ASV sistēma THAAD. Foto no arhīva

Bezatbildīgs pļāpa: Krievija reaģēja uz NATO ģenerālsekretāra brīdinājumiem

88
(atjaunots 08:54 26.06.2019)
NATO cenšas uzvelt vainu Krievijai par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidācijas kontroles sabrukumu un gatavojas atbildes soļiem. Maskava kategoriski atspēko šo viedokli, nepieņem draudus un gatava vēlreiz Krievijas-NATO Padomes sēdē paskaidrot, kas patiesībā pārkāpj INF.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka Krievijai esot tikai piecas nedēļas, lai "glābtu" INF, pretējā gadījumā alianse būs spiesta atbildēt. Krievija, komentējot Stoltenberga paziņojumus, nosauca viņu par "bezatbildīgu pļāpu" un atgādināja, ka Maskava ir gatava atbildes soļiem, vēsta RIA Novosti.

NATO pārmet Krievijai Līguma INF laušanu

NATO būs spiesta atbildēt, ja Krievija līdz 2.augustam neatgriezīsies pie līguma par vidēja un maza darbības attāluma raķešu likvidāciju, paziņoja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Briselē, kur 26.-27.jūnijā notiks NATO valstu aizsardzības ministru pārrunas.

"Tāpat mēs izskatīsim ilgstošo Līguma INF pārkāpumu no Krievijas puses. Krievijas pienākums ir līdz 2.augustam pārbaudāmā kārtībā iznīcināt visas savas raķetes SSC-8, kas pārkāpj līgumu," skaidroja Stoltenbergs.

Viņš atgādināja, ka Krievijai "atlikušas tikai piecas nedēļas, lai glābtu līgumu", bet aizsardzības ministru sēdē tiks apspriests jautājums par NATO tālākajiem soļiem, ja INF tiks iznīcināts.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par raķetes 9M729 īpašībām
© Sputnik / Владимир Астапкович

"Mūsu atbilde būs pārdomāta un koordinēta, tai būs aizsardzības rakstus. Mēs neplānojam simetriski atdarināt to, ko dara Krievija. Mēs neplānojam izvērst jaunas sauszemes kodolraķetes Eiropā," informēja Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka dažus pasākumus, par kuriem vienosies alianse, būs iespējams īstenot pietiekami ātri, citu izpildei būs nepieciešams laiks.

Tāpat Stoltenbergs informēja, ka lēmums par NATO militāro izdevumu palielināšanu, kas pieņemts jau 2014.gadā, bija saistīts cita starpā, arī ar gatavošanos Līguma INF laušanai.

"Viens no iemesliem, kāpēc mēs jau 2014.gadā uzņēmāmies saistības palielināt NATO militāros izdevumus, bija Krievijas darbības, kura jau sāka izvietot (spārnotās raķetes – red.) SSC-8, tāpēc daļa šī lēmuma ir atbilde uz INF pārkāpumiem," norādīja Stoltenbergs.

Savukārt ASV pastāvīgā pārstāve aliansē Keja Beilija Hatčinsone norādija, ka Vašingtonas atbilde uz INF pārtraukšanu plānota konvencionālā bruņojuma jomā. "ASV izvērtē iespējamo atbildi uz Līguma INF darbības apturēšanu konvencionālā bruņojuma jomā," viņa pastāstīja. Pie tam politiķe atzina, ka pagaidām Pentagonam nav aizsardzības sistēmas no Krievijas spārnotajām raķetēm, kas, pēc NATO domām, pārkāpj Līguma INF prasības.

Krievijas un NATO Padomes sēde

Jautājums par Vidēja un maza darbības attāluma raķešu aizliegšanas līgumu, kura laušanas procedūra, ko iesāka ASV, noslēgsies 2.augustā, var kļūt par Krievijas un NATO Padomes sēdes galveno tēmu. Ziemeļatlantijas alianse ierosinājusi organizēt sēdi 5.jūlijā.

"Mēs piedāvājām Krievijai organizēt Krievijas un NATO Padomes sēdi vēstnieku līmenī 5.jūlijā, gaidām atbildi," teica Hatčinsone un piebilda, ka Krievija vēl nav devusi noteiktu atbildi.

Krievijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka sēde tiek gatavota tācu pagaidām vēl nav noteikts tās datums un apstiprināta dienas kārtība.

"Mēs pie tā strādājam un pagaidām precizējam mūsu pozīcijas. (..) Mēs jau mēģinājām izskaidrot savu viedokli, tas sastapās ar vienbalsīgu un visai negatīvu atbildi no NATO dalībvalstu puses. Pašlaik mēs apsveram visus "par" un "pret" – vai uzņemties vēl vienu mēģinājumu un tomēr pastāstīt patiesību NATO locekļiem par to, kas pārkāpj šo līgumu, izskaidrot situāciju un mēģināt atrast izeju no pašreizējā stāvokļa," apliecināja KF ĀM Eiropas sadarbības departamenta direktors Andrejs Keļins.

Bezatbildīga pļāpāšana

Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs, novērtējot Stoltenberga izteikumus, nodēvēja NATO ģenerālsekretāru par "bezatbildīgu pļāpu".

"Viņa viedoklis mūs interesē maz. Mūsu prezidents izteicās precīzi un skaidro – tur, kur parādīsies amerikāņu līdzekļi, kas apdraudēs Krievijas drošību, mēs veiksim atbildes pasākumus. To mēs darīsiem noteikti, bet ko iesāks viņi – par to mums nospļauties," konstatēja Šamanovs.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs apliecināja, ka NATO centieni draudēt Krieviju neietekmēs, un pie INF Maskava var atgriezties tikai tad, ja to izdarīs ASV.

"Tas Krieviju neietekmēs. Pirms mēģināt mums draudēt, NATO labāk vajadzētu pierunāt savu vecāko brāli ASV neizvietot šīs klases raķetes Austrumeiropā," uzsvēra Džabarovs.

Politiķis atzīmēja: ja pret Krievijas teritoriju tiks vērsts raķešu trieciens, valsts, kas dislocējušas amerikāņu ieročus, automātiski kļūs par Krievijas atbildes trieciena mērķiem.

"Tātad NATO labāk būtu jāpadomā par savu drošību," secināja Džabarovs.

Izstāšanās no INF

Līgums INF, kas tika parakstīts 1987. gadā, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.

Līdz 1991. gadam vienošanās tika īstenota. Kopš tā laika ASV militārpersonas un vadība jau vairākkārt pārmetušas Krievijai līguma pārkāpšanu.

2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.

Vēlāk ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo deva Maskavai divus mēnešus, lai atgrieztos pie vienošanās noteikumu izpildes. Piemēram, ASV pieprasa, lai Krievija atteiktos no raķetes 9М729 (SSC-8), jo tā, pēc Vašingtonas pārliecības, pārkāpj Līguma INF noteikumus.

Maskava norādīja, ka minētās apsūdzības ir nepamatotas, un uzsvēra, ka raķete  9М729 nav izstrādāta un izmēģināta darbības attālumā, kas pārsniedz līgumā noteiktos ierobežojumus.

30.maijā Putins iesniedza Valsts domē likuprojektu par INF darbības apturēšanu. Parlamenta apakšpalāta to apstiprināja 18.jūnijā. Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komiteja otrdien atbalstīja likumu par Krievijas dalības apturēšanu INF Līgumā un ieteica to apstiprināt plenārsēdē 26.jūnijā.

88
Pēc temata
Trešā pasaules kara rēgs, jeb Kā ASV grauj mieru uz Zemes
"Pēdējās iespējas" instruments. Ko NATO domā par sadarbību ar Krieviju
Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs, foto no arhīva

Eksperts: divu kuģu ekspluatācija paātrinās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus

6
(atjaunots 10:49 07.07.2020)
Dānijas lēmums liecina, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržas, uzskata eksperts Igors Juškovs.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs intervijā radio Sputnik atzīmēja, ka līdztekus "Akademik Chersky" būs iespējams izmantot cauruļu izbūves baržu "Fortuna".

"Tā jau atrodas Mukranas ostā Vācijā, "Ziemeļu straumes 2" apgādes bāzē. Turpat stāv arī "Akademik Chersky". Patiesībā tagad iespējams izmantot abus kuģus, un darbam vajadzētu ritēt ātrāk. Abi šie kuģi ir lēnāki nekā Šveices kompānijas Allseas kuģi, kas līdz šim būvēja Dānijas iecirkni. Tur patiesībā šveiciešiem bija ātrākais cauruļvadu izbūves kuģis pasaulē. (..) "Akademik Chersky" var izbūvēt divus kilometrus diennaktī, ne vairāk, bet barža "Fortuna" vēl mazāk. Tomēr patiesībā abu iecirkņu kopējais garums tur nepārsniedz simt kilometrus. Protams, divu kuģu ekspluatācija būtiski paātrinās būvdarbu procesu. Jautājums ir tikai par to, kad sāksies "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas darbi," viņš teica.

Juškovs piezīmēja, ka Dānijas atbilde ir tikai viens no elementiem lēmumā par gāzesvada būvdarbu atsākšanu. Otrs – sagādes kuģu ierašanās.

"Vācijas ostā būs iespējams iekraut caurules, un tālāk viņi visi var iet uz noteikto vietu un pabeigt "Ziemeļu straumi 2". Pilnīgi iespējams, ka rudenī viņi būvdarbus pabeigs. Pagaidām pat nav nekādu papildu sankciju," piebilda analītiķis Igors Juškovs.

6
Tagi:
Dānija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Dānija atļāvusi pabeigt "Ziemeļu straumi 2" ar diviem kuģiem

22
(atjaunots 23:07 06.07.2020)
Projekts tiks īstenots atbilstoši būvdarbu atļaujai un apkārtējās vides ietekmes vērtējumam, informēja gāzesvada operators "Nord Stream 2 AG".

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) atļāvusi operatoram "Nord Stream 2 AG" pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Atbildot uz Nord Stream 2 AG pieprasījumu, DEA nolēmusi veikt grozījumus noteikumos par cauruļvadu būves kuģu ar dinamisko pozicionēšanu ekspluatāciju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu atļaujā, ko aģentūra izsniedza kompānijai 2019. gada 30. oktobrī. Izmaiņas nozīmē, ka kompānija var izmantot cauruļvadu būves kuģu ar enkuru pozicionēšanu gan atsevišķi, gan kopā ar kuģiem, kas aprīkoti ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu," informēja regulators.

Atzīmēts, ka "Ziemeļu straumes 2" neuzbūvētā daļa atrodas ārpus zonas, kurā nav ieteicams izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu, ņemot vērā risku, kas saistīts ar tajā iepriekš nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem.

"Kā jau gaidījām, DEA izpildīja mūsu pieprasījumu... Projekts tiks īstenots saskaņā ar būvdarbu atļauju un apkārtējās vides ietekmes vērtējumu. Mēs joprojām izskatām dažādus variantus tā noslēgšanai un atbilstošajā laikā ziņosim par saviem plāniem," Nord Stream AG komentēja Dānijas lēmumu.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Baltijas jūrā tika nogremdēti aptuveni 50 tūkstoši tonnu ķīmiskās munīcijas. Lielākais arsenāls nogremdēts Gotlandes un Bornholmas salu apkaimē, kuru tuvumā izvilkts "Ziemeļu straumes 2" maršruts. Ņemot vērā risku, ko rada saskaršanās ar lādiņiem, Dānija aizliedz izmantot kuģus ar enkuru pozicionēšanu.

Pie tam iespējamais "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas variants ir darbs ar tieši šādu cauruļvadu izbūves kuģi, ko pavadītu cits kuģis – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas var noturēt kuģi vajadzīgajā punktā bez enkuriem un pietauvošanas. Viens no kuģiem, kas varētu pabeigt gāzes vada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, ir enkuru barža "Fortuna" ar 12 punktu pozicionēšanas sistēmu. Otrs kandidāts – cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Chersky" ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu. Patlaban abi kuģi atrodas Mukranas ostā - "Ziemeļu straumes 2" loģistikas bāzē.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

21. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas

22
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Dānija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Analītiķis paskaidroja, kad Merkelei nāksies sastrīdēties ar ASV par "Ziemeļu straumi 2"
Nord Stream 2 AG nolēmusi, ar kādiem kuģiem pabeigs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi
Krievija pabeigs "Ziemeļu straumi 2", paziņoja eksperts – pastāv iespēja apiet sankcijas
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

0
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

0
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju