Atēnu Akropole. Foto no arhīva

Nosauktas vislētākās valstis atpūtai vasarā

114
(atjaunots 19:18 05.06.2019)
Sastādot reitingu, eksperti ņēma vērā vidējās cenas ceļojumiem, kuru ilgums sastāda vismaz septiņas naktis, divām personām visas vasaras garumā un atsevišķi katrā mēnesī.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Par vislētākajiem ārzemju galamērķiem organizētai atpūtai Krievijas iedzīvotājiem šovasar atzītas Turcija, Ungārija un Latvija, savukārt dārgākie izrādījās Maurīcija un Jamaika, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz OneTwoTrip.

Uz Grieķiju par 180 eiro

Desmit vispieejamāko atpūtas galamērķu sarakstā iekļuvušas Turcija, Ungārija, Latvija, Grieķija, Kipra, Bulgārija, Gruzija, Čehija, Armēnija un Baltkrievija.

Vidējā vasaras ceļojumu cena uz Turciju un Ungāriju, saskaņā ar servisa ekspertu datiem, sastāda 56-57 tūkstošus rubļu (766-780 eiro). Organizēta atpūta Latvijā, Bulgārijā un Gruzijā maksā no 61 tūkstoša rubļu (834 eiro), savukārt pārējās "lētā desmitnieka" valstīs – 72-75 tūkstoši rubļu (985-1025 eiro).

Turklāt dārgākais mēnesis izrādījies jūnijs, nevis ceļojumiem tradicionāli populārais augusts. Pie tam, lēti piedāvājumi šiem datumiem ir Bulgārijā: brauciens uz turieni vidēji maksās lētāk, nekā uz Turciju, un izmaksās 57 448 rubļus (786 eiro) divām personām.

Visizdevīgāk pirkt ceļojumus jūlijā, uzskata speciālisti. Ja izmanto karstos piedāvājumus, tad var ļoti labi ietaupīt. Piemēram, vislētākais ceļojums šovasar maksā vien 13 557 rubļus (185 eiro) – uz Grieķiju divām personām, savukārt uz Turciju – par tūkstoti rubļu (14 eiro) dārgāk.

Lēta atpūta dārgā valstī

Visdārgākais virziens izrādījās Maurīcija (vidējā ceļojuma cena ir 395 tūkstoši rubļu jeb 5401 eiro). Taču aizlidot uz šo salu jūlijā var gandrīz divreiz lētāk nekā jūnijā (attiecīgi 434 un 224 tūkstoši rubļu, jeb 5935 un 3063 eiro).

Otrajā vietā ir Jamaika, kur vidējā ceļojuma cena maksā par dažiem tūkstošiem rubļu mazāk nekā uz Maurīciju. Īpašas starpības cenā starp ceļojumiem jūnijā, jūlijā un augustā nav.

Trešo vietu reitingā ieņēma Panama (vidējā ceļojuma cena ir 270 tūkstoši rubļu jeb 3692 eiro). Dārgāko ceļojumu valstu reitingu noslēdz Seišelu salas un Šveice (251-256 tūkstoši rubļu jeb 3432-3500 eiro). Vidējā brauciena cena uz Dominikānu, Singapūru un Meksiku arī pārsniedz 200 tūkstošus rubļu (attiecīgi 206, 210 un 235 tūkstoši rubļu jeb 2817, 2872 un 3213 eiro). Taču lētākās cenas dārgo galamērķu vidū ir ceļojumiem uz Meksiku un Dominikānu. Tās sākas attiecīgi no 89 un 83 tūkstošiem rubļu (1217 un 1135 eiro).

Devītajā un desmitajā vietā ir Brazīlija un Jordānija. Ceļojumi uz šīm valstīm ir pieejami vidēja par 191 un 183 tūkstošiem rubļu (2612 un 2502 eiro). Uz Brazīliju vislētāk ir aizlidot jūnijā – 159 tūkstoši rubļu (2174 eiro), savukārt uz Jordāniju – jūlijā (129 tūkstoši rubļu, jeb 1764 eiro).

Taču minimālās ceļojumu cenas atsevišķos galamērķos var būt 5-7 reizes zemākas, nekā vidējās. Piemēram, Jordānijā divatā var atpūsties vien par 35 tūkstošiem rubļu (479 eiro).

114
Pēc temata
Nosauktas labākas Eiropas galvaspilsētas mierīgai brīvdienu atpūtai
Atpūta populārākajās Eiropas pilsētās apdraud veselību
Biļetes uz vasaru: labākās pludmales pasaulē
Nosauktas lētākās pilsētas Eiropā atpūtai pavasarī
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

6
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

6
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

6
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

6
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā