
(atjaunots 15:12 06.06.2020)
Zviedrijā tiek meklēts darbinieks, kura pienākums būs ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā.

RĪGA, 6. jūnijs - Sputnik. Zviedrijā parādījusies vakance, kuras ietvaros darbinieka pienākums būs tikai ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā darba dienas sākumā un beigās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sveriges Radio.

Projekts ieguvis nosaukumu "Mūžīgais amats". Saskaņā ar projekta autoru, mākslinieku Simona Goldinga un Jakoba Sennebjū vārdiem, viņi ir gatavi maksāt fiksētu algu 2,3 tūkstošu dolāru apmērā. Darbinieks jebkurā brīdī varēs pamest šo vietu, taču viņš var palikt amatā līdz dzīves beigām. Projekta plānotais termiņš – 120 gadi.

Stacijas būvdarbi tiks pabeigti tikai 2026. gadā. Tomēr jau tagad vakantajai vietai pieteikušies 175 interesenti ne tikai no Zviedrijas, bet arī no ASV, Taivānas un Filipīnām. Mākslinieki atzīmēja, ka darbiniekam nāksies dzīvot Gēteborgā, tomēr viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par izraudzītā kandidāta pārvākšanos uz šo pilsētu.

Saskaņā ar autoru ieceri, mākslas eksperimenta mērķis ir piesaistīt uzmanību sabiedrībā augošajai nevienlīdzībai.

18
Pēc temata
Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

29
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

29
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku
Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Moderni un mūsdienīgi: Latvijas policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpus

0
Pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti; pilna visas policija pāreja pie jaunā dizaina formastērpiem aizņems dažus gadus.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas Valsts policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpu, pakāpeniski tas tiks izsniegts visiem policistiem. Pilna vecā formastērpa nomaiņa ar jauno aizņems dažus gadus, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti.

Jaunā formastērpa dizainu izstrādājis pazīstams modes mākslinieks Bruno Birmanis, savukārt šūšanas tiesības ieguva kompānija "SRC Brasa". Līguma summa sastādīja 2,4 miljonus eiro.

Iepriekš ziņots, ka dokumentos, kurus IeM iesniedza valdības izskatīšanai, uz 2020. un 2021. gadu tika pieteikta 1,54 miljonu eiro summa Valsts policijas apģērba uzšūšanai, 285,7 tūkstoši eiro – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apģērbam, 638,2 tūkstoši – Valsts robežsardzes darbiniekiem un 210,2 tūkstoši – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Par jaunā formastērpa dizaina pasūtīšanu pie Bruno Birmaņa kļuva zināms jau 2018. gadā. Toreiz tika ziņots, ka viens šāds komplekts maksā ap 1,5 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar ieceri, jaunajam formastērpam ir jāparāda, ka mūsdienu Latvijas policija ir moderna, turklāt drēbes uzsver policistu nacionālo identitāti un liecina par to, ka Valsts policija ir profesionāla, patriotiska, spēcīga un balstās uz pieredzi un tradīcijām.

0
Tagi:
policija, Latvijas policija, Latvija
Pēc temata
Vīruss Latvijā nokļuvis līdz Valsts policijai. Sākta izmeklēšana
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu