Arheoloģiski izrakumi

cilvēks reiz jau pārdzīvojis "kodolziemu"

126
(atjaunots 13:55 06.07.2019)
Mitohondriju DNS atšifrējums liecina – aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu cilvēks izmiris gandrīz pilnībā.

RĪGA, 06. jūlijs — Sputnik. Cilvēka mitohondriju DNS atšifrējums liecina, ka aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu cilvēce teju pazudusi no Zemes virsas. Populācijā saglabājās apmēram 70 tūkstoši indivīdu. Līdzīgu notikumu pēdas konstatētas Austrumāfrikas šimpanzu, Dienvidāzijas tīģeru un orangutanu genomā. Tātad šajā laikā uz planētas notikusi grandioza katastrofa, kas iznīcinājusi lielu skaitu sugu un faktiski likusi veidoties mūsdienu cilvēkam, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jenikejeva.

Pudeles kakliņš un gēnu dreifs

1993. gadā starptautiska zinātnieku grupa pirmo reizi veica cilvēka mitohondriju DNS analīzi un konstatēja divu svarīgu procesu – "pudeles kakliņa" un gēnu dreifa pēdas. Pirmais liecina par krasu populācijas samazināšanos un gēnu fonda sarukumu – daudzi gēnu varianti vienkārši pazūd līdz ar to nesējiem, kam nav paveicies.

Otrs process ir raksturīgs nelielām populācijām, kur kāda konkrēta gēna varianta sastopamības biežums ātri un absolūti nejauši mainās. Jebkurš, pat nenozīmīgākais demogrāfiskais notikums, teiksim, viena pieauguša bezbērnu vīrieša pēkšņa nāve spēj uz visiem laikiem mainīt viņa cilts nākamo pārstāvju acu un matu krāsu.

Šo datu interpretācija ir viennozīmīga: pirms 50-70 tūkstošiem gadu cilvēcei draudējusi izmiršana. Populācija strauji saruka līdz desmit tūkstošiem indivīdu un visai ilgu laiku saglabājās tās nelielais skaits.

Četrus gadus vēlāk to pašu procesu pēdas tika atrastas Austrumāfrikas šimpanzu genomā. Pērtiķu mitohondriju DNS ģenētiskā daudzveidība bija tikpat zema kā cilvēkam. Līdzīgus datus pētnieki ieguva 2004.gadā, atšifrējot tīģera genomu, pētnieki guva līdzīgus datus. Pēc tam "pudeles kakliņa" un gēnu dreifa pazīmes tika atrastas Sumatrā un Borneo mītošo orangutanu DNS. Viss liecina, ka tālā pagātnē dzīvnieki līdz ar mūsu senčiem ir pārcietuši globālu dabas katastrofu.

Ilga vulkāniskā ziema

Uz Zemes ir divdesmit supervulkāni, kuru izvirdums spēj radīt klimata pārmaiņas uz planētas. Šveices zinātnieki konstatējuši, ka tie mostas reizi simt tūkstošos gadu, un pēdējais izvirdums noticis aptuveni pirms 75 tūkstošiem gadu, īsi pirms "pudeles kakliņa" cilvēka gēnos. Runa ir par Toba vulkānu Indonēzijā.

Rezultātā Sumatrā radās milzīgais Toba ezers, vulkānisko pelnu nogulas izveidojās aptuveni četrdesmit miljonu kvadrātkilometru platībā. Šie pelni atrodami par Malavi ezera dibenā Āfrikā, septiņu tūkstošu kilometru attālumā no Sumatras. Uz šo periodu attiecināms arī Grenlandes ledus kernos fiksētais straujais sērskābes sāļu satura pieaugums.

Pelnu daudzums bija tik liels, ka, nokļuvuši atmosfērā, tie vairākus mēnešus slāpēja saules gaismu. Iestājās vulkāniskā ziema, uzskata starptautiskā pētnieku komanda. Tolaik klimats mūsu priekštečus nelutināja – ritēja pēdējais ledus laikmets. Pēc Toba izverduma gada vidējā temperatūra sasniedza minimumu – dažādi dati liecina, ka tā kritās par 5-15 grādiem pēc Celsija skalas.

Vai katastrofa bija?

Šie slēdzieni ļauj saprast, kāpēc pilnībā izmira pirmie Homo sapiens, kuri pameta Āfriku pirms 125 tūkstošiem gadu, bet dzimtajā kontinentā palikušo skaits saruka līdz kritiskam rādītājam – desmit tūkstošiem indivīdu.

Taču daži fakti ir pretrunā hipotēzei par lielo un šausmīgo Tobu. Izrakumos Indijas dienvidos amerikāņu antropologi atraduši paleolīta laikmeta instrumentus gan zem vulkānisko pelnu slāņa, gan virs tā. Līdzīga situācija ir arī ar seno cilvēku apmetnēm Dienvidāfrijas piekrastē. Tur atrastie instrumenti liecina, ka mūsu priekšteči dzīvojuši šajās vietās gan pirms un pēc katastrofas, gan arī tās laikā. Tātad nebija nekāda pārtraukuma arheoloģiskajās kultūrās, kas būtu sinhronas supervulkāna izvirdumam. Vēl vairāk, katastrofa it kā pagājusi garām nemanīta neandertāliešiem, kuri jau pēc Toba izvirduma sasniedza uzplaukumu, lai arī īslaicīgu.

Zinātnieki izpētīja Toba pelnus no Malāvi ezera dzīlēm un secināja, ka tā koncentrācija nav pietiekama, lai nopietni ietekmētu vietējo ekosistēmu. Ja pelnu apjoms būtu bijis liels, un temperatūra reģionā būtu kritusies kaut vai par četriem grādiem, liela daļa biotas ezera augšējos slāņos būtu izmirusi. Taču, spriežot pēc nogulsnēm, nekas tamlīdzīgs nav noticis. Tātad Toba izvirdums un domājamā vulkāniskā ziema nevarēja izraisīt "pudeles kakliņu", caur kuru gājusi cilvēce. Taču pētnieki nešaubās par to, ka mūsu priekšteči gandrīz izmiruši aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu. Uz Zemes patiešām notikusi kaut kāda globāla dabas katastrofa. Kāda tieši? Tas vēl jānoskaidro.

126

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

25
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

25
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi
Eiro

Eiropā parādīsies banknotes ar jaunu parakstu

12
(atjaunots 17:19 06.07.2020)
Banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu tagad rotās Eiropas Centrālās bankas tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā lapā Twitter informēja, ka tiek laistas klajā jaunas eiro banknotes ar piecu un desmit eiro nominālu. Uz jauno banknošu partijas parādīsies ECB tagadējās vadītājas Kristīnes Lagardas paraksts.

​Jaunās banknotes plānots laist apgrozījumā visā Eiropā jau šonedēļ. Patlaban eirozonā apgrozījumā ir banknotes ar Lagardas priekšgājēju – Vima Duizenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi parakstiem.

Kristīne Lagarda ieņēma ECB vadītāja posteni 2019. gadā. No 2007. līdz 2011. gadam viņa ieņēma Francijas finanšu ministra vietu un izpelnījās plašu starptautisku atzinību par sekmīgu valsts ekonomikas pārvaldi globālās finanšu krīzes laikā. No 2011. gada viņa vadīja Starptautisko valūtas fondu.

Uzsvērt, ka vecās banknotes nezaudēs likumīga maksājumu līdzekļa statusu pēc jauno banknošu laišanas klajā.

12
Tagi:
eiro, Eiropas Savienība
Pēc temata
Jo garākas, jo lielāks nomināls: ECB iepazīstina ar jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm
ES izbeigta 500 eiro banknotes izlaišana
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 28.maijā
Gada laikā iedzīvotāji saņēmuši vairāk nekā 2 miljonus eiro par latiem – apmaiņa turpinās