Kodolizmēģinājumi ASV. Foto no arhīva

National Interest brīdina par kodolkara risku

119
(atjaunots 15:34 23.06.2019)
Izdevums norāda, ka neskatoties uz iepriekšējiem paziņojumiem par neveiksmīgiem hiperskaņas ieroča testiem ar nesējraķeti Agni-1, pats par sevi hiperskaņas ieroča projekts Indijā – tas ir "ļaunumu vēstošs solis aukstajā karā ar Pakistānu".

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Hiperskaņas raķetes izmēģinājumi Indijā pietuvina par vienu soli kodolkaru ar Pakistānu, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz National Interest rakstu.

Izdevums norāda, ka neskatoties uz iepriekšējiem paziņojumiem par neveiksmīgiem hiperskaņas ieroča testiem ar nesējraķeti Agni-1, pats par sevi hiperskaņas ieroča projekts Indijā – tas ir "ļaunumu vēstošs solis aukstajā karā ar Pakistānu".

Raksta autors uzsver, ka hiperskaņas ātruma sasniegšanai Ņūdeli nebūs nepieciešams sasniegt ātruma attīstību līdz 20 Mahu, kā tas ir Krievijas ieročiem, – pietiks jau ar 5r Mahiem. Viņš atgādināja, ka ASV ir noraizējušies par Krievijas hiperskaņas ieroču iespēju sasniegt šādu ātrumu, kā dēļ to nav iespējams pārtvert. Rakstā norādīts, ka taktiskajā līmenī tas nozīmē, ka aviācijas kuģus un aviācijas bāzes var iznīcināt ar masveida nenotveramo raķešu triecienuzbrukumu, savukārt stratēģiskajā līmenī tas liecina par to, ka hiperskaņas ieroči ir "tiešām biedējoši". Tā, piemēram, ar šādu raķešu palīdzību pat bez kodolgalviņām var iznīcināt pretinieka kodola arsenālu jau ar pirmo triecienu.

Žurnāls atgādina, ka attālums starp potenciālo pretinieku galvaspilsētām – Ņūdeli un Islamabadu – ir vien nedaudz vairāk par 400 jūdzēm (ap 700 kilometriem), un raķete, kura attīsta ātrumu līdz 5-10 Mahiem, kas tiek palaista no kādas no šīm valstīm, sasniegs mērķi dažās minūtēs.

Noslēgumā autors raksta, ka Pakistāna, apzinoties, ka Indijai ir hiperskaņas ieroči, var nonākt idejas gūstā "pielietot visu vai zaudēt visu" attiecībā uz savu kodolarsenālu.

119
Pēc temata
Kodolkarš ģenerāļa Klauzevica acīs
National Interest prognozē "nejaušu" kodolkaru
"Kodolbumba" Salaspilī pagaidīs: VARAM iztērējusi miljonus filmām un "okupācijai"
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

17
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

17
Tagi:
Eiropas Parlaments
Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs

KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ

5
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Maskava pieļauj, ka Atvērto debesu līgums var sabrukt pēc "domino efekta", paziņoja RIA Novosti Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Mēs pieļaujam, ka "domino efekts" ir iespējams un ka viskvēlāk ASV dažādos jautājumos atbalstošās valstis Vašingtonas spiediena ietekmē var izskatīt šādu iespēju. Mums to negribētos, jo tad līgums neizbēgami nonāks pie kraha," sacīja diplomāts.

Sestajā jūlija notiks Atvērto debesu līguma dalībvalstu videokonference; par galveno apspriešanas tematu kļūs Vašingtonas lēmums par izstāšanos no līguma.

Rjabkovs atzīmēja, ka sēdes laikā ASV diez vai mainīs savu lēmumu. Pēc diplomāta teiktā, Maskava izskata visus atbildes rīcības variantus.

"Lielā mērā situācija ir atkarīga no tā, kā rīkosies citas valstis un kādā mērā esošie līguma dalībnieki izrādīs atbildību par tā likteni, nevis vienkārši deklaratīvi apzināsies, bet gan nodemonstrēs praksē, ka viņus uztrauc situācijas Eiropas drošības jomā, ka viņi neiet uz to cilvēku pavada Vašingtonā, kuriem arhitektūras sagraušana ieroču kontroles jomā ir kļuvusi par galveno uzdevumu," uzsvēra ārpolitikas iestādes vadītāja vietnieks.

Atvērto debesu līgums

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

5
Tagi:
ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni