Kafija

Nesalda dzīve: kādus produktus mēs zaudēsim globālās sasilšanas rezultātā

63
(atjaunots 13:10 04.07.2019)
Zivis ar kartupeļiem, glāze alus un tase kafijas ar šokolādīti – drīz vien tādas pusdienas var kļūt ļoti dārgas un nepieejamas.

RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Klimata pārmaiņu rezultātā var pazust daudzi ierasti produkti, raksta BBC. Lūk, ko mēs riskējam zaudēt jau tuvāko gadu desmitu laikā.

1. Kafija un tēja

Kafijas audzēšanai nepieciešami specifiski apstākļi: tropisks klimats, augstkalne, stabila temperatūra un bagātīgi nokrišņi cauru gadu. Tādu vietu uz pasaules kļūst aizvien mazāk. Līdz 2050. gadam globālās sasilšanas dēļ kafijas audzēšanai piemērotās teritorijas saruks aptuveni divkārt, bet līdz 2080.gadam kafijkokiem savvaļā draud izmiršana.

Termometrs pie loga. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tanzānijā, kas ir viens no galvenajiem kafijpupiņu piegādātājiem, pēdējo 50 gadu laikā ražīgums jau divkārt sarucis. Katrs papildu grāds minimālās temperatūras rādītājos kalnos samazina kafijas ražu gandrīz par trešo daļu.

Tiesa, runa nav tikai par globālo sasilšunu, bet arī par citām ekstremālu laikapstākļu izpausmēm, kas veicina slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Piemēram, 2012.gadā kafijas plantācijas Centrālamerikā skāra sēnīšu infekcija, kas iznīcināja 50-85% ražas.

Arī tējai klājas tikpat plāni. Temperatūras un nokrišņu līmeņa pieauguma rezultātā tējas plantāciju platība  dažos reģionos (piemēram, Austrumāfrikā) līdz 2050.gadam samazināsies vairāk kā divas reizes.

Bez tam indiešu zinātnieki konstatējuši, ka laikapstākļi kaitē dzēriena kvalitātei. Musoni nes aizvien bagātīgākas lietavas, kuru dēļ tējas garša un aromāts pavājinās, kļūst izplūdušāks un ūdeņaināks.

2. Konjaks, viskijs un alus

Globālā sasilšana draud atstāt mūs bez konjaka: temperatūra pieaug, vasaras sezona pagarinās, vīnogas nobriest saldākas un vairs nav piemērotas konjaka ražošanai. Protams, ogas var savākt agrāk (pēdējos gados vietējie fermeri ir spiesti tā rīkoties), taču pat pāris karstas nedēļas vasaras sākumā var padarīt visu ražu nepiemērotu destilācijai.

Patlaban lielākie ražotāji cenšas iegūt jaunas, radniecīgas vīnogu šķirnes, kas nobriestu ilgāk un dotu ogām nepieciešamo skābumu, pie tam nezaudējot pazīstamā dzēriena garšu un smaržu. Šiem eksperimentiem tiek tērēti simtiem tūkstošu eiro gadā, taču neviens nevar garantēt, ka tie vainagosies ar panākumiem.

Bēdīgi klājas arī skotu viskija ražotājiem. Tur globālā sasilšana sagādājusi citu problēmu – saldūdens trūkumu. 2018.gada karstajā vasarā un nokrišņu trūkuma apstākļos katastrofāli kritās ūdens līmenis upēs un izsīka strauti. Skotijas viskija ražotāji bija spiesti pārtraukt darbu: vairākums – uz dažām dienām vai nedēļu, daži – gandrīz uz mēnesi.

Lielbritānijas meteoroloģiskais dienests brīdināja, ka pērnais sausums nav izņēmums, tā ir jauna norma. Globālās sasilšanas dēļ karstas un sausas vasaras iespēja salā pieaugusi 30 reizes.

Jau vairākums gadus ūdens trūkums sagādā grūtības arī alus darītājiem visā pasaulē – no Čehijas līdz Kalifornijai. Pie tam alus darītājiem sausums ir vēl sāpīgāks, jo samazina arī apiņu ražu.

3. Zivis ar kartupeļiem

Pazīstamākais britu virtuves ēdiens – fish-and-chips (mīklā cepta zivs ar kartupeļiem frī) arī ir apdraudēts klimata pārmaiņu dēļ. Pie tam izzust var abi tā komponenti – gan zivis, gan kartupeļi.

Sasilšanas dēļ Pasaules okeānā krītas ūdenī izšķīdušā skābekļa saturs. Rezultātā samazinās daudzu, it īpaši lielo zivju izmēri, un līdz 2050.gadam tās var kļūt aptuveni par ceturto daļu īsākas.

Okeāna sasilšana ietekmē arī loma apjomus. Zivju loms pasaulē jau ir krities vidēji par 5%, Ziemeļjūrā – par veselu trešdaļu. Pie tam jūras ūdens aktīvi adsorbē gaisā esošo ogļskābo gāzi un kļūst skābāks, bet tas savukārt traucē vēžu un garneļu cietā apvalka veidošanos.

Arī kartupeļu perspektīvas nav īpaši rožainas. Pērnā gada karstā vasara noveda pie ražas samazināšanās gandrīz par ceturto daļu, vidēji par 3 cm samazinājušies arī kartupeļu izmēri. Klimata koalīcijas nesenais pārskats liecina, ka līdz 2050.gadam trīs ceturtdaļas aramzemju Britānijas salās kļūs nepiemērotas zemkopībai sausuma dēļ.

4. Šokolāde

Daudziem šķitīs, ka šokolāde ir globālās sasilšanas negaidītākais upuris, jo kakao pupiņas aug karstākajā un mitrākajā klimatā, kāds novērojams uz Zemes. Taču vidējās temperatūras paaugstināšnās maina izveidojušos klimata sistēmu, laikapstākļi kļūst ekstremālāki un neprognozējamāki, bet kakao koki ir pārāk jutīgi pret tamlīdzīgām laika pārmaiņām un ļoti prasīgi pret apkārtējo vidi.

Bites. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Агеенко

Normālai kakao pupiņu nobriešanai (pie tam šie koki aug ne tālāk kā 20 grādu attālumā no ekvatora) nepieciešama virkne apstākļu: pastāvīga augsta temperatūra, nemainīgi augsts mitrums, bagātīgi nokrišņi, liels gaismas apjoms cauru gadu, auglīga augsne un aizsardzība no stipra vēja. Tiklīdz tie mainās, krasi samazinās raža. Pēdējo 40 gadu laikā šokolādes koku audzēšanai piemēroto teritoriju platība jau ir sarukusi par 40%.

Nesenie pētījumi liecina, ka globālās sasilšanas dēļ jau 2030.gadā kļūs nerentabli audzēt kakao. Tāpēc ir saprotams, ka lauksaimnieki Āfrikā un Indonēzijā atsakās no kakao kokiem un izvēlas citu specializāciju – palmu eļļu vai kaučuku. Pēc 40 gadiem vidējā temperatūra Ganā un Kotdivuārā (abas valstis nodrošina divas trešdaļas kakao eksporta pasaulē) pieaugs par 2 grādiem. Faktiski, līdz ar to tiks pielikts punkts šokolādes industrijai.

5. Zemesrieksti

Arī zemesriekstiem ražas nobriešanai vajadzīgs stabils klimats un virkne ierastu laikapstākļu, kuru mazākais pārkāpums katasrofāli ietekmē ražu. Zemesriekstiem vajadzīgi pieci mēneši stabili silta laika un 500-1000 mm nokrišņu. Ja lietus būs pārāk maz, zemesriekstu sēklas vienkārši neizdīgs, ja pārāk daudz – pārklāsies ar pelējumu un saslims. Karsta un saulaina vasara viegli izkaltēs maigos asnus, un augs nedos nekādu ražu.

63
Pēc temata
Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi
UNESCO ziņojums: cilvēkiem visā pasaulē vajadzīgs dzeramais ūdens
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Lauksaimnieki Lietuvā pārdomā modificētu kultūru audzēšanas iespējas
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija Gruzijā, foto no arhīva

Krievijas DP tur aizdomās ASV par citu valstu iesaistīšanu bioloģisko ieroču radīšanā

9
(atjaunots 22:58 11.05.2021)
Krievijas Drošības padome norāda, ka ASV un to sabiedrotie būtiski aktivizējuši bioloģiskos pētījumus vairākās pasaules valstīs.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. ASV izstrādā daudzām valstīm individuālos bioloģisko pētījumu plānus, intervijā RIA Novosti paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jurijs Averjanovs.

"Pēdējos gados ASV un to sabiedrotie NATO lielā mērā aktivizējuši bioloģiskos pētījumus daudzās pasaules valstīs. Katrai valstij ASV izstrādā individuālos darbu plānus, ņemot vērā nacionālo bioloģisko programmu vajadzības, pārsvarā – militārās nozīmes," teica Averjanovs.

Pie tam Jurijs Averjanovs atklāja, ka DP ir noraizējusies par ASV un NATO bioloģisko laboratoriju izvietošanu pie Krievijas robežām,

"Nāvīgi bīstami mikroorganismi (..) var būt it kā kļūdaini izlaisti apkārtējā vidē, novedot pie pierobežas valstu un Krievijas civiliedzīvotāju masveida inficēšanās," konstatēja Averjanovs.

Pēc viņa vārdiem, bioloģisko pētījumu darbība tiek īstenota, stingri uzspiežot programmas "Globālā partnerība masveida iznīcības bruņojuma neizplatīšanas jautājumā"¸ divpusējās programmas "Kopīgās bioloģiskās saistības" un "Kopīga draudu samazināšana".

Aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā avīzei "Kommersant" pastāstīja, ka pasaulē, it īpaši pie Krievijas un Ķīnas robežām kā sēnes pēc lietus aug aizvien jaunas bioloģiskās laboratorijas, ko kontrolē ASV. Viņš vērtēja, ka ir pamats uzskatīt – tur izstrādā bioloģiskos ieročus.

9
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Vai ASV ražo bakterioloģiskos ieročus Gruzijā?
ASV apmācībās kļūdaini izmantots nāvējošs bioloģisks toksīns
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

WSJ: ASV var pārvest spēkus no Afganistānas uz Uzbekistānu un Tadžikistānu

22
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Dažas militārpersonas un ASV prezidenta administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. ASV var pārvest militāro kontingentu no Afganistānas uz Vidusāzijas valstīm, stāsta izdevums Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Izdevums atzīmēja, ka Vašingtonai vajadzīgas bāzes karavīru, bezpilota lidaparātu, bumbvedēju un artilērijas izvietošanai, lai sniegtu atbalstu Kabulai un apturētu radikālās kustības "Taliban" kaujiniekus. ASV valdības un Pentagona pārstāvji informēja, ka bruņoto spēku tālākas dislokācijas vietu vidū tiek izskatītas Afganistānas kaimiņvalstis Vidusāzijā, Persijas līča valstis un atsevišķi JKS kuģi, pastāstīja RIA Novosti.

Dažas militārpersonas un ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu. Tādējādi karavīri varētu ātri nokļūt valstī nepieciešamības gadījumā. Tomēr avoti uzsvēra, ka kontingenta pārvietošana uz šīm valstīm būtu sarežģīta, ņemot vērā Krievijas "lielo militāro klātbūtni" reģionā un Ķīnas augošo ietekmi.

ASV īpašais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads maijā apmeklēja Uzbekistānu un Tadžikistānu, kur apsprieda situāciju kaimiņvalstī. Taškenta un Dušanbe apliecināja, ka nevēlas vardarbības izplatību un pauda bažas par pašreizējo stāvokli.

Nenosauktas amatpersonas pastāstīja avīzei, ka pieprasījumi kontingenta dislokācijai jebkādās Vidusāzijas bāzēs vēl nav bijuši, ASV Aizsardzības ministrija apsver visus argumentus. Lēmuma pieņemšanā piedalās arī Valsts departaments un Baltais nams.
Izdevums atzīmēja, ka iepriekš Savienotajām Valstīm bija divas bāzes Vidusāzijā – Uzbekistānā un Kirgīzijā. Tās izmantoja spēku dislokācijai operācijām Afganistānā. Bāzi Uzbekistānā ASV pameta 2005. gadā, 10 gadus vēlāk – Kirgīzijā.

Neskatoties uz Vašingtonas attiecību pasliktināšanos ar Maskavu un Pekinu, valstis – apgalvo ASV un dažu citu valstu amatpersonas – atbalsta Savienoto Valstu interesi cīņā par stabilitāti reģionā. Savukārt Vidusāzijā ir vēlme radīt pretsvaru Krievijas un Ķīnas ietekmei, raksta avīze.

Izdevums vēsta, ka ASV spēku izvešana varētu beigties jau jūlijā.

Iepriekš ASV administrācija paziņoja, ka līdz 11. septembrim noslēgs spēku izvešanu no Afganistānas pilnā koordinācijā ar sabiedrotajiem. 2020. gadā Katarā ASV un "Taliban" parakstīja mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu 14 mēnešu laikā un dialoga sākumu pēc gūstekņu apmaiņās. Kopš līguma parakstīšanas talibi vairākkārt pārmetuši Vašingtonai vienošanās pārkāpšanu.

22
Tagi:
Uzbekistāna, Tadžikistāna, ASV, taliban
Pēc temata
"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai
ASV un NATO sāk izvest militāro kontingentu no Afganistānas
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā

Apšaude skolā Kazaņā: kadri no traģēdijas vietas

0
(atjaunots 23:07 11.05.2021)
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
Fotoreportāža no skolas Kazaņā, kur otrdienas rītā iebruka ar šaujamieroci bruņots ļaundaris.

11. maija rītā vīrietis atklāja uguni vienā no skolām Tatarstānas galvaspilsētā – Kazaņā. Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis. Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm. Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija.

Provizoriskie dati liecina, ka uzbrukumā gājuši bojā septiņi skolēni un divi pieaugušie. 21 cilvēks ievainots. Astoņi viņu vidū ir smagā stāvoklī.

Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs pastāstīja, ka apšaudi sācis 19 gadus vecs jaunietis, viņam bija oficiāli reģistrēts ierocis. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu.

Republikas vadība palīdzēs bojāgājušo un cietušo ģimenēm materiāli. Šodien republikā izsludinātas sēras.

0
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci

  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki

  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis

  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm

  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija

  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā

  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā

  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma

  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    "Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Tagi:
terorakts, skola, Krievija
Pēc temata
Apšaude skolā Kazaņā: kā bērni pūlējās glābties un ko stāsta vecāki
Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki