Eiropola ēka

Eiropola prognoze: jauns banku skandāls Baltijas valstīs ir laika jautājums

70
(atjaunots 11:28 15.06.2019)
ES galvenajā policijas iestādē snieguši savu prognozi tam, cik liela ir jaunu bankas sektora skandālu varbūtība Baltijas valstīs.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Jaunu naudas atmazgāšanas skandālu varbūtība Baltijas valstu bankās joprojām ir augsta, uzskata Eiropas Savienības policijas dienestā (Eiropols). Iestāde prognozē jaunus skandālus – tas ir laika jautājums, vēsta Sputnik Igaunija.

Eiropola pārstāvis Pedro Felisio paziņoja, ka "netīru" eiro miljardi šobrīd atrodas Krievijā un ar augstu varbūtības daļu tos mēģinās izvest no turienes, tostarp caur Lietuvu, Latviju un Igauniju.

"Dažas bankas Baltijas jūras reģionā ir ļoti ievainojamas naudas atmazgāšanas ziņā, sevišķi Krievijas izcelsmes," citē Felisio vārdus ERR.

Viņš atzīmēja dažas pozitīvas izmaiņas, kuras notikušas Baltijas valstu banku sektorā, taču nelegālās naudas aprites kontroles sistēmā joprojām saglabājas caurumi.

"Jauns skandāls reģionā ir tikai laika jautājums, un, visticamāk, jauns skandāls būs ļoti līdzīgs tiem skandāliem, kurus esam redzējuši līdz šim," rezumēja Eiropola pārstāvis.

Kā jau iepriekš stāstīts, pērnā gada septembrī tika publicēti iekšējās izmeklēšanas rezultāti, kuru iniciēja dāņu bankas Danske Bank vadība. Tika noskaidrots, ka bankas Igaunijas filiāles darbinieki veicināja ārvalstu klientu "netīrās naudas" atmazgāšanu. Sākotnēji tika runāts par aizdomīgiem darījumiem apmēram četru miljardu eiro apmērā, taču pēc neilga laika  tika paziņots jau par 200 miljardiem.

Skandāls noveda pie tā, ka Danske Bank bija spiesta pārtraukt savu Baltijas un Krievijas filiāļu darbību. Nepagāja pat daži mēneši kopš viena skandāla, kad medijos parādījās informācija par to, ka zviedru finanšu korporācijas Swedbank Igaunijas filiāle arī varētu būt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanā.

Žurnālisti atklāja tiešu saikni starp Swedbank un Danske Bank klientiem un nonāca pie secinājuma, ka caur Swedbank kontiem Igaunijā laika periodā no 2007. līdz 2015. gadam izgājuši apmēram 4 miljardi "netīro" eiro.

Neraugoties uz to, ka Swedbank vairākkārt apgalvoja, ka nekādā veidā nav saistīti ar šaubīgas izcelsmes naudas plūsmām, Igaunijas un Zviedrijas finanšu inspekcijas iniciēja savstarpēju izmeklēšanu attiecībā pret banku. Tāpat pārbaudi iesākusi Igaunijas Valsts prokuratūra.

Visu šo skandālu rezultātā Igaunijas banku sektors cietis nopietnus reputācijas zaudējumus, savukārt valsts uzraudzības iestādes bija spiestas nopietni pārskatīt savus finanšu kontroles mehānismus.

Līdzīga situācija notika arī Latvijā, kur tostarp sakarā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu pašlikvidācijas procesu iesāka viena no lielākajām Latvijas bankām – ABLV Bank.

70
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Zelta izpletnis: Putniņam samaksās par aiziešanu no FKTK vadītāja amata
"Kukulis realizēts": kā Latvijas Bankas prezidents iztērējis 250 tūkstošus eiro
Times Malta: Bunkus un maltiešu žurnālistes slepkavības, iespējams, ir saistītas
Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

12
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
12
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Policijas mašīna

IeM vadītājs piedāvā atdot informatoriem daļu konfiscēto līdzekļu

0
(atjaunots 10:44 04.07.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens uzskata, ka noziegumu atklāšanu varētu palielināt, leģitimējot izmaksas informatoriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts policijas atskaites par to, ka Latvijā samazinās noziedzības līmenis, nav pelnījis uzticību, uzskata IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Noziegumu atklāšanai varētu palīdzēt jauni pasākumi, uzskata ministrs, tostarp atlīdzību izmaksa informatoriem, vēsta LSM.

Ģirģens uzsver, ka visnopietnākās problēmas Latvijā, kas ir saistītas ar noziedzības jomu, ir zādzības un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Viens no risinājuma ceļiem IeM vadītāja skatījumā ir aktīvākā Valsts un pašvaldības policijas sadarbība. Tostarp noziegumu atklāšanai ir jāizmanto videokameru tīkls. Šobrīd šādas informācijas iegūšana ir apgrūtināta.

Ģirģens piedāvāja vēl trīs, viņaprāt, efektīvus veidus, kuri palīdzēs uzveikt gan organizēto noziedzību, gan korupciju, gan ēnu ekonomiku.

Pirmām kārtām Ģirģens piedāvā aktīvāk attīstīt informatoru institūtu, kuri varētu ziņot par pārkāpumiem dažādās nozarēs – un saņemt no valsts maksu par saviem pakalpojumiem. Taču šim nolūkam vienlaikus nāksies veikt grozījumus Operatīvās darbības likumā.

"Normas nodrošinās praksē šādu mehānismu: ja pateicoties operatīvajai informācijai, kas tiks saņemta no informatora, izdosies konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, daļu šo līdzekļu – likumā noteiktā apmērā – varēs saņemt pats informators. Šādi mēs spēsim panākt konfidencialitāti un būtiski palielināt iegūtās operatīvās informācijas apjomu. Jo ir zināms, ka mūsu sistēmā šobrīd ir ass operatīvo darbinieku trūkums, viņu iespējas ir ierobežotas – tātad, samazinās operatīvās informācijas apjoms apstrādei. Ar informatoru palīdzību šo caurumu varēs aizpildīt," pārliecināts ministrs.

Otrais piedāvājums – lai konfiscētie līdzekļi – iepriekš noteikts procents – atgriežas atpakaļ tiesībsargājošo iestāžu budžetā materiālās bāzes papildināšanai un infrastruktūras stiprināšanai.

Trešajā punktā Ģirģens piedāvāja parūpēties par birokrātisko šķēršļu mazināšanu, lai uzņēmēji spētu ātri un vienkārši pārbaudīt savus potenciālos biznesa partnerus ar piekļuvi noteiktai datubāzei.

0
Tagi:
Sandis Ģirģens
Pēc temata
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Grišins: jaunajam Valsts policijas priekšniekam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus
Latvijā plāno bez maksas "izlabot" seksa industrijas klientus un darbiniekus