RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Eiropas Komisija izskata naudas atmazgāšanas gadījumus ES bankās, lai veiktu labojumus banku uzraudzības noteikumos, vēsta Reuters.
Šīs pārbaudes ir daļa no vērienīgāka ES naudas atmazgāšanas apkarošanas pieejas uzlabošanas plāna. Eiropas Komisija izskatīs nelikumīgi iegūto ienākumu legalizācijas gadījumus, kuri notikuši Eiropas bankās laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, ar mērķi sagatavot atskaiti, kurā tiks noteikti faktori, kuri ietekmēja banku nespēju novērst finanšu noziegumus.
"Šobrīd mēs nevaram atklāt vairāk informācijas par izskatāmo gadījumu mērogu vai atskaites saturu," paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis. Gaidāms, ka atskaite tiks sastādīta šovasar.
Izņemot pārējo, ES izpētīs Latvijas ABLV un Maltas Pilatus bankrota scenārijus, kuras tika apsūdzētas naudas atmazgāšanā.
2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja Latvijas otru lielāko banku ABLV naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Jūnijā banka iesāka pašlikvidācijas procesu.
Pilatus banka jau sen izraisīja eiro zonas banku kontroles dienestu aizdomas, taču Maltas varasiestādes iesaldēja bankas aktīvus vien pēc tā, kad tās ģenerāldirektors, Irānas pilsonis, tika arestēts ASV sakarā ar apsūdzību naudas atmazgāšanā šī gada martā.
Pārbaudi izies arī bankas, kuras izrādījās lielu skandālu uzmanības centrā, piemēra, Danske Bank, kuras Igaunijas filiālē tika atmazgāti aptuveni 234 miljardi dolāru, un Societe Generale. Aģentūras informācijas avots tāpat piebilda, ka pārbaudē izrādījās iekļauta arī Vācijas lielākā banka Deutsche Bank.
Deutsche Bank 2017. gadā bija jāizmaksā Amerika regulatoram sods 425 miljonu dolāru apmērā par "spoguļdarījumu" shēmu ar Krievijas akcijām, kuras rezultātā 2011.-2015. gadā no KF tika izvesti 10 miljardi dolāru. Pērnā gada novembrī Societe Generale piekrita izmaksāt ASV pēdējo daļu no 1,34 miljardu dolāru soda, lai atrisinātu apsūdzības finanšu operāciju veikšanā ar valstīm, pret kurām piemērotas sankcijas.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Dienvidkalifornijas Universitātes zinātnieki noskaidroja, ka daži cilvēki var slimot ar koronavīrusu ļoti ilgi, jo novājinātas imunitātes dēļ viņu organisms nespēs veidot antivielas, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz pētījumu medRxiv portālā.
Pētījuma autori izanalizējuši trīs cilvēku datus — divu bērnu vecumā līdz pieciem gadiem un vīrieša vecumā no 20 līdz 25 gadiem — kuri cieš no leikēmijas un bija inficēti ar Covid-19. Tika konstatēts, ka vīrusa pēdas palikušas pacientu organismā 162 dienu laikā kopš inficēšanās brīža.
Zinātnieki secināja, ka cilvēki ar novājinātu imunitāti nespēj pretoties koronavīrusam. Turklāt pētījuma dalībnieku organismos tika atrastas mutācijas, daļa no kurām var "palīdzēt" vīrusam paslēpties no imūnsistēmas.
Sakarā ar pētījuma rezultātiem, amerikāņu zinātnieki aicina pārskatīt infekcijas kontroles pasākumus pacientu ar novājinātu imunitāti kopšanai. Pēc speciālistu domām, šādiem pacientiem pastāvīgi jānovēro vīrusa iespējamās mutācijas organismā.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.
RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviešu dzejniece Māra Zālīte 6. marta vakarā savā Facebook lapā publicēja ierakstu, kurā izklāstīja savas domas par Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu. Pēc pāris stundām publikācija no portāla pazudusi. Šobrīd tā atrodama tikai ekrānšāviņos, vienu no kuriem publicējis Kariņa partijas biedrs, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Nezinu, kas notika ar Māras Zālītes ierakstu par @krisjaniskarins (neesot šobrīd pieejams), taču foto saglabājies ir 👇 pic.twitter.com/OBRzWe1Xk4
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 6, 2021
Dzēstajā publikācijā Zālīte slavē Kariņa darbu, uzskatot, ka tas ir "pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt". Dzejniece uzsver, ka viņš ir laipns un uzticas cilvēkiem, kas arī esot viņa posts. Ierakstā ir arī aicinājums atbalstīt Kariņu, lai to "atbalstu jūtot, viņš ir pašpārliecināts". Tieši šī aicinājuma dēļ publikāciju dzēsa.
Noskaidrojās, ka interneta algoritms, tulkojot "Kariņš" no latviešu valodas angļu valodā, iztulkoja viņa uzvārdu kā "War" ("karš"). Twitter lietotāji paskaidroja, ka interneta algoritmi slikti saprot mazās valodas, tāpēc varētu rasties šāda situācija.
Vēlāk Zālīte publicēja vēl vienu ierakstu, kurā smējās par situāciju.
"Tā ir anekdote! Ieliku nupat savā storijā Google translate ekrānšāviņu. Tulkojums! Esmu noturēta par "kara kurinātāju". Kariņš! Apskatieties un pasmejieties kopā ar mani!" viņa uzrakstīja savā Facebook.
Lai gan ieraksts ar publisku atzīšanos mīlestībā pret Kariņu jau pazudis no Facebook, to sociālajā tīklā turpina izplatīt citi lietotāji ekrānšavīņu veidā.