Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
(atjaunots 14:44 01.07.2019)
Pēc viņa sacītā, liberālisms ir dzīva parādība, kura veicina "attīstību mērogā, kuru iepriekšējās paaudzes nespēja iztēloties".RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, lai pierādītu Vladimira Putina kļūdaino viedokli attiecībā uz liberālajām vērtībām, paziņoja galvenais pretendents uz premjerministra amatu, bijušais ĀM vadītājs Boriss Džonsons, vēsta RIA Novosti.
Intervijā avīzei Financial Times Putins paziņoja, ka liberālā ideja sevi ir izsmēlusi un nonākusi pretrunā ar absolūtā vairākuma iedzīvotāju interesēm. Valsts vadītāja izteicieni izraisīja plašu apspriešanu, gan politiķu, gan žurnālistu vidū.
Savā slejā avīzē Telegraph Džonsons apstrīdēja Krievijas līdera viedokli.
Pēc viņa sacītā, liberālisms ir dzīva parādība, kura veicina "attīstību mērogā, kuru iepriekšējās paaudzes nespēja iztēloties".
Slejā teikts, ka 45 gadu laikā, ko Lielbritānija pavadījusi ES, šī reģionālā savienība sāka nopietni iedragāt liberālās demokrātijas fundamentālās vērtības – tostarp, Eiropas sistēma padara neiespējamu tautas varas īstenošanu, izmantojot likumdevēju maiņu vēlēšanu kārtībā. Premjera amata kandidāts skaidro, ka Lielbritānijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības, lai saglabātu liberālās vērtības.
Lielbritānija, saskaņā ar 2016. gada referenduma rezultātiem, plānoja izstāties no Eiropas Savienības 2019. gada 29. martā.
Taču valsts premjerministre Terēza Meja vairāku mēnešu garumā neveiksmīgi centās iesniegt parlamentam ar Briseli saskaņotu Brexit vienošanos, kuru parlamentārieši katru reizi noraidīja.
Lai novērstu izstāšanos no ES bez vienošanās, Lielbritānija jau divas reizes saņēmusi no Briseles Brexit termiņa pagarinājumu – tagad tam ir jānotiek līdz šī gada 31. oktobrim.
Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās
(atjaunots 12:02 21.01.2021)
ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija plāno izskatīt jautājumu par iespējamo Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma-3 (NEW START) pagarināšanu tūlīt pēc inaugurācijas. Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs Andrejs Koškins.RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija uzreiz pēc inaugurācijas ķersies klāt Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam-3 (NEW START), paziņojis valsts sekretāra amatam izvirzītais Entonijs Blinkens.
Pēc viņa vārdiem, Baltā nama jaunā komanda strādās pie šī līguma pagarināšanas. Valsts sekretāra kandidāts apliecināja, ka administrācija nepiekritīs nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs, Pļehanova vārdā nosauktās Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru
"Var tikai apsveikt Baidena administrāciju par to, ka viņi plāno pagarināt NEW START līgumu. Zināmā mērā tas maina mijiedarbības vektoru starp ASV un Krievijas Federāciju. Šī vēlme – saglabāt kodolieroču sacensības apturēšanas mehānismu – droši vien kļūs par Amerikas Savienoto Valstu administrācijas citas politikas sākumu stratēģiskā bruņojuma apturēšanas līdzekļos. Un, visticamāk, veicinās citu līgumu veidošanu, kas varētu pilnībā kontrolēt valstu, tai skaitā ASV, kodollīdzekļus," teica Andrejs Koškins.
Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums ir samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par lādiņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.
Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais līgums starp Krieviju un ASV par bruņojumu ierobežošanu, tā termiņš izbeidzas 2021. gada 5. februārī.
Koronavīruss meklē jaunu saimnieku: eksperts paskaidroja, kas būs pēc pandēmijas
(atjaunots 10:51 21.01.2021)
Ar jauno saimnieku, ko koronavīruss sev atradīs pēc "viesošanās" cilvēku populācijā, tas miermīlīgi sadzīvos, gaidot, kad atkal varēs iziet "cilvēkos".RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Nav pamata cerēt, ka nākotnē koronavīruss pazudīs, drīzāk tas kļūs par endēmisku vīrusu ar nelielu apdraudējuma līmeni, paziņoja Pasaules veselības organizācija. Ir jānovēro patogēna evolūcija un vakcinācijas gaita vairāku sezonu ritumā, lai sniegtu precīzāku prognozi, piezīmēja PVO.
Koronavīruss ir viens no akūtu respiratoru slimību ierosinātājiem, un Covid-19 kļūs par vienu no akūtajām RVI, radio Sputnik ēterā konstatēja medicīnas zinātņu doktors, speciālists īpaši bīstamu infekciju jautājumos Vladislavs Žemčugovs.
©
Foto : из архива Жемчугова Владислава
Vēl nāksies noskaidrot, kā slimība būs saistīta ar sezonalitāti, atzīmēja eksperts.
"Vispirms ir jāsagaida, ar ko beiksies pandēmija. Pēc manām domām, Covid-19 pārvērtīsies par dabisku perēkļu slimību. Kad cilvēku vidu būs sasniegts apmēram 70% imunitātes slānis, tas aizies dabā un atradīs tur sev jaunu saimnieku. Šī saimnieka imūnsistēma nenogalinās vīrusu, bet vīruss – saimnieku. Tur viņš gaidīs cilvēces imūnā slāņa samazināšanos, lai atkal izietu "cilvēkos" – cilvēku populācijā. Tā iekārtota vīrusa evolūcija," paskaidroja Žemčugovs.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020.gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 96 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģstrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Жемчугов рассказал, как поведет себя коронавирус по окончании пандемии
Tagi:
Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.
Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.
Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.
Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.
Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.
Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.