Dmitrijs Mihejevs

Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem

33
(atjaunots 11:13 04.07.2019)
ASV prezidenti vairākkārt pārkāpuši solījumus izvest bruņotos spēkus no "karstajiem punktiem" ārvalstīs, atgādināja politologs Dmitrijs Mihejevs.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. ASV nolēmušas samazināt savu bruņoto spēku kontingentu Afganistānā, taču pat pēc pilnīgas spēku izvešanas atstās tur izlūkošanas vienības, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Mums būtiski jāsamazina mūsu spēku skaits Afganistānā," viņš paziņoja intervijā telekanālam Fox News.

ASV un to sabiedrotie kopš 2001. gada piedalās operācijā Afganistanā pret talibiem un citiem grupējumiem. Šī ir ilgākā militārā kampaņa ASV bruņoto spēku vēsturē.

2018.gadā prezidenta Donalda Trampa administrācija iepazīstināja ar jauno stratēģiju Dienvidāzijā, kas paredz aktīvāku reģiona valstu dalību konflikta noregulēšanā Afganistānā. Pie tam ASV sāka tiešas pārrunas ar vietējiem radikāļiem.

Politologs amerikānists Dmitrijs Mihejevs intervijā radio Sputnik Igaunija atgādināja, ka pēdējos gados jau vairākkārt izskanējis lēmums izvest ASV spēkus no Afganistānas. 2015.gadā klajā nāca paziņojums, ka kontingents tiks samazināts par 8000 kareivjiem un virsniekiem.

Taču, Mihejevs atgādināja, ASV šo solījumu pārkāpa, – vēl vairāk, kontingents tika pat paplašināts.

"Tramps nolēmis kontingentu tur nostiprināt. Kā viņs to tur nosauks – par izlūkošanas vai atbalsta spēkiem, vai viņi mācīs vietējos karavīrus – tas ir politiskās ekvilibristikas jautājums," ir pārliecināts politologs.

Politologs norādīja, ka Tramps nolēmis saglabāt visas trīs galvenās ASV bāzes Afganistānā, lai arī valsts vadītāja postenī stājās ar solījumu izvest amerikāņu spēkus no Afganistānas.

Iepriekš Krievijas prezidenta speciālais pārstāvis Afganistānas jautājumos, Ārlietu ministrijas Āzijas otrā departamenta direktors Zamirs Kabulovs radio Sputnik ēterā atgādināja, ka pēc PSRS karaspēka izvešanas Afganistānas valdība patstāvīgi, bez ārējas palīdzības strādāja vēl trīs gadus.

Tas bija iespējams tāpēc, ka 80.gados PSRS palīdzēja izveidot nacionālos bruņotos spēkus, kārtībsargājošās struktūras, varas iestādes, kas varēja funkcionēt arī bez Padomju Savienības klātbūtnes. Kabulovs atgādināja, ka režīms valstī būtu noturējies ilgāk, ja Afganistānai tiktu sniegta vismaz minimāla ekonomiskā palīdzība.

Eksperts pauda cerību, ka amerikāņi, izvedot spēkus no Afganistānas, ņems vērā šo pieredzi.

"Afganistānai vajadzēt palīdzēt, taču nu vairs ne ar militārajiem resursiem, bet gan ekonomikā," uzsvēra Krievijas diplomāts.

33
Pēc temata
Amerikāņi pastāstījuši, kā armija sagrāvusi viņu dzīvi
ASV izved karaspēkus no Sīrijas: kur tagad jāgaida nelūgtie viesi
Padomju karaspēki pamet Afganistānu: arhīva kadri
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

5
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

5
Tagi:
banāns
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

30
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

30
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai

Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno pēc briesmīgā ugunsgrēka

0
(atjaunots 23:53 17.04.2021)
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Divus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka, kas teju iznīcināja vienu no Parīzes galvenajiem pieminekļiem - Parīzes Dievmātes katedrāli, vēl aizvien turpinās ēkas atjaunošanas darbi.

2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.

Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.

Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.

Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.

0
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AP Photo / Francois Mori

    Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija

  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju

  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa

  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
    © AP Photo / Francois Mori

    Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes

  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās

  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AFP / Anne-Christine Poujoulat

    Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © AP Photo / Francois Mori

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

Tagi:
Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija
Pēc temata
Sanktpēterburgas rūpnīca palīdz atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāles pulksteni
Arhitekti piedāvā Parīzes Dievmātes katedrāles projektu ar stikla jumtu un fermu
"Mazā Černobiļa": pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē Parīze ir pilna ar svinu
Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē konstatēts svina piesārņojums augsnē