EPPA

EPPA pilnībā apstiprinājusi Krievijas delegācijas pilnvaras

39
(atjaunots 23:44 26.06.2019)
EPPA pieņēmusi rezolūciju, kurā apstiprinājusi Krievijas delegācijas pilnvaras pilnā apjomā.

RĪGA, 26. jūnijs - Sputnik. EPPA pieņēmusi rezolūciju, kurā apstiprinājusi Krievijas delegācijas pilnvaras pilnā apjomā, vēsta RIA Novosti.

Pieņemtajā dokumentā EPPA aicināja Maskavu izpildīt visas rekomentācijas, kas iekļautas 2014. un 2015.gada rezolūcijās.

Tāpat rezolūcijā norādīts, ka "Krievijas delegācijas pienākums ir bez tālākas vilcināšanās atgriezties pie sadarbības ar Monitoringa komiteju un visām pārējām Asamblejas komitejām un sākt konstruktīvu dialogu par savu saistību izpildi".

Turklāt "Asambleja aicināja Krievijas valdību atbrīvot 24 Ukrainas jūrniekus", kuri tika aizturēti pēc robežas pārkāpuma pērnā gada novembrī. Tāpat EPPA aicināja "nekavējoties samaksāt visas iemaksas, kas pienākas Eiropas Padomes budžetā".

Diskusijas gaitā dokumentā tika iekļauts viens grozījums, saskaņā ar kuru EPPA aicina Maskavu "sadarboties ar cilvēktiesību monitoringa iestādēm, tostarp pilnā apjomā un nekavējot piekļuvi visiem objektiem, kuros Krievija veic operācijas".

Asambleja cer, ka "tās skaidrais dialoga piedāvājums būs savstarpējs un novedīs pie konkrētiem rezultātiem". Tāpat dokumentā ierosināts tuvākajā laikā, taču ne vēlāk kā līdz 2020.gada aprīļa sesijai iesniegt pārskatu Monitoringa komitejai par Krievijas saistību izpildi.

Aģentūras RIA Novosti korespondents informēja, ka tūlīt pēc rezolūcijas pieņemšanas Ukrainas delegācija izgāja zāles centrā un nolasīja nelielu paziņojumu bez mikrofona.

Cita starpā Ukrainas deputāts Aleksejs Gončarenko paziņoja, ka delegācija atsakās piedalīties Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas jūnija sesijā.

39
Pēc temata
Vienojušās baidīties kopā: Rīga un Kijeva gaida Krievijas atgriešanos EPPA
30 rusofobi atradīsies: Krievijas gatavojas batālijām EPPA
Ja sāks runāt par sankcijām – brauksim prom: KF nepacietīs ierobežojumus EPPA
Baltkrievija

Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

2
(atjaunots 08:16 13.08.2020)
Baltkrievijas un Latvijas ārlietu ministri telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un tur notikušajām nekārtībām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Baltkrievijas ĀM savā mājaslapā vēsta, ka ministrs Makejs detalizēti informēja Rinkēviču par Baltkrievijā izveidojušos situāciju pēc prezidenta vēlēšanām un par ārējas iejaukšanās centieniem valsts iekšpolitiskajā situācijā.

Tiek atzīmēts, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji apsprieda arī Baltkrievijas un ES attiecību attīstības perspektīvas.

"Konstatēts svarīgums saglabāt komunikācijas kanālus un turpmāko dialoga uzturēšanu starp Minsku un Briseli dažādos līmeņos," teikts Baltkrievijas ĀM paziņojumā.

Savukārt Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā paziņoja, ka telefonsarunas laikā ar Makeju aicināja Baltkrievijas varasiestādes deeskalēt situāciju valstī.

"Telefonsarunā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apspriedām iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, aicināju deeskalēt situāciju, uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus," teikts Rinkēviča paziņojumā.

​Atzīmēsim, ka, spriežot pēc oficiālajiem paziņojumiem Baltkrievijas ĀM mājaslapā, Makejs laikā pēc vēlēšanām vakar bija veicis telefonsarunas tikai ar KF un Latvijas ĀM vadītājiem. Pirms pašām vēlēšanām viņš tikās ar Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Dmitriju Mezencevu, kā arī ar pagaidu ASV pilnvaroto lietvedi Baltkrievijas Republikā Džefriju Džuku.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

2
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Ārlietu ministrija, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

12
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

12
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei