Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
(atjaunots 13:42 07.06.2019)
ES vēlas mainīt pieeju naudas atmazgāšanas apkarošanā un pēta problemātisko banku vēsturi, tostarp arī ABLV.RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Eiropas Komisija izskata naudas atmazgāšanas gadījumus ES bankās, lai veiktu labojumus banku uzraudzības noteikumos, vēsta Reuters.
Šīs pārbaudes ir daļa no vērienīgāka ES naudas atmazgāšanas apkarošanas pieejas uzlabošanas plāna. Eiropas Komisija izskatīs nelikumīgi iegūto ienākumu legalizācijas gadījumus, kuri notikuši Eiropas bankās laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, ar mērķi sagatavot atskaiti, kurā tiks noteikti faktori, kuri ietekmēja banku nespēju novērst finanšu noziegumus.
"Šobrīd mēs nevaram atklāt vairāk informācijas par izskatāmo gadījumu mērogu vai atskaites saturu," paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis. Gaidāms, ka atskaite tiks sastādīta šovasar.
Izņemot pārējo, ES izpētīs Latvijas ABLV un Maltas Pilatus bankrota scenārijus, kuras tika apsūdzētas naudas atmazgāšanā.
2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja Latvijas otru lielāko banku ABLV naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Jūnijā banka iesāka pašlikvidācijas procesu.
Pilatus banka jau sen izraisīja eiro zonas banku kontroles dienestu aizdomas, taču Maltas varasiestādes iesaldēja bankas aktīvus vien pēc tā, kad tās ģenerāldirektors, Irānas pilsonis, tika arestēts ASV sakarā ar apsūdzību naudas atmazgāšanā šī gada martā.
Pārbaudi izies arī bankas, kuras izrādījās lielu skandālu uzmanības centrā, piemēra, Danske Bank, kuras Igaunijas filiālē tika atmazgāti aptuveni 234 miljardi dolāru, un Societe Generale. Aģentūras informācijas avots tāpat piebilda, ka pārbaudē izrādījās iekļauta arī Vācijas lielākā banka Deutsche Bank.
Deutsche Bank 2017. gadā bija jāizmaksā Amerika regulatoram sods 425 miljonu dolāru apmērā par "spoguļdarījumu" shēmu ar Krievijas akcijām, kuras rezultātā 2011.-2015. gadā no KF tika izvesti 10 miljardi dolāru. Pērnā gada novembrī Societe Generale piekrita izmaksāt ASV pēdējo daļu no 1,34 miljardu dolāru soda, lai atrisinātu apsūdzības finanšu operāciju veikšanā ar valstīm, pret kurām piemērotas sankcijas.
Ķīnā apstiprinājies buboņu mēra gadījums
(atjaunots 08:56 06.07.2020)
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts, bet attiecīgajā pilsētas rajonā izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums. RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Lopkopim Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnas ziemeļos apstiprināta buboņu mēra infekcija, informē RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu "Sinczinbao", kas saņēmis informāciju no Bajanas-Nūras pilsētas veselības aprūpes komitejas.
Vīrietis ar aizdomām par buboņu mēri hospitalizēts. Pēc tam Bajanas-Nūras pilsētas apriņķī izsludināts trešā līmeņa epidemioloģiskais brīdinājums.
Varasiestādes vēsta, ka pilsētā pastāv slimības izplatības risks, nav ieteicams medīt savvaļas dzīvniekus, fiksējot slimības gadījumus, nekavējoties par tiem jāsniedz informācija.
Vēl divi cilvēki saslimuši ar buboņu mēri Mongolijas reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku (Krievijas Federācija).
Krievijas vēstniecība Ulanbatorā paziņoja, ka republikas varasiestādes nekavējoties veikušas nepieciešamos pasākumus, iemeslu satraukumam nav.
Buboņu mēris izplatās ar murkšķu tipa zīdītājiem, ko Mongolijas iedzīvotāji, neskatoties uz aizliegumiem, izmanto uzturā. Iespējams inficēties, apstrādājot nomedīto dzīvnieku, taču šādi gadījumi ir reti.
Tagi:
Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.
"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.
Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.
Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.
©
Sputnik / Dinara Nikiforova
Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.
Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.
"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.
Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.
Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.