Interpola galvenā mītne Lionā. Foto no arhīva

Bijušā Interpola prezidenta sieva iesniedza prasību pret organizāciju

23
(atjaunots 15:32 07.07.2019)
Mens Hunvejs pameta Franciju pērnā gada 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Bijušā Interpola vadītāja Mena Hunveja, kuru Ķīna apsūdz kukuļņemšanā, Greisa Mena iesniedza prasību pret starptautisko organizāciju sakarā ar nespēju nodrošināt aizsardzību un palīdzību viņas ģimenei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi South China Morning Post.

"Interpols nespēja nodrošināt aizsardzību un sniegt palīdzību manai ģimenei un ir organizācijas dalībvalsts Ķīnas līdzdalībnieks starptautiski prettiesiskā darbībā," paziņoja bijušā organizācijas vadītāja sieva.

Tāpat viņa apgalvo, ka Interpols centās piespiest viņu neziņot medijiem par tiesvedību.

"Neraugoties uz Interpola draudiem par (šīs informācijas – red.) publiskošanu, es paziņoju, ka esmu iesākusi tiesāšanos pret Interpolu Šķīrējtiesas pastāvīgajā palātā Hāgā," citē avīze Greisas Menas vārdus.

Pēc viņas sacītā, tiks izveidots tribunāls, lai tieši noteiktu Interpola paziņojumu pamatotību par to, ka Mena Hunveja pazušana bija tika un vienīgi attiecīgu Ķīnas un Francijas iestāžu lieta, kā arī lai noteiktu, vai organizācija ir pārkāpusi savas saistības attiecībā pret Menu ģimeni.

Komentējot apsūdzības, Interpolā paziņoja, ka organizācijas pārstāvji "atgādināja prasītājiem un to pārstāvjiem par viņu juridiskajām un profesionālajām saistībām attiecībā uz tiesāšanās procesa konfidencialitātes ievērošanu".

"Šis arbitrāžas process ir konfidenciāls, tādēļ mums nav iespēju skart konkrētus aspektus, varam vienīgi sacīt, ka apstrīdam šos apgalvojumus sakarā ar to nepamatotību," paziņoja Interpolā avīzei.

Iepriekš ziņots, ka 2. maijā bijušā Interpola vadītāja sievai un diviem bērniem piešķirts politiskais patvērums Francijā.

Bijušais Interpola vadītājs, bijušais Ķīnas sabiedriskās drošības ministra vietnieks Mens Hunvejs šī gada 20. jūnija tiesas sēdes laikā atzina savu vainu par kukuļu saņemšanu, kuru kopējā summa sastādīja ap 2 miljoniem dolāru. Spriedums tiks paziņots vēlāk, datums pagaidām netiek paziņots.

2018. gada oktobra sākumā mediji paziņoja, ka Francijas varasiestādes iesāka izmeklēt Interpola prezidenta pazušanu, kurš devās uz Ķīnu septembra beigās. Tika ziņots, ka Mens Hunvejs pameta Franciju 29. septembrī un kopš tā brīža nav ziņojis par sevi. Par Interpola prezidenta pazušanu Francijas policijai paziņoja viņa sieva, kas kopā ar bērniem dzīvo Lionā, kur arī atrodas organizācijas galvenais birojs.

Vēlāk Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka par bezvēsts pazudušo uzskatītais Interpola vadītājs tiek turēts aizdomās par likuma pārkāpumu un Valsts uzraudzības komiteja veic izmeklēšanu attiecībā pret viņu. Pēc dažām stundām Interpols paziņoja, ka ģenerālais sekretariāts Lionā saņēmis lūgumu atstādināt Menu Hunveju no organizācijas prezidenta amata. Novembrī Francijas varasiestādes slēdza lietas izmeklēšanu par viņa pazušanu.

23
Baltkrievija

Polijas Aizsardzības ministrija: NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā

12
(atjaunots 17:53 13.08.2020)
Polijas Aizsardzības ministrijā negribētu, lai Baltkrievijas temats tiktu rosināts NATO līmenī, paziņoja Mariušs Blaščaks.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. NATO nevajadzētu iejaukties situācijā Baltkrievijā, paziņoja Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Maiušs Blaščaks, vēsta RIA Novosti.

"Es domāju, tas, kas darās Baltkrievijā – tas, pirmām kārtām, ir kaimiņu atbalsta lieta," sacīja Blaščaks.

"Es nedomāju, ka tas būtu labs temats Ziemeļatlantijas savienībai," paziņoja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai NATO ir jāiejaucas notiekošajā.

Viņš atgādināja, ka Polija un Lietuvas prezidenti pauda "gatavību būt starpniekiem" Baltkrievijas pārrunās ar ES. Tāpat viņš atgādināja par premjera Mateuša Morevecka iniciatīvu par situācijai Baltkrievijā veltītās Eiropas Savienības Padomes sēdes rīkošanu.

"Skaidri redzams, ka baltkrievu tauta atmostas un šīs brīvības tendences ir jāatbalsta," nobeigumā sacīja Blaščaks.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Baltijas valstis un Polija izstrādājušas Baltkrievijas krīzes pārvarēšanas plānu, kurš sastāv no trīs posmiem. Par to pastāstīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

12
Tagi:
Baltkrievija, Polija, NATO
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

35
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

35
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"