Militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs

Eksperts: NATO palielinās militāro mācību skaitu Baltijā

63
(atjaunots 22:49 11.06.2019)
Tuvākajā laikā Baltijas reģionu gaida vēl lielāks skaits lielu un mazu NATO mācību, uzskata militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs

RĪGA, 12. jūnijs – Sputnik. Lietuvā sākušās divas nedēļas ilgas mācības Gelezinis Vilkas 2019, kurās piedalās karavīri no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Čehijas un Igaunijas. Tajās iesaistīti vairāk nekā 4 tūkst. cilvēku un aptuveni tūkstotis militārās tehnikas vienību.

Motorizēto kājnieku brigādes Gelezinis Vilkas preses oficieris Komants Pavilenis paziņoja, ka mācību mērķis esot "visu šo spēku un līdzekļu integrācija vienotā cīņas sistēmā, kas spēj efektīvi plānot un izpildīt kaujas uzdevumus".

Militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādus uzdevumus var pildīt alianses kareivji Baltijas reģionā.

"Principā, viņi var pat pildīt uzdevumus, kuri kopumā risina kādu globālu jautājumu. Kā teikts NATO dokumentos, šo mācību skaits pieaugs. Varbūt tās nebūs tik vērienīgas, taču var organizēt lielu skaitu nelielu mācību, kas, noritot dažādās Eiropas daļās, var vienlaikus apvienoties zem kopējas vadības," norādīja Ļeonkovs.

Tāpat svētdien, 9.jūnijā Baltijā sākās militārās mācības "Baltops 2019", kurās iesaistīti gandrīz 9 tūkstoši kareivju no 18 valstīm, 50 kuģi un 40 lidmašīnas.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja, ka pēdējos gados pie Krievijas robežām organizēto NATO mācību skaits un mērogs vairākkārt pieaudzis.

Krievija jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā, arī Baltijas jūrā.

63
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Pavasara trakums: NATO ieviesīs jaunu stratēģiju Krievijas "kodoldraudu" dēļ
NATO kiberdrošības stratēģija – pulvera muca Baltijas valstīm
Igaunijā "plosās vētra": NATO mācībās lidmašīna teju ietriecās dzīvojamā mājā
NATO organizē mācības ar Patriot pielietojumu 60 km attālumā no Kaļiņingradas
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

18
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

18
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

14
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

14
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Pāvels Feldmans

Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas

0
(atjaunots 09:53 05.12.2020)
Ar Krieviju saistītās spriedzes pastāvīgā audzēšana ir Baltijas valstu izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos – tikai tad Rietumi tās atceras un atvēl investīcijas.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Latvija, Lietuva, Čehija un Slovākija atbalstījušas ciešāku sadarbību ar NATO partneriem – Ukrainu un Gruziju – ar mērķi nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, vēsta Sputnik Lietuva. Krievija "turpina paplašināt militāro spēku Krimā un aizvien aktīvāk izvērš spēkus Melnās jūras reģionā. NATO uz to atbild, paplašinot savu klātbūtni uz sauszemes, jūrā un gaisā," videokonferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ja Baltijas valstis nebīdītu uz priekšu Krievijas tēmu, tās diezin vai izpelnītos Rietumu uzmanību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.

"It kā jau šķiet: kur ir Baltijas valstis, kur – Melnā jūra. No pirmā acu uzmetiena, reģionus absolūti nesaista drošības jautājumi, taču Latvija, Lietuva un Igaunija pašlaik cenšas būt NATO galvenie apakšuzņēmēji jautājumos par attiecību saasināšanu ar Krieviju... Pastāvīga spriedzes audzēšana – tā viņiem ir izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos," paskaidroja Feldmans.

Eksperts norādīja, ka pašmāju ekonomikas negatīvās attīstības apstākļos – iedzīvotāji slīgst nabadzībā, rūpniecība sabrūk – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt lielo partneru uzmanību Rietumos jautājumos par stāšanos pretī iedomātiem Krievijas draudiem Baltijas reģionā un Eiropas dienvidos, lai arī patiesībā Krievija nevienu neapdraud.

"Ja Baltijas republikas nebūtu pozicionējušas sevi kā Rietumu priekšpostenis "bīstamās" un "šausmīgās" Krievijas priekšā, Rietumi par tām vispār neinteresētos. Tām nav, ko piedāvāt ne Rietumeiropai, ne ASV, bet tagad tās kļūst ļoti vajadzīgas un lietderīgas, daži viņas atceras un novirza investīcijas," atzīmēja Feldmans.

Pēdējos gados no Baltijas valstu puses regulāri skan apgalvojumi par Krievijas augošajiem draudiem. Ar šo ieganstu alianse būtiski paplašinājusi savu klātbūtni pie Krievijas rietumu robežām, lai arī tās vadībai labi zināms: Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus.

Iepriekš Stoltenbergs pazinoja, ka Melnās jūras reģionam ir stratēģiska nozīme NATO acīs, tāpēc aliansei ir svarīgi nākotnē nostiprināt savas pozīcijas reģionā KF augošās klātbūtnes dēļ. Krievijas Valsts dome savukārt atbildēja, ka NATO pie Melnās jūras krastiem "uzvedas kā agresīvs provokators", un Maskava sper soļus tikai atbildei uz tamlīdzīgu alianses politiku.

Невидимки: Фельдман объяснил, почему Балтии в НАТО не выжить без РФ
0
Tagi:
Krievija, Baltija, NATO
Pēc temata
Militārais eksperts: Krievijas reakcija uz provokācijām kaitina NATO
Izspēlē raķešu uzbrukumus: Šoigu stāsta par NATO iznīcinātājiem pie Krievijas robežām
Krievijas iznīcinātāji pārtvēruši NATO lidmašīnas virs divām jūrām
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām