Eksperti no Holandes veic Malaizijas Boeing katastrofas vietu. Foto no arhīva.

Boeing reisa MH17 katastrofas lietā parādījušies apsūdzētie

58
(atjaunots 13:38 20.06.2019)
Malaizijas Boeing katastrofā netālu no Doņeckas gāja bojā 298 cilvēki. Izmeklēšana apgalvo, ka lidmašīna notriekta ar zenītraķešu kompleksu "Buk".

RĪGA, 20. jūnijs - Sputnik. Par Malaizijas Boeing katastrofu pie Doņeckas 2014.gadā apsūdzēti četri cilvēki – par to liecina starptautiskās izmeklēšanas grupas paziņojums. Izmeklētāji uzskata, ka trīs Krievijas un viens Ukrainas pilsoņi: Igors Girkins, Sergejs Dubinskis, Oļegs Pulatovs un Leonīds Harčenko nogādājuši Donbasā iekārtu "Buk" ar mērķi notriekt lidmašīnu.

Malaizijas Boeing 777 atliekas
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Izmeklēšanas versija liecina, ka Girkins, bijušais pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas aizsardzības ministra vietnieks "bijis tiešos sakaros ar Krieviju", viņam bija pakļauts izlūkošanas dienesta priekšnieks Dubinskis un viens no vienību vadītājiem – Harčenko, bet Pulatovs bija Dubinska vietnieks. Izmeklēšana paziņoja, ka izsniegs starptautiskos orderus aizdomās turamo arestam un lūgs viņus nopratināts.

Ziņu aģentūra RIA Novosti norādīja, ka četru nosaukto pilsoņu vainas pierādījumam izmeklēšana izmantojusi informāciju no apšaubāmiem avotiem, piemēram, fotogrāfijas no sociālajiem tīkliem, Girkina intervijas fragmentus un ziņas no interneta.

Viens no lietas figurantiem – Girkins (Strelkovs) pastāstīja radio Business FM ēterā, ka zemessargi nav saistīti ar Boeing katastrofu Donbasā, taču starptautiskās izmeklēšanas grupas pārstāvji ar viņu nesazinājās. Girkins uzsvēra, ka neplāno piedalīties tiesas sēdē.

Izmeklēšanas grupas pārstāvis informēja, ka tiesvedība reisa MH17 katastrofas lietā sāksies nākamā gada 9.martā Nīderlandē, neatkarīgi no tā, vai sēdē piedalīsies apsūdzētie.

Malaizijas Boeing 777 atliekas
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Krievijas Valsts domē aviokatastrofas izmeklēšanas rezultātus nosauca par "neprofesionālisma kalngaliem". Parlamenta apakšpalātas vicespīkers Pjotrs Tolstojs uzsvēra, ka "izmeklēšana" balstās uz apšaubāmām publikācijām sociālajos tīklos. "Neviena pierādījuma vai fakta. Neviena! Nav pat acīmredzamākā – "melno kastu" atšifrējuma," deputāts uzrakstīja Facebook.

Kompānijas Malaysia Airlines pasažieru laineris Boeing 777, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru, nogāzās 2014. gada 17. jūlijā pie Doņeckas. Uz klāja atradās 298 cilvēki, visi gāja bojā.   

Kijeva katastrofā apsūdzēja zemessargus, taču tie apgalvoja, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, kas ļautu notriekt gaisa kuģi tādā augstumā.

Starptautiskā izmeklēšanas grupa (JIT) iepazīstināja ar reisa MH17 Boeing katastrofas izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem. Starptautiskā izmeklēšana apgalvo, ka Malaizijas Boeing notriekts ar ZRK "Buk", kas piederējis KF BS 53. zenītraķešu brigādei no Kurskas. Maskava to kategoriski noliedza.

Krievijas Aizsardzības ministrija pēc raķetes atlūzu izpētes atslepenoja datus par tās ražotāju un tālāko atrašanās vietu. Šī informācija pierāda – raķete nav palaista no Krievijai piederoša "Buk".

AM norādīja, ka pret Krieviju vērstās apsūdzības par vainu Malaizijas Boeing katastrofā nav pamatotas un rada nožēlu, turklāt izmeklēšana ir subjektīva un vienpusīga.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā. Viņš atzīmēja, ka Krievija jau sākotnēji piedāvājusi sadarbību izmeklēšanā, taču tai nav sniegta piekļuve. Pie tam izmeklēšanas darbā piedalās Ukraina, lai arī Kijeva pārkāpusi starptautiskos noteikumus un nav slēgusi gaisa telpu virs teritorijas, kurā norisinās karadarbība.    


58
Pēc temata
Malaizija uzskata, ka apsūdzības pret Krieviju Boeing katastrofā nav pamatotas
Krievija publiskojusi datus par raķeti, ar ko notriekta reisa MH17 Boeing Doņeckā
Bellingcat lūdz Krieviju pierādīt apsūdzību nepamatotību MH17 lietā
Nīderlande atbalstījusi vienošanos ar Kijevu par MH17 lietas tiesu
Krievijas AM pierāda: MH17 reisa Boeing 777 notriekts ar Ukrainai piederošu raķeti

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

14
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

14
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Preču vilciens, foto no arhīva

Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas

30
(atjaunots 20:16 23.11.2020)
Veidojot savu kravu loģistiku, Baltkrievija ņems vērā Lietuvas un Polijas uzvedību, paziņoja Baltkrievijas ĀM vadītājs Vladimirs Makejs.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Baltkrievija vēlas uzturēt drošu tranzītu caur Lietuvu un Polija, taču, ja Minska redzēs partneru nedrošumu, tiks sperti atbilstoši soļi. Jau šodien rit darbs pie Krievijas ostu izmantošanas Baltkrievijas preču eksportam, paziņoja ĀM vadītājs Vladimirs Makejs intervijā telekanālam "Belarus 1".

Makejs atzīmēja Lietuvas un Polijas politiķu nedraudzīgos paziņojumus pēc prezidenta vēlēšanām, kuri atspoguļo dubultos standartus.

"Pie tam, tiek izteikti ne vien paziņojumi, bet arī veikti konkrēti soļi, kas saistīti ar absolūtu, acīmredzamu iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās. Piemēram, tie pašie Telegram kanālu norādījumi attiecībā uz teju diversiju sarīkošanas uz dzelzceļiem un tā tālāk un tamlīdzīgi," atzīmēja Makejs.

ĀM vadītājs piebilda, ka Minska grasās piesaistīt uzmanību šim jautājumam, tostarp starptautiskās platformās.

Pēc ministra sacītā, šāda kaimiņvalstu politika tiks ņemta vērā, kad Minska plānos savu preču loģistiku.

"Vēlreiz atkārtošos: mēs uzskatām, ka tie ir mūsu kaimiņi. (…) Mēs gribētu, lai mums ir drošs tranzīts caur šīm valstīm. Esam ieinteresēti mūsu gan importa, gan eksporta piegāžu diversifikācijā caur šīm valstīm. Bet ja mēs redzēsim mūsu partneru, kaimiņu nedrošumu, tad, protams, mēs spersim atbilstošus soļus," sacīja Makejs.

Ministrs atzīmēja, ka baltkrievu eksportētāji jau šobrīd veic soļus "konkrētā pasākumu īstenošanā mūsu produkcijas piegādēs caur Krievijas ostu".

Cisternas ar naftas produktiem dzelzceļa stacijā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Protam, mēs skatīsimies, vai tas mums ir vai nav izdevīgi. Mēs pieņemsim galīgo lēmumu, vadoties pēc šāda lēmuma izdevīguma Baltkrievijai. Bet jebkurā gadījumā diversifikācijas jautājums ir mūsu dienas darba kārtībā, un, protams, mēs ņemsim vērā mūsu rietumu kaimiņu uzvedību šajā jomā," sacīja ministrs.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas sankcijas pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot arī Baltkrievijas kravu tranzīta novirzīšanu uz Krieviju.

30
Tagi:
Baltija, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu
Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: kā KF izpilda uzdevumu un vai tā palīdzēs Baltkrievijai
Eksperts: Minskai ir divi varianti, kā apturēt tranzītu no Lietuvas
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši