Polijas un Ukrainas robeža. Foto no arhīva

Pamet nāvei vergus. Ukraiņi kļūst par invalīdiem un iet bojā darbos Polijā

80
(atjaunots 17:05 27.06.2019)
Ukrainas Sociālās politikas ministrija vēsta, ka ik gadus sezonas darbos uz ārzemēm dodas aptuveni deviņi miljoni valsts pilsoņu. Pēdējos gados šie rādītāji strauji pieaug un būtiski kaitē pašas Ukrainas ekonomikai.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Ukrainas pilsoņi, braucot peļņā uz Poliju, nereti kļūst par vietējo darba devēju cietsirdības upuriem, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Obozrevateļ".

"Pat oficiāli darbā pieņemtus ukraiņus var izmest uz ielas kā vergus", izdevums citēja arodbiedrības "Darba solidaritāte" vadītāju Vitāliju Mahiņko.

Piemēram, jūnija vidū Polijā gāja bojā 36 gadus vecs vīrietis no Ukrainas. Galdniecības cehā viņam kļuva slikti. Vasilijs Čornejs zaudēja samaņu darba vietā, sākās krampji. Ražotnes saimniece neizsauca ārstu, jo vīrietis nebija oficiāli pieņemts darbā. Darba dienas beigās viņa lika aizvest Vasiliju uz mežu un pamest tur.

Vīrieša līķi atrada mežsargi un izsauca policiju. Vasilija sieva pastāstīja, ka uzzinājusi par viņa nāvi no sociālajiem tīkliem piecas dienas vēlāk. Ukrainā viņam palikuši trīs bērni un vecāki – sirmgalvji.

Uzņēmuma saimniece ir aizturēta. Viņa apgalvo, ka Vasiliju nepazīst.

Līdzīgs gadījums pirms gada fiksēts Poznaņā. Ukraiņu sieviete pēc insulta pamesta uz soliņa parkā. Uzņēmuma saimnieks, kurā viņa strādāja, piezvanīja policijai un paziņoja, ka ieraudzījis iereibušu sievieti. Noskaidrojās, ka viņa strādājusi firmā nelegāli, lai arī viņai bija apsolīts oficiāls darba līgums.

Arodbiedrības "Darba solidaritāte" vadītājs Vitālijs Mahiņko pastāstīja, ka no ukraiņu darbiniekiem viegli atbrīvojas, ja radušās problēmas ar veselību.

"Vīrietis savainoja kāju, brūcē iekļuva infekcija, viņš nespēja staigāt. Viņu pameta pieturvietā pat bez kruķiem," stāstīja Mahiņko.

Pie tam Ukrainas Starptautiskās darbā iekārtošanas asociācijas vadītājs Vasilijs Voskoboiņiks norādīja, ka ukraiņu darba migrantu galvenā problēma ir nelegālais statuss.

"Ukraiņi savā valstī pieraduši strādāt neoficiāli, labākajā gadījumā legāli saņem tikai minimālo algu, viss pārējais paliek ēnā," viņš pastāstīja intervijā izdevumam.

Skandalozs incidents noticis ar Ukrainas pilsoni Jeļenu Romaņenko, kura iekārtojās darbā gludināšanas cehā Polijā. Ar viņu notika nelaime – rullis saspieda roku, un galu galā to nācās amputēt. Iespējams, traumas nebūtu tik nopietnas, ja darba devējs nebūtu aizliedzis glābējiem sagriezt gabalos gludināšanas iekārtu. Roku izdevās izvilkt tikai pēc stundas.

Sieviete strādāja legāli, tāpēc viņai izdevās panākt ārstēšanās apmaksu no darba devēja puses, turklāt viņa saņem Polijas invaliditātes pensiju.

Uz poļu pensijām var cerēt tikai oficiāli darbā pieņemtie ukraiņi, taču atbilstošo dokumentu noformēšanas procedūra Ukrainā bieži ievelkas garumā, pastāstīja kijeviete Ludmila, kura jau trīs gadus nostrādājusi Polijā kā pasniedzēja.

"Viņi pat nevar pastāstīt, kādu bankas karti jāatver, lai saņemtu izmaksas Polijā. Mani vairākas reizes sūtīja uz banku. Teica: atveriet parastu karti – te zlotiem, te eiro," sūdzējās sieviete.

Ukrainas Sociālās politikas ministrija vēsta, ka ik gadus sezonas darbos uz ārzemēm dodas aptuveni deviņi miljoni valsts pilsoņu. Pēdējos gados šie rādītāji strauji pieaug un būtiski kaitē pašas Ukrainas ekonomikai.

Eurostat dati liecina, ka lielākais skaits Ukrainas pilsoņu izvēlas darbu Polijā, taču darba apstākļi šajā valstī bieži nav apmierinoši. Migranti stāsta, ka Polijā pret viņiem izturas kā pret "lētu darbaspēku" un vietējās algas tik tikko ļauj savilkt galus kopā. Puse uz ārzemēm aizbraukušo ukraiņu strādā nelegāli, un svešajā valstī viņiem nav gandrīz nekādu tiesību.

80
Pēc temata
Esam vienkārši tūristi: ukraiņu viesstrādnieki izbrīnījuši Igaunijas nodokļu inspektorus
Par Polijas, Lietuvas un Ukrainas brigādes pieredzi. Kas tas bija?
Viesstrādnieki no Ukrainas – dārgs, taču rentabls prieks
Ukraiņi Latvijā: te kukuļus neņem un uz šefa villu "verdzībā" neaizsūtīs
Polija uzskata, ka ukraiņu strādnieku emigrācija uz Vāciju apdraud tās ekonomiku
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

6
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

6
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

12
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

12
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā, foto no arhīva

Latvijā diennakts laikā atklāti pieci Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

0
(atjaunots 12:38 02.06.2020)
Latvijā diennakts laikā atklāti pieci jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts, stacionāros palikuši vien 14 pacienti.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latvijā pēdējās diennakts laikā ir veikts 1681 Covid-19 tests, pieci no tiem izrādījušies pozitīvi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Kopumā valstī kopš epidēmijas sākuma ir veikti 111 404 izmeklējumi, atklāts 1071 inficētais, 760 cilvēki izveseļojās, 24 nomira.

Pēdējās diennakts laikā netika hospitalizēts neviens ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros ārstējas 14 pacienti ar koronavīrusu, 11 no viņiem ir vidēji smags stāvoklis, 3 ir smaga slimības gaita. No stacionāriem izrakstīti 159 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka Latvijā sākusies koronavīrusa antivielu testēšana. Analīzes nodevuši aptuveni 1500 cilvēku, un tikai 40 no tiem izrādījās pozitīvi (2,67%). Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka rudenī varētu būt veikta arī plašāka izmeklēšana. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka par pietiekami kolektīvās imunitātes līmeni, kurš pasargātu Latviju no jauniem saslimšanas uzliesmojumiem, nevar būt ne runas. Tādēļ aktuāli turpinās būt citi vīrusa ierobežošanas pasākumi.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 6,3 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 377 tūkstoši cilvēku nomira, vairāk nekā 2,9 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Covid-19 informatīvais tālrunis maina darba laiku: tā pieprasījums krīt
Latvijā diennakts laikā nav reģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums
Salīdziniet Latviju un Maskavu: ko uzrādījuši Covid-19 antivielu testi