ASV prezidents Donalds Tramps un Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

Nav izvēles: Tramps komentēja NATO valstu aizsardzības izdevumu palielināšanu

52
(atjaunots 18:59 05.06.2019)
NATO budžeta lielāko daļu sastāda ASV iemaksas, un Amerikas līderis Donalds Tramps par to daudzkārt kritizējis sabiedrotos.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka NATO valstīm "nav izvēles", kā vien palielināt aizsardzības izdevumus.

"Mēs ceram, ka augošais NATO valstu skaits ievēros izdevumu prasības attiecībā pret IKP. Viņiem ir jāizpilda saistības, viņiem nav izvēles," citē RIA Novosti Trampa vārdus preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.

Alianses dalībvalstis iepriekš apņēmās paaugstināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP. NATO budžeta lielāko daļu sastāda ASV iemaksas, un Tramps par to daudzkārt kritizējis sabiedrotos.

Šogad Latvijas budžetā aizsardzības izdevumiem paredzēti 637 miljoni eiro, tas ir par 10% vairāk, nekā pērn, kad militārie izdevumi Latvijā pirmo reizi pārsniedza NATO noteikto 2% no IKP robežu. Nākamgad Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks plāno budžetu ne mazāk kā 653 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Pabriks paziņoja, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, militārajiem izdevumiem jāpiešķir par 10-20 miljoniem eiro vairāk, nekā NATO noteikumos paredzētos 3% no IKP. Absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums nepiekrīt šādai iniciatīvai – šādu viedokli izteikušas divas trešdaļas respondentu (65%). Aizsardzības ministru atbalsta vien 22% aptaujāto. Vēl 13% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta pieaugumu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (šobrīd ieņem KF ārlietu ministra vietnieka amatu – red.) iepriekš paziņojis, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī kosmiskā naudas summa var tikt novirzīta cīņai ar tā dēvēto lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā ir virzīta uz spēka projicēšanas platformas izveidi Krievija virzienā.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējā laikā konstatēta NATO bloka aktivitātes bezprecedenta palielināšanās pie Krievijas robežām. Alianse to aizbildina ar nepieciešamību savaldīt "Krievijas draudus".

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka tamlīdzīgiem NATO apgalvojumiem nav nekāda reāla pamata. Krievijas valdība uzsver, ka valsts militārā doktrīna izstrādāta aizsardzības mērķiem un neparedz uzbrukumus nevienai alianses valstij.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot "šausmu stāstus" par Krievijas draudiem, paskaidroja, ka NATO ir labi informēta – Krievijai nav nekādu kareivīgu plānu, taču Rietumi izmanto mītu par iespējamo agresiju, lai attaisnotu Krievijas kaimiņos esošos reģionu militarizāciju.

52
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Paldies par 2% no IKP: ASV turpinās sadarbību ar Latviju
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Politologs: ASV aktīvi apbruņo Baltijas valstis ar noteiktu mērķi
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

11
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

11
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Staņislavs Mitrahovičs

Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"

16
(atjaunots 17:07 06.08.2020)
"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai liktu šķēršļus būvdarbiem, taču galveno risku projekta īstenošanai nes amerikāņu sankcijas.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Polijas antimonopola regulators "UOKiK" nedēļas sākumā informēja, ka piespriedis sodu "Gazprom" – 213 miljonus zlotu (vairāk nekā 48 miljoni eiro) par atteikšanos sadarboties "Ziemeļu straumes 2" lietā. Iestāde paskaidroja, ka maksimālais iespējamais sods piespriests Krievijas kompānijai par atteikšanos sniegt informāciju, kas nepieciešama izmeklešanai.

No 4. augusta stājās spēkā Dānijas Enerģētikas aģentūras atļauja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atsākšānai. Dagad būvdarbos Dānijas ūdeņos iespējams izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu.

"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai "iegrieztu" projektam, tomēr galvenais risks slēpjas amerikāņu sankcijās, radio Sputnik ēterā norādīja ekonomists, KF valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

"Pat ja "Gazprom" samaksās poļu soda 50 miljonu eiro, tas nekādi nemainīs spēku izvietojumu "Ziemeļu straumes 2" kontektā. Polija mēģina pieķerties katram sīkumam, izmantojot ES tiesību īpatnības. Tur ir tāda nianse: kompānijai, kas īsteno projektu Eiropas Savienībā, taču ne Polijas teritorijā, un pie tam tai tur ir bizness, projekts ir jāsaskaņo arī ar Varšavu. Tāpēc Polija saka – dodiet mums visus dokumentus, kādus tik mēs varam izdomāt. Taču "Gazprom" ir cits viedoklis, un, iespējams, būs tiesas, kas var pāriet ES līmenī," pastāstīja Mitrahovičs.

Eksperts atgādināja, ka līdzīgas pretenzijas Polija izvirzījusi arī Francijas kompānijai Engie – "Ziemeļu straumes 2" kreditoram un partnerim.

"Ja Polija šaus pāri strīpai un strīdēsies ar Rietumeiropas kompānijām, poļiem tas var slikti beigties. Gāzesvada zemūdens daļa maksā apmēram 11 miljardus eiro – likmes šajā spēlē ir lielas, un 50 miljoni nav principiāli. Ārkārtas gadījumā "Gazprom" to naudu samaksās, un spēku izveitojumu tas neietekmēs," norādīja ekonomists.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Jautāts par Dānijas atļauju būvdarbu turpināšanai, eksperts atzīmēja, ka Kopenhāgenai nebija tiesību neko aizliegt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. "Tā nav Dānijas teritorija, kur tā var darīt visu, ko gribas. Saskaņā ar esošo starptautiski tiesisko bāzi, Dānijai tur ir prioritāte regulēšanas jautājumos, tomēr aizliegt neko nevar," paskaidroja analītiķis.

Pēc viņa vārdiem, lielāko risku "Ziemeļu straumei 2" rada amerikāņu sankcijas.

"Iespējamas ASV sankcijas pret kompānijām, kas pieņems gāzi no "Ziemeļu straumes 2" Vācijas teritorijā, vai pret kompānijām, kas sniedza loģistikas un finanšu pakalpojumus projekta dalībniekiem," viņš piebilda.

"Jautājums ir par to, cil lielā mērā ASV gatavas plašam konfliktam ar Eiropu, kas neizbēgami sāksies, ka amerikāņi sāks pa labi un pa kreisi karot ar Eiropas kompānijām. Tad runa būs ne par "Ziemeļu straumi 2", bet gan par Amerikas un Eiropas attiecību būtību," secināja Sputnik sarunbiedrs.

Polijas regulators izmeklē konsorcija dibināšanu, kas finansē gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus bez Varšavas papstiprinājuma. Izmeklēšanas ietvaros regulators izvirzījis apsūdzības Krievijas "Gazprom" un pieciem tā partneriem Eiropā: "Engie", "Uniper", "OMV", "Shell" un "Wintershall".

Gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" bija plānots pabeigt pērn, taču Šveices uzņēmums Allseas pārtrauca darbus pēc ASV sankciju draudiem. Jūnijā ASV piedraudēja projekta dalībniekiem ar jaunām sankcijām. Maskava nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas un paziņoja, ka pabeigs gāzesvadu saviem spēkiem.

Митрахович рассказал об оставшихся рисках для "Северного потока - 2"
16
Tagi:
Gazprom, sankcijas, Ziemeļu straume 2, Polija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu