Balodis pie  Horālās sinagogas memoriāla

DW: Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu

81
(atjaunots 11:04 05.07.2019)
Latvijā piemiņa par ebreju genocīdu stājas pretī Staļina represiju upuru piemiņai.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Par to, kā vienā un tajā pašā valstī iespējams atzīmēt gan Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu un Leģionāru dienu, vēstures zinātņu kandidāte, Bonnas universitātes pasniedzēja Jekaterina Mahotina pastāstīja portālam DW.

4. jūlijs Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1941. gadā nacisti un viņu vietējie līdzskrējēji nodedzināja Horālo sinagogu līdz ar tajā esošajiem cilvēkiem.

Tā bija piektdiena. Sinagogā bija liels skaits cilvēku, taču Rīgas ebreji nebija sanākuši svinēt sabatu – viņi meklēja patvērumu no ebreju medniekiem un slēpās sinagogas pagrabos. Turpat ar varu tika sadzīti ielās noķertie ebreji, daudzi no viņiem – bēgļi no Lietuvas un kaimiņu republikām, kuri glābās no nacistu terora. Sinagogā bija aptuveni 500 cilvēki. Visi gāja bojā liesmās. Dzēst ugunsgrēku bija aizliegts.

Protams, ebreju masveida slepkavības, grautiņi, geto bija nacistiskās Vācijas okupācijas politikas elementi. Vēl viena šīs politikas īpatnība – no paša sākuma vācieši rēķinājās ar vietējo iedzīvotāju, padomju varas pretinieku, atbalstu. Nacistu loģika bija vienkārša: ebreji, kā cilvēki, kam bija izdevīga padomju vara, arī bija atbildīgi par represijām Latvijas teritorijā un latviešu masveida deportācijām 1941. gadā, tāpēc teju vai katra patriota pienākums, pēc viņu domām, bija atriebties par cietušajiem.

Nacistiem tas bija ļoti ērti: vietējo ebreju iznīcināšanai nevajadzēja tērēt vērmahta resursus, jo lielu daļu "darba" uzņēmās vietējie iedzīvotāji. Padomju varai pretoties gatavie latvieši apvienojās tādos bataljonos, kā "Pērkonkrusts", Viktora Arāja komanda, kas piedalījās Rīgas sinagogas nodedzināšanā. Viņu darbība nebija spontāna, sakari ar vērmahtu bija izveidoti ilgu laiku pirms okupācijas. Bija vēlme atriebties un priekšstats par to, ka ebreji ir nodevēji, taču, protams, grautiņi un slepkavības nebūtu sistemātiski un masveidīgi, ja nacisti nebūtu pārņēmuši kontroli pār Baltijas valstīm.

"Svešie" starp "savējiem"

Nacistisko Vāciju latvieši nepārprotami uzskatīja par atbrīvotāju, iestāšanos vācu armijā – par iespēju atjaunot neatkarīgas valsts statusu. Vācu tankus sveica ar lielāko prieku, gaidot nacionālo atbrīvošanos. Protams, nacistu propagandai par labu nāca pamatiedzīvotāju masveida deportācijas uz Sibīriju, ko NKVD organizēja 1941. gada jūnijā – neilgi pirms nacistiskās Vācijas uzbrukuma PSRS. Atmiņas par šausmīgajiem notikumiem bija pavisam svaigas, naids pret padomju varu, "krievu" un "ebreju" varu bija ļoti liels.

Neatkarīgo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošana Padomju Savienībai, ko nesa PSRS un Vācijas parakstītais līgums, toreiz dāvāja iespēju izdzīvot vietējiem ebrejiem, jo Baltijas republikas "izrādījās" ārpus nacistiskās Vācijas robežām, kurā ebrejus likvidēja. Apgalvojumu, ka visi ebreji strādāja PSRS labā, ka visi viņi ir komunisti un dzimtenes nodevēji, pastāvīgi izmantoja nacistiskā antisemītiskā propaganda. Ebrejus, kuri dzīvoja Latvijā, visās Baltijas valstīs kopumā, nacistiskā sistēma pat neuzskatīja par vietējiem – ebreji tika apzīmēti kā "svešinieki un kaitnieki ", no kuriem jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk.

Teritorijās, kas iekļāvās PSRS sastāvā pirms 1939. gadam gatavība sadarboties ar vāciešiem un iznīcināt ebrejus bija daudz mazāka nekā, piemēram, Rietumukrainā, Besarābijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Vēsturnieki min dažādus iemeslus. Zināma nozīme bija arī tam, ka teritorijās, kurās padomju vara izveidojās ilgu laiku pirms kara, cilvēki uzskatīja sevi par padomju tautu, un padomju vara negatīvi vērtēja etniskos konfliktus, nostādot "klases" pār "nācijām".

Prātā jāpatur arī starpkaru perioda konteksts: Austrumeiropas valstīs, izņemot Čehoslovākiju, vara bija autoritāra, pie stūres bija daļēji profašistiskas diktatūras. Pie tām piederēja arī Kārļa Ulmaņa režīms Latvijā. Pie tam antisemītisms Baltijas valstīs bija politisks, cieši saistīts ar antikomunistisko un padomju varai naidīgo noskaņojumu. Tas nebija bioloģisks, rasu antisemītisks kā Vācijā.

Upuru konkurence

Atmiņas kultūra Eiropā pārsvarā ir tāda, ka lielākā uzmanība pievērsta nevis "varoņiem", bet gan "upuriem". Uzmanības pievēršana upuriem nodrošina empātiju, emocijas, skumjas. Taču tādas piemiņas ētiskā nostādne nepasargā to no politiskām manipulācijām. Rezultātā bieži vērojama upuru konkurence. Vispārējā līmenī "Holokausta Eiropa" stājas pretī "GULAGa Eiropai".

Tātad Latvijā ebreju genocīda piemiņa stājas pretī Staļina represiju upuru piemiņai, bet tā savukārt nerod atbalstu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Upura stāvoklis un emocionāla pieeja vēsturei neļauj kritiski izvērtēt neveiklus aspektus valsts vēsturē un apzināties atbildību par līdzdalību noziegumos.

Ja mums ir darīšana ar vēsturisko politiku, kuras centrā ir tikai mononacionāls upura tēls, iznāk, ka "savējo" un "svešo" upuru, varoņu un slepkavu dalīšana – tā ir dalīšana pēc tautības. Tāpēc pieminekļi staļinisma upuriem šeit sastopami daudz biežāk un saņem lielāku valsts atbalstu. Jāpiebilst, ka notiek apšaubāmu personāžu glorifikācija, kurus uz Holokausta upuru piemiņu vairāk orientētās Eiropas kopējā kontekstā nav iespējams uzskatīt par varoņiem. Bieži vien tas noved pie skaļām diskusijām par kopējās, Eiropas atmiņas pastāvēšanas izredzēm.

Taču arī vietējā līmenī vairāku kultūru piemiņas konflikta dēļ Latvijā tiek atzīmēti trīs datumi, kas saistīti ar Otro pasaules karu: 16. marts, 9. maijs un 4. jūlijs. 16. martā valstī piemin leģiona kareivjus, kuri karoja SS spēkos. 9. maiju viena daļa iedzīvotāju uzskata par svētkiem, otra daļa – par ilgstošas padomju okupācijas sākuma dienu. 4. jūlijs oficiāli ir Latvijas nogalināto ebreju piemiņas diena – 1941. gada piektdienas piemiņai.

Cik lielā mērā sēru rituāli ietver jēdzienu par latviešu atbildību par noziegumiem un gatavību sākt atklātu publisku dialogu par to? Pēters Esterhāzi teica, ka tikai tieksme pēc postnacionālām, eiropeiskām zināšanām par "mums pašiem – upuriem un bendēm" var izvest no vēsturiskās mitoloģijas un manipulāciju strupceļa.

81
Pēc temata
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
KF IK iesāka lietu pret sodītājiem no Latvijas par genocīdu 1942.-1943. gadā
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās
Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos
Pew Research Center: Baltijas valstīs vērojamas spēcīgas ksenofobijas izpausmes
Vladimirs Kozins

ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā

20
(atjaunots 14:00 03.06.2020)
Krievija piedāvājumus neatkārtos – NATO ir labs iemesls padomāt par Maskavas ierosinājumu samazināt militāro aktivitāti Baltijas reģionā.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Smagie tanki Abrams ASV bruņoto spēku mehanizētā bataljona sastāvā rotācijas ietvaros pamet Lietuvu, vēstīja Sputnik Lietuva. Uz dzelzceļa platformām bruņutehnika dodas uz Vāciju, bet no turienes pa jūru atgriezīsies ASV.

Līdz ar tanku bataljona aiziešanu konfrontācijas līmenis šajā Eiropas daļā ir nenozīmīgi mazinājies, atzīmēja Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas profesors, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins.

"Domāju, ka tā ir amerikāņu iespējamā reakcija pēc Maskavas paziņojuma par to, ka Krievija neorganizēs liela mēroga militārās mācības saskarsmes zonā Eiropā. Par to iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs," paskaidroja Kozins sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts pieļāva, ka amerikāņu tanki Lietuvā vēl atgriezīsies.

"Visas piecas amerikaņu stratēģijas paredz saglabāt ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā augstā līmenī. šeit paliek smagais bruņojums – artilērija un bruņutransportieri, paliek amerikāņu aviācija, turklāt dubultās nozīmes lidmašīnas, kas sertificētas ne tikai parasto aviācijas bumbu, bet arī kodolbumbu nogādei. Tātad situācija Baltijā joprojām ir saspringta arī bez tankiem Abrams," teica eksperts.

Viņš norādīja, ka pašai Lietuvai nav nekādas nepieciešamīas turēt amerikāņu spēkus savā teritorijā – situāciju reģionā sakaitē tieši ASV.

"Latvija, Lietuva un Igaunija jau tērē militārajiem mērķiem 2% no IKP, un šo valstu iedzīvotājiem nepatīk, ka tik milzīga nauda tiek izšķiesta neproduktīviem mērķiem. Iespējams, Krievijas iniciatīvas kontekstā amerikāņi apdomāsies un mazinās spriedzi reģionā, jo tieši viņi taču ir lielo militāro mācību iniciatori Baltijā," konstatēja Kozins.

Viņš atgādināja, ka NATO Austrumeiropā un Dienvideiropā, netālu no Krievijas robežām organizē līdz 300 dažāda kalibra mācības gadā. "Tā vietā ASV vajadzētu padomāt par cīņu ar koronavīrusu un efektīvas vakcīnas izstrādi, lai nepieļautu mirstības viļņa atkārtošanos, kāds pie viņiem notika," piebilda Kozins.

Aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresijas" ieganstu NATO nepārtraukti paplašina karavīru un militārās tehnikas skaitu pie Krievijas robežām. KF valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, taču ir spiesta spert adekvātus soļus, ņemot vērā alianses spēku pieaugumu pie savām robežām.

США забрали танки из Литвы: Козин объяснил, что изменится в Балтии
20
Tagi:
militārās mācības, Krievija, NATO, Baltija, ASV
Pēc temata
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Ēdiena pagatavošana, foto no arhīva

Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši

12
(atjaunots 17:41 02.06.2020)
Dzīvesveids pandēmijas laikā pastiprinājis dzimumu nevienlīdzību visā Eiropā, paziņo tiesību aizstāvji un pētnieki.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar aptauju datiem, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas daudz negatīvāk ir ietekmējuši sievietes, savukārt uzlabojumi, kas tika panākti cīņā par sieviešu tiesībām, pamazām zūd, raksta Bb.lv.

Skolu un bērnudārzu slēgšana, attālināts darbs vai, tieši pretēji, atlaišana kļuva par iemeslu tam, ka sievietes atgriezušās pie "tradicionālo" pienākumu izpildes. Tie ietver sevī ēdiena gatavošanu, uzkopšanu, bērnu aprūpi pieaugušās darba slodzes vai finanšu patstāvības zaudēšanas fonā.

Spānija

Valstī vairāk nekā 178 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā pieprasa valdībai sieviešu atbalsta pasākumus. Iespējamo pasākumu skaitā ir darbs no mājām, darbadienas saīsināšana ar līdzšinējā algas apmēra saglabāšanu, kā arī palīdzība personāla darba apmaksā, kurš palīdz bērnu pieskatīšanas darbos.

Vairāk nekā 4 miljoni ģimeņu ar bērniem saskārās ar darba un mājas lietu apvienošanu attālinātā darba apstākļos.

"Šīs krīzes rezultātā daudzas sievietes ir spiestas atteikties no apmaksāta darba, lai rūpētos par savām ģimenēm," teikts petīcijā.

Vēl pirms pandēmijas spānietes tērēja vidēji 2,5 stundas mājas darbiem, turklāt daudzas ģimenes vērsās pēc palīdzības pie vecmātēm un vectēviem, kas koronavīrusa dēļ kļuvis neiespējami.

Saskaņā ar 12,6 tūkstošu sieviešu aptauju, 80% no viņām saskārušās ar problēmām nepieciešamības dēļ apvienot darbu ar bērnu aprūpēšanu. Aptuveni 13% pateica, ka karantīnas dēļ ir uzņēmušās vairāk mājas darbu, nekā parasti.

Saskaņā ar Valensijas Universitātes pētījuma datiem, lielākoties sievietes seko tam, lai bērni apmeklē tiešsaistes mācības un pilda mājasdarbus, kas noved pie stresa un uztraukuma līmeņa kāpuma. Pēdējo nedēļu laikā Spānija mīkstina ierobežojumus, taču joprojām nav skaidrs, kad tiks atvērtas skolas.

Francija

Kopš marta, kad valstī slēdza skolas un bērnudārzus, savukārt darbinieki pārgāja pie attālinātā darba, sieviešu slodze mājās palielinājusies trīs reizes. Tas tiek skaidrots ar to, ka sievietes strādā, nodarbojas ar mājas darbiem, kā arī tagad seko līdzi bērnu mācībām, saka feministu organizācijas Osez le Féminisme vadītāja Selīna Pika.

58% Francijas sieviešu paziņoja, ka dara vairāk mājas darbu, nekā vīrieši. Vīrieši, kuri uzskata, ka pārstrādājas mājas darbu dēļ, izrādījies 21%. Ģimenei gatavo 63% sieviešu un tikai 28% vīriešu.

Vācija

Saskaņā ar Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta aptauju, vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu ar bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, velta darbam mazāk laika, nekā pirms karantīnas, salīdzinot ar 16% vīriešu. Turklāt sievietes pāriet pie attālināta darba, lai būtu kopā ar bērniem.

Analītiķi raizējas, ka no tā cietīs sieviešu karjeras, ienākumi un pensijas. Kanclere Angela Merkele solīja izkontrolēt, lai ierobežojumi neietekmētu vienādas iespējas vīriešiem un sievietēm.

"Daudz vairāk apspriež alus restorānu, autosalonu atvēršanu un futbola maču atjaunošanu, nekā bērnudārzu atvēršanu," saka grāmatvede un divu bērnu māte Suzanna no Hamburgas.

Īrija

Īrijā, līdzīgi citām valstīm, mazumtirdzniecībā un viesnīcu biznesā strādā daudz vairāk sieviešu, nekā vīriešu. Tieši šo sektoru kompānijas tika slēgtas pandēmijas laikā, kas stipri ietekmēja darbinieču ienākumus.

Pēc ierobežojumu pakāpeniskās mīkstināšanas Eiropā darba devēji sākuši pieprasīt darbiniekiem atgriezties birojos, neraugoties uz daļēji vai pilnībā slēgtajām skolām un bērnudārziem. Atsevišķas sievietes aiziet no darba vai arī ņem neapmaksātu atvaļinājumu, lai paliktu mājās ar bērniem līdz skolu atvēršanai.

12
Tagi:
Eiropa, karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Kurš mājā ir saimnieks: Latvija uzdod toni sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumā

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

0
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

0