Interpola galvenā mītne Lionā. Foto no arhīva

Bijušā Interpola prezidenta sieva iesniedza prasību pret organizāciju

25
(atjaunots 15:32 07.07.2019)
Mens Hunvejs pameta Franciju pērnā gada 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Bijušā Interpola vadītāja Mena Hunveja, kuru Ķīna apsūdz kukuļņemšanā, Greisa Mena iesniedza prasību pret starptautisko organizāciju sakarā ar nespēju nodrošināt aizsardzību un palīdzību viņas ģimenei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi South China Morning Post.

"Interpols nespēja nodrošināt aizsardzību un sniegt palīdzību manai ģimenei un ir organizācijas dalībvalsts Ķīnas līdzdalībnieks starptautiski prettiesiskā darbībā," paziņoja bijušā organizācijas vadītāja sieva.

Tāpat viņa apgalvo, ka Interpols centās piespiest viņu neziņot medijiem par tiesvedību.

"Neraugoties uz Interpola draudiem par (šīs informācijas – red.) publiskošanu, es paziņoju, ka esmu iesākusi tiesāšanos pret Interpolu Šķīrējtiesas pastāvīgajā palātā Hāgā," citē avīze Greisas Menas vārdus.

Pēc viņas sacītā, tiks izveidots tribunāls, lai tieši noteiktu Interpola paziņojumu pamatotību par to, ka Mena Hunveja pazušana bija tika un vienīgi attiecīgu Ķīnas un Francijas iestāžu lieta, kā arī lai noteiktu, vai organizācija ir pārkāpusi savas saistības attiecībā pret Menu ģimeni.

Komentējot apsūdzības, Interpolā paziņoja, ka organizācijas pārstāvji "atgādināja prasītājiem un to pārstāvjiem par viņu juridiskajām un profesionālajām saistībām attiecībā uz tiesāšanās procesa konfidencialitātes ievērošanu".

"Šis arbitrāžas process ir konfidenciāls, tādēļ mums nav iespēju skart konkrētus aspektus, varam vienīgi sacīt, ka apstrīdam šos apgalvojumus sakarā ar to nepamatotību," paziņoja Interpolā avīzei.

Iepriekš ziņots, ka 2. maijā bijušā Interpola vadītāja sievai un diviem bērniem piešķirts politiskais patvērums Francijā.

Bijušais Interpola vadītājs, bijušais Ķīnas sabiedriskās drošības ministra vietnieks Mens Hunvejs šī gada 20. jūnija tiesas sēdes laikā atzina savu vainu par kukuļu saņemšanu, kuru kopējā summa sastādīja ap 2 miljoniem dolāru. Spriedums tiks paziņots vēlāk, datums pagaidām netiek paziņots.

2018. gada oktobra sākumā mediji paziņoja, ka Francijas varasiestādes iesāka izmeklēt Interpola prezidenta pazušanu, kurš devās uz Ķīnu septembra beigās. Tika ziņots, ka Mens Hunvejs pameta Franciju 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

Vēlāk Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka par bezvēsts pazudušo uzskatītais Interpola vadītājs tiek turēts aizdomās par likuma pārkāpumu un Valsts uzraudzības komiteja veic izmeklēšanu attiecībā pret viņu. Pēc dažām stundām Interpols paziņoja, ka ģenerālais sekretariāts Lionā saņēmis lūgumu atstādināt Menu Hunveju no organizācijas prezidenta amata. Novembrī Francijas varasiestādes slēdza lietas izmeklēšanu par viņa pazušanu.

25
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

21
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

21
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

17
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

17
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā