Bankas ABLV logo

Times Malta: Bunkus un maltiešu žurnālistes slepkavības, iespējams, ir saistītas

153
(atjaunots 14:02 13.06.2019)
Žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias slepkavība notika vairākus mēnešus pirms maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nāves.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Noslepkavotās maltiešu žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias ģimene sniegusi Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam cilvēku sarakstu, kuri, domājams, saistīti ar naudas atmazgāšanas shēmu, vēsta Times Malta.

Žurnāliste un blogere Dafne Karuana Galicia gāja bojā automašīnas sprādzienā Bidnidžas ciemā Maltā 2017. gada oktobrī. Viņa publiskoja informāciju par Maltas premjerministra un viņa dzīvesbiedres iespējamiem sakariem ar kompāniju, kas figurē "Panamas dokumentos". Politiķis un viņa sieva noliedz jebkādus sakarus ar ārzonas kompāniju. Iepriekš žurnālistes slepkavības lietā tika arestēti trīs Maltas pilsoņi.

"Mēs ceram, ka šī atskaite palīdzēs saukt noziedzniekus pie atbildības un novērst jaunas slepkavības, apturēt noziedzīgā tīkla patvaļu, ko izmeklēja un atmaskoja Dafne Karuana Galicia," paziņoja žurnālistes ģimene.

Galicia bija vienīgā žurnāliste, kas izmeklēja bankas Pilatus darbību – tā, domājams, bija iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmā ar augsti stāvošām Maltas un Azerbaidžānas amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem. Eiropas iestādes ignorēja Pilatus pat tad, kad bija skaidrs – Maltas valdība cenšas slēpt bankas problēmas.

Žurnālistes ģimene norādīja, ka arī Latvijas banka ABLV bija saistīta ar Maltas un Azerbaidžānas politiķu naudas atmazgāšanu. Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš centās panākt ABLV piespiedu likvidāciju, tika nogalināts, un viņa slepkavība vēl joprojām nav atklāta.

"Tas, ka Latvijas un Maltas regulatori ļāva Pilatus un ABLV turpināt darbu pat pēc tam, kad kļuva zināmi šo banku kriminālās darbības pierādījumi, apliecina, ka ES vājākās valstis palīdz noziedzībai Eiropas iekšējā tirgū.

Fakts, ka divi cilvēki, kuri centās panākt kontroli pār šīm bankām, tika nogalināti ar dažu mēnešu starpību, bet slepkavību pasūtītāji līdz šim nav zināmi, liecina, ka Eiropā ir ārkārtas situācija noziedzības un korupcijas jomā, un nākamā slepkavība ir laika jautājums," teikts paziņojumā.

153
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Naudas atmazgāšanas apkarotāji nokļuvuši līdz Maltai
Iesaldēti rekordlielie 100 miljoni eiro: kā Latvija cīnās ar naudas atmazgāšanu
Pensionāri un ārvalstu studenti: kas tiek iesaistīts naudas atmazgāšanā Latvijā
Kariņš: naudas atmazgātāji ērgļiem lido virs ES, bet Latvija palīdzēs tos apkarot
Uzticības krīze: skandāli ar naudas atmazgāšanu satricinājuši Skandināviju
Lielbritānija

Mediji: Lielbritānija ieviesīs individuālās sankcijas pret Krievijas pilsoņiem

3
(atjaunots 09:36 06.07.2020)
Financial Times vēsta, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs publiskos sarakstu – Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņus, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem.

RĪGA, 6. jūlijs - Sputnik. Šodien Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābks publicēs Krievijas un Saūda Arābijas pilsoņu sarakstu, pret kuriem tiks ieviestas sankcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem "Magņitska grozījumu" ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Financial Times.

Saskaņā ar izdevuma datiem, vairākiem Krievijas valstspiederīgajiem tiks liegta iebraukšana Lielbritānijā, viņu konti britu bankās tiks iesaldēti. Financial Times raksta, ka sarakstā būšot "spīdzinātāju, slepkavu un izvarotāju" vārdi.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Rāba melnajā sarakstā būs pilsoņi, kas, pēc Londonas domām, ir jurista Sergeja Magņitska nāves līdzzinātāji. Sankcijas, pēc izdevuma informācijas, stāsies spēkā nekavējoties.

Izdevums norāda, ka sarakstā būs arī Saūda Arābijas pavalstnieki, kas turēti aizdomās par opozīcijas žurnālista Džamala Hašodži slepkavību.

"Ar šī likumdošanas akta palīdzību Lielbritānija saņems jaunas pilnvaras un varēs aizliegt iebraukšanu Lielbritānijā tiem, kuri vainojami par cilvēktiesību rupjiem pārkāpumiem, naudas līdzekļu novirzīšanu uz mūsu bankām un labuma gūšanu no mūsu ekonomikas," sankciju plānus komentēja Dominiks Rābs.

Pēc viņa vārdiem, vēlāk šogad melno sarakstu plānots paplašināt: ierobežojumi tiks attiecināti uz cilvēkiem, kas turēti aizdomās par korupciju, žurnālistu vajāšanu un cilvēku aizvainošanu reliģiskās pārliecības dēļ.

Pie tam Rābs atzina, ka ir "mazliet satraukts" par to, kā jaunais sankciju režīms ietekmēs divpusējās attiecības, tomēr, pēc viņa vārdiem "no morālā viedokļa tāda rīcība būs pareiza". Viņš piezīmēja, ka Magņitska lieta, ko viņš nodēvēja par "savas paaudzes Solžeņicinu" viņa "sirdij ir ļoti tuva".

2018. gada oktobrī Lielbritānija vēstīja, ka pēc izstāšanās no ES sāks pielietot pati savu sankciju likumdošanu. Ministru kabinets solīja publicēt nacionālos sankciju sarakstus.

Likums "Par sankcijām un naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumiem" ar "Magņitska grozījumu", kas ļauj Lielbritānijas valdībai ieviest ierobežojumus pret personām, kas it kā pārkāpušas cilvēktiesības, stājās spēkā 2018. gada maijā. Dokumenta nolikumus iespējams piemērot tikai pēc valsts izstāšanās no ES. Likuma autors ir Boriss Džonsons, toreizējais valsts ārlietu ministrs, un viņa vietnieks Tariks Ahmads.

Lielā investīciju fonda Hermitage Capital Management darbinieks Sergejs Magņitskis, Krievijā apsūdzēts par nodokļu mahinācijām, miris pirmstiesas izmeklēšanā "Matrosskaja tišina" 2009. gada novembrī. Viņa nāve radīja plašu sabiedrisko rezonansi Krievijā un ārvalstīs.

Pazīstamais Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži no 2017. gada dzīvoja ASV un strādāja avīzē Washington Post. Viņš tika nogalināts 2018. gada oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Saūda Arābijas valdība sākotnēji noliedza, ka viņš būtu pazudis no konsulāta, taču, kad parādījās video un audio ieraksti, bija spiesta atzīt: žurnālists nogalināts pēc strīda ar konsulāta darbiniekiem. Turcijas policijai neizdevās atrast viņa līķi.

3
Tagi:
sankcijas, Saūda Arābija, Krievija, Lielbritānija
Pēc temata
Tiesa Maskavā aizmuguriski arestējusi Viljamu Brauderu
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Kopā ar Lembergu: JKP lika saprast, ka vēlas redzēt Šķēli "Magņitska sarakstā"
"Magņitska akts" Eiropā: EPPA aicina visus sekot Latvijas piemēram

Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums

10
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.

Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.

Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.

Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).

Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.

Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.

10
Tagi:
epidēmija, mēris, Ķīna
Pēc temata
Anomālās ziemas sekas: Latvijā vēl aizvien ir augsts putnu gripas izplatības risks
Ne tikai koronavīruss vien: zinātnieki izdomājuši "vakcīnu pret novecošanu"
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Jauns Covid-19 masveida uzliesmojums Ķīnā: galvaspilsētā noteikts karastāvoklis