ASV armijas tanks M1A2 Abrams starptautiskajās mācībās Summer Shield XIV

Mediji: ASV draud atņemt Eiropas Savienībai militāro palīdzību

118
(atjaunots 15:35 03.06.2019)
Amerikāņu neapmierinātība ir saistīta ar topošā Eiropas Aizsardzības fonda (FED) normām un ES valstu Pastāvīgās strukturētās sadarbības drošības un aizsardzības (PESCO) projektiem.

RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. ASV pieprasīja Eiropas Savienībai sniegt piekļuvi tās militārajiem pasūtījumiem, pretējā gadījumā Brisele riskē palikt bez amerikāņu militārā atbalsta "Krievijas draudu apstākļos", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz spāņu izdevumu El Pais.

Saskaņā ar izdevuma datiem, ultimāts tika izvirzīts 22. maijā Vašingtonā tikšanās laikā, kurā piedalījās ES pārstāvji un Maikls Mērfijs, kurš Baltajā namā atbild par attiecībām ar Briseli.

"Kad nāks krīze un jūsu aizsardzība izgāzīsies, jūsu pilsoņus īpaši neiepriecinās tas, ka iegādātie ieroči ir tikai no Eiropas valstīm," citē amerikāņu ierēdni avīze.

Amerikāņu neapmierinātība ir saistīta ar topošā Eiropas Aizsardzības fonda (FED) normām un ES valstu Pastāvīgās strukturētās sadarbības drošības un aizsardzības (PESCO) projektiem.

Pēc ASV domām, jaunās Eiropas normas intelektuālā īpašuma, tehnoloģiju nodošanas un eksporta kontroles jomā traucēs Amerikas uzņēmumu dalībai ES aizsardzības līgumos, raksta Pais.

"Ja likumdošanas valoda FED jomā un PESCO normās nemainīsies, ES nāksies izvēlēties," uzsvēra Mērfijs.

Kā norāda izdevums, amerikāņu diplomāts faktiski nostādījis Eiropu izvēles priekšā: pašai nodrošināt Eiropas Savienības robežu drošību vai pastiprināt militārās iespējas uz NATO rēķina.

ASV un ES karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Turklāt Baltā nama pārstāvis atgādināja, ka Krievijai "ir fiziska robeža ar ES un tā rada tiešu fizisku draudu dalībvalstīm".

Tāpat Mērfijs brīdināja Eiropas diplomātus, ka "jebkura nozīmīga krīze Eiropā prasīs ASV, Kanādas, Lielbritānijas un Norvēģijas atbildi". Šī sabiedroto palīdzība var arī neatnākt, ja, kā apgalvo Vašingtona, ES militārie plāni novedīs pie tā, ka viņu bruņojumi "nespēs strādāt kopā", raksta avīze.

"Iespējams, mūsu armijas kļūs mazāk savienojamas un nespēs cīnīties kopā," secināja ierēdnis.

Tas nav pirmais ASV brīdinājums Eiropai. Maijā tā pati avīze El Pais ziņoja, ka ASV nosūtīja ES vēstuli, kurā brīdināja, ka tās plāni aizsardzības jomā nostāda jautājuma priekšā Transatlantijas militārās rūpniecības integrāciju un NATO sadarbību.

Atbildes kārtā Eiropas diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni paziņoja, ka Vašingtonai nevajadzētu būt pamata uztraukumam, jo šie projekti nemaina esošos iepirkumu noteikumus. Eiropas Savienība paliks atvērta Amerikas kompānijām un tehnikai, savukārt "strukturētās aizsardzības sadarbības programma PESCO ir papildinājums visam tam, kas mums jau ir sadarbībā aizsardzības un pētniecības projektu jomā".

YouGov maijā astoņās Eiropas valstīs veiktā aptauja liecina, ka mazāk nekā puse šo valstu pilsoņu uzskata, ka Krievija apdraud Eiropas Savienības drošību.

Krievijas ĀM iepriekš nodēvēja paziņojumus par Maskavas draudiem par "kārtējo organizēto propagandas" akciju un uzsvēra, ka izraisītā "kampaņa pret Krieviju" nodara nopietnu kaitējumu starptautiskām attiecībām.

118
Pēc temata
Eiropa nolēmusi veidot savu armiju un spērusi pirmo soli
Eiropas Savienotās Valstis: veca ideja jaunās aprisēs
Eiropa atņem NATO tās vienīgā aizsarga lomu
Gluži kā mājās. Eiropiešus aizvien vairāk kaitina amerikāņu karavīri
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

21
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

21
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

17
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

17
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā