Informācijas panelis 12 km attālumā no Solsberijas

Daily Star: Londonā atkritumu tvertnē atrasti Portondaunas laboratorijas dokumenti

65
(atjaunots 11:39 06.07.2019)
Izdevums stāsta, ka tvertnē atrasti tūkstošiem lapu ar personas datiem, informāciju par apsargu ekipējumu un plašs apjoms citu ziņu.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Atkritumu tvertnē autostāvvietā Londonas ziemeļos atrasti Portondaunas kara ķīmiskās laboratorijas slepenie dokumenti, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz britu izdevumu Daily Star.

Lielbritānija
© Sputnik / Алексей Филиппов

Izdevums vēsta, ka atkritumos nokļuvuši tūkstošiem lapu ar personas datiem, informāciju par apsargu ekipējumu, detalizēts laboratorijas perimetra patruļu pienākumu apraksts, kā arī datorsistēmu paroles. Ziņots, ka dokumenti attiecas uz dažādiem laika periodiem – no 80.gadu sākuma līdz pat 2017.gada beigām.

"Mēs varam apstiprināt, ka sākta izmeklēšana," izdevums citēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja komentāru.

Daily Star piezīmēja, ka eksperts izlūkošanas jomā atrastos dokumentus nosaucis par "terorista sapni".

Militārais pētnieciskais komplekss Portondaunā – "Aizsardzības zinātniski tehnoloģiskā laboratorija” atrodas 12 kilometru attālumā no Solsberijas pilsētas.

Laboratorija sāka darbu pirms vairāk nekā simt gadiem. Tās pirmais uzdevums bija ķīmisko ieroču izstrāde un pētījumi Pirmā pasaules kara gados. Pēc tam kompleksā tika veikti arī ar bioloģiskajiem ieročiem saistīti darbi.

Gandrīz visa Portondaunas darbība ir aizslepenota, taču zināms, ka laika posmā no 1949. līdz 1989. gadam tajā notika eksperimenti ar cilvēkiem, bet 2008. gadā valsts Aizsardzības ministrija izmaksāja trīs miljonus sterliņu mārciņu 360 veterāniem, kuri cietuši minētajos eksperimentos.

Portondauna nokļuva uzmanības centrā 2018. gada martā, kad Solsberijā tika saindēts Krievijas Izlūkošanas pārvaldes bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja apgalvoja, ka incidentā izmantotā inde ražota Krievijā, taču Portondaunas laboratorija šo pieņēmumu noliedza.

65
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
The Telegraph pastāstījusi par Skripaļu dzīvi pēc saindēšanas
Laboratorija Lielbritānijā nav identificējusi "Novičok" izcelsmi
Lielbritānijas sabiedrotos pārņēmušas miglainas šaubas
Izjūtiet starpību: Simonjana pastāstīja par BBC nekorekto virsrakstu
Skripaļa māja ir ļoti populāra Krievijas tūristu vidū

Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju

8
(atjaunots 09:45 06.07.2020)
Ukrainas Jūras spēku komandieris gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Ukrainas Jūras spēki gatavojas pilnvērtīgai karadarbībai ar Krieviju, kara flotes komandieris kontradmirālis Aleksejs Ņeižpapa paziņoja intervijā avīzei "Dumskaja".

Komandieris apgalvo, ka Ukraina plāno "atgūt" krimu, kā arī gatavojas karam ar Krieviju.

"Būs lieli zaudējumi – gan mūsu karavīru, gan civiliedzīvotāju vidū," Ņeižpapa paziņoja.

Pēc viņa vārdiem, Kijeva gaida Krievijas armijas uzbrukumu Hersonas apgabalam ar mērķi novadīt Dņepras ūdeni uz Krimu, informēja RIA Novosti.

Iepriekš Ukraina nodrošināja 85% Krimas saldūdens patēriņa ar Ziemeļkrimas kanāla starpniecību, kas novadīja ūdeni no Dņepras. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ūdens padeve pa kanālu vienpusējā kārtībā tika pilnībā pārtraukta.

Ukrainas politiķi atsakās atjaunot ūdens padevi pussalai, taču regulāri klāsta, ka Krievija plānojot ieņemt Ziemeļkrimas kanālu. Krimas republikā jau ir sarūpēti saldūdens avoti.

Pēdējos gados Ukrainas Jūras spēki saskaras ar nopietnām problēmām. Vecie kuģi pakāpeniski iziet no ierindas, jauniem trūkst līdzekļu. Pie tam Kijeva aktīvi pērk ārzemēs norakstītus kuģus. Piemēram, pērnā gada septembrī ASV Krasta apsardze nodeva Kiejvai divus norakstītus patruļas kuterus Drummond (WPB-1323) un Cushing (WPB-1321), kas būvēti 1988. gadā. ASV apsolīja nodot Ukrainas Jūras spēkiem vēl divus norakstītus šī tipa patruļas kuterus.

8
Tagi:
Ukraina, Krima, Krievija
Pēc temata
Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukraina cer "padzīt" Krieviju no ASV kosmiskajām programmām
Ukrainas deputāts aicinājis uzstādīt kodolbumbas Maskavā un Budapeštā
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

8
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

8
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

0
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

0
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES