Bites. Foto no arhīva

Kamenes pamet Ameriku. Laukus apputekšņos droni

99
(atjaunots 16:47 26.05.2019)
Gadsimta sākumā ASV ievēroja, ka būtiski samazinājies medus bišu skaits. Entomologi ziņoja, ka stropu skaits ir divkārt mazāks nekā XX gs. vidū.

RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Lielākā daļa pasaulē audzēto lauksaimniecības kultūru ir atkarīga no kukaiņiem, kas spēj apputekšņot augus, pārsvarā – no bitēm un kamenēm. Daudzām šo kukaiņu sugām draud izmiršana, un zinātnieki šādus brīdinājumus publicē jau sen. Par iemeslu tiek uzskatīti pesticīdi, klimata pārmaiņas, parazīti. Protams, bites ir jāsaglabā, taču pagaidām nav saprotams, kā to paveikt, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Herbicīdu un pesticīdu ēra

Gadsimta sākumā ASV ievēroja, ka būtiski samazinājies medus bišu skaits. Entomoloģe Marla Spivaka no Minesotas universitātes ziņoja, ka stropu skaits ir divkārt mazāks nekā XX gs. vidū. Viņa ir pārliecināta, ka problēmas radušās pēc Otrā pasaules kara, kad mainījās lauksaimniecības metodes.

Fermeri vairs nesēj āboliņu un lucernu, sākuši aktīvi izmantot herbicīdus, lai panāktu nezāļu skaita samazināšanos, kuru vidū virkne augu veidoja bišu uztura avotu. Situāciju negatīvi iespaidojusi arī aizraušanās ar monokultūrām – lielās platībās tiek audzēta vienas vai divu šķirņu kukurūza vai soja. Veidojas "pārtikas tuksnesis" bitēm. Lai nodrošinātu tām nepieciešamos putekšņus, stropi jānogādā valsts otrā malā.

Nesenais pētījums, kurā piedalījās arī Spivaka, veikts ar mērķi konstatēt, kādas ķimikālijas bitēm ir visbīstamākās. Četrus gadus zinātnieki ņēma putekšņu un vaska paraugus sešās dravās ASV. Veicot aptuveni 1700 analīzes, viņi identificēja 91 sintētisko savienojumu. Pārsvarā to vidū bija pesticīdi un to sairuma produkti.

Lielākais ķimikāliju saturs konstatēts putekšņos – vērtīgajā olbaltumvielu avotā, ko uzturā izmanto bites un kamenes. Parasti tajos atrasts atrazīns, kumafoss, hlorpirifoss. Deva ir būtiski zemāka par letālo, taču vairāki paraugi būtiski cietuši insekticīdu rezultātā.

Līdzīgi rezultāti saņemti Itālijā. Speciālisti, kuri trīs gadus kontrolēja 53 stropus, ziņoja, ka aktīvajā apputekšņošanas periodā putekšņos konstatētas 18 dažādas ķimikālijas. Bīstamas devas konstatētas vismaz 13% analīžu.

Agresīvu parazītu uzbrukums

Riska faktoru veido arī parazīti un vīrusi. Par pasaulē izplatītāko medus bišu Apis mellifera bojāeju atbildīgi ir divi vienkāršākie organismi — Nosema apis un Nosema ceranae.

Valda uzskats, ka Nosema ceranae ir jauns patogēns veids, kas izspiež Nosema apis (tā pazīstama jau vismaz simt gadus). Jaunais parazīts tika aprakstīts tikai 90. gados Urugvajā, pēc tam – arī ASV. Tā sporas ir mazāk dzīvotspējīgas un, principā, tā izplatībai nevajadzēja būt īpaši plašai. Taču speciālisti no Tjumeņas un Sanktpēterburgas konstatēja, ka šīs mikrospirīdijas lieliski jūtas arī mērenā klimatā un "apguvušas" pat Sībīriju, kur ziemā novērojams stiprs sals.

Voroņažas valsts universitātes zinātnieki, kuri tāpat veica putekšņu pētījumus, atzīmēja, ka patogēni ietekmē apputekšņotāju kukaiņu imunitāti, attīstības ātrumu un uzvedību.

Iespējams, ar patogēnām baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un rauga sēnītēm piesārņotie putekšņi ir kameņu izmiršanas galvenais cēlonis. Dažu šo kukaiņu sugu populācija Ziemeļamerikā pēdējo divdesmit gadu laikā kritusies par 96%, būtiski samazinājies to dzīves reģions.

Bišu ieguldījums pasaules ekonomikā

2016. gadā liels zinātnieku kolektīvs no Eiropas, Dienvidamerikas un Austrālijas izanalizēja tobrīd pieejamos datus par bišu populācijas stāvokli pasaulē un secināja, ka to izmiršana apdraud ekonomiku un cilvēka labklājību.

Nosaukti arī kukaiņiem apputekšņotājiem letālie faktori: intensīva lauksaimniecība, klimata pārmaiņas, pesticīdi un ĢMO, kontrolētā apputekšņošana, patogēni un svešas sugas.

Zinātnei pazīstami divdesmit tūkstoši bišu sugu. Cilvēks izmanto tikai piecdesmit sugas, 12 no tām – audzēto kultūru apputekšņošanai. Lielākā daļa no 107 augiem, uz kuriem balstās lauksaimniecība ir atkarīga no apputekšņošanas. Šīs kultūras veido lielāko daļu mūsu uztura, tās kalpo par A un C vitamīnu, mikrouzturvielu, kalcija, fluorīdu un folijskābes avotu.

Tātad nākotnē bišu izmiršanas dēļ riska grupā nonāks reģioni ar A vitamīna deficītu. Iespējams slimību, piemēram, sirds išēmiskās slimības gadījumu skaita pieaugums, ko viegli novērst ar pareizu uzturu.

Īpaši liela nozīme lauksaimniecībā apputekšņošanai ir Ķīnā, Indijā, Dienvidaustrumāzijā, Vidusjūras reģionā. Bites nepieciešamas arī tādiem vērtīgiem augiem kā kakao, mandeļkokiem un kafijas kokiem.

Apputekšņojamo kultūru audzēšanā nodarbināts liels skaits cilvēku, it īpaši nabadzīgās valstīs. Ar to sevi nodrošina kopienas un ciltis, kas mīt vismaz piecdesmit valstīs.

Jāņem vērā arī tas, ka apputekšņojamie augi nodrošina izejvielas medicīnai, biodegvielai, audumu ražošanai, konstrukcijas materiālu, mūzikas instrumentu industrijai. Jāpatur prātā arī tas, kādas pēdas bites atstājušas visas pasaules poēzijā, literatūrā un mākslā.

Apputekšņotājs ar motoriņu

Izskanējusi ideja aizvietot bites ar droniem. Rakstu, ko pirms diviem gadiem publicēja zinātnieki no Lietišķo zinātņu un tehnoloģiju nacionālā institūta (Japāna) par mākslīgo apputekšņotāju izstrādāšanu, radīja plašu atbalsi.

Inženieri pielīmējuši dronam vilnas gabaliņu, kas klāts ar šķidro jonu gelu, imitējot bites mitrās ķepiņas. Drons, lidojot pāri lilijai, skāra tās putekšlapas un savāca putekšņus. Pēc tam tas devās pie nākamā zieda.

Gadu vēlāk amerikāņu mazumtirdzniecības gigants Walmart iesniedza "mākslīgās bites" – drona-apputekšņotāja patentu. Izmantojot kameras un pārvietošanās detektorus, automāts identificē nepieciešamos augus, savāc putekšņus un apputekšņo tos.

99
Pēc temata
Somu biškopji cenšas radīt pret aukstumu noturīgu bišu sugu
Neēd, bīstami: Baltijas zivju organismā konstatētas nāvējošas vielas
Latvijā izstrādāta pirmā biškopju mobilā lietotne ar balss vadību
Pašmāju āboli un kartupeļi Latvijā satur pesticīdus
Tamborēšana, foto no arhīva

Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem

15
(atjaunots 14:48 28.05.2020)
Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Itālijā bērnus parasti pieskata vecmāmiņas un vectētiņi, taču Covid-19 pandēmija ir izjaukusi itāļu tradicionālās ģimenes, stāsta Reuters.

Itālija
© AFP 2019 / Marco Bertorello

70 gadus vecā Paola Berardi kopā ar vīru Mauro jau 10 gadus katru darba dienu pavadīja ar abiem mazdēliem – dvīņiem, kamēr viņu meita strādāja. Vasaras viņi pavadīja ar mazdēliem jūras kūrortā Itālijas ziemeļos.

Taču kopš Covid-19 uzliesmojuma šī gada februārī Paola redz savus mazdēlus tikai datora monitorā, kad palīdz tikt viņiem galā ar mājas darbiem. Kad Itālija atviegloja karantīnas prasības, ģimene atkal varēja tikties, tomēr Paola ir noraizējusies – Mauro ir diabētiķis, viņš ir riska grupā.

Pagaidām viņas mazdēli sēž mājās, taču drīz viņi atkal tiksies ar saviem draugiem. Aptuveni 95% visu koronavīrusa pandēmijā mirušo Itālijā ir cilvēki vecumā no 60 gadiem. Bērni saslimst retāk un pārsvarā pārcieš slimību vieglāk, tomēr viņi var pārnēsāt infekciju.

Sievietes meitai Valērijai, kura no vīra ir šķīrusies, radušās milzīgas problēmas, – tāpat kā daudzi citi itāļi, viņa ir atkarīga no saviem vecākiem, kuri pieskata bērnus, kamēr viņa pati strādā.

Jaunais koronavīruss izrādījies bīstams cienījama vecuma cilvēkiem visā pasaulē, taču īpaši sāpīgi tas skāris Itāliju, kur vecmāmiņām un vectētiņiem ir ļoti liela nozīme bērnu audzināšanā. Itāļu vecmāmiņas un vectētiņi vidēji pavada ar mazbērniem 730 stundas mēnesī, Spānijā - 576, Francijā – 360, bet Vācijā – 288.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Itāļu ģimenēs, kur abi vecāki strādā, pirms pandēmijas vecmāmiņas un vectētiņi pieskatīja bērnus vecumā līdz 5 gadiem 60% gadījumu, ar 5-10 gadus veciem bērniem – 47% gadījumu. ASV laiku ar mazbērniem regulāri pavada tikai 22% vecmāmiņu, Lielbritānijā – 17%.

Iemesli, kuru dēļ vecmāmiņas Itālijā ir tik svarīgas, daļēji meklējami kultūrā, daļēji – ekonomikā. Katoļticīgajā Dienvideiropā ģimene apvieno sabiedrību, atšķirībā no individuālistiskajām luterticīgajām Ziemeļeiropas valstīm. Jaunieši vēlāk uzsāk dzīvot atsevišķi, paļaujas uz vecāku palīdzību, bet vēlāk savukārt rūpējas par viņiem.

Bez tam pēdējos gadu desmitos daudzi sirmgalvi Itālijā varēja agrāk aiziet pensijā un saņemt labu naudu, tāpēc – vairāk pavadīt laika ar mazbērniem. Valsts to izmantoja un neveidoja plašu bērnudārzu tīklu. Tagad Itālijas bērnudārzos pietiek vietu tikai ceturtajai daļai bērnu vecumā līdz 3 gadiem, turklāt tikai puse no tiem ir valsts iestādes, tāpēc nav dārgas.

Tomēr radinieku palīdzības sistēma sāka sabrukt jau pirms pandēmijas. Pēdējo 30 gadu laikā pensijas vecums Itālijā ir pieaudzis, un laiki, kad sieviete valsts darbā varēja nopelnīt pensiju līdz 40 gadu vecumam, jau sen ir pagājuši. Tagad vīrieši un sievietes dodas pensijā 67 gadu vecumā, tāpēc sarūk laiks, ko viņi var pavadīt ar mazbērniem.

Tātad vecāki spiest izmantot dārgus bērnudārzus: valsts bērnudārzi maksā 200-500 eiro mēnesī, privātie ir divreiz dārgāki. Vidējā gada alga Itālijā – 21 600 eiro.

Skolas Itālijā ir slēgtas vismaz līdz septembrim, tāpēc valdība apsolījusi vecākiem sertifikātus 1200 eiro vērtībā aukles apmaksai un 30 dienas ilgu bērna kopšanās atvaļinājumu. Tomēr šie pasākumi neaizpildīs tukšumu, ko atstājušas vecmāmiņas un vectētiņi pašizolācijas periodā.

15
Tagi:
koronavīruss, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā
Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus
Militārās mācības Saber Strike 2017

NATO paskaidroja Krievijai, kāpēc apmāca karavīrus pandēmijas laikā

26
(atjaunots 12:38 28.05.2020)
NATO noraidīja Krievijas ierosinājumu apturēt militārās mācības koronavīrusa pandēmijas laikā.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Krievija un NATO apmainījās vēstījumiem jautājumā par militārās darbības ierobežošanu Eiropā pandēmijas laikā. Vienoties neizdevās: NATO apgalvo, ka tās darbības saistītas ar aizsardzību, bet nostiprināšanās Austrumeiropā saistīta ar Krievijas draudiem, kā arī iesaka Maskavai atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības stiprināšanas pasākumiem. Krievija neuzskata, ka tam ir jēga, un norāda, ka arī tās darbību pamatā ir aizsardzība, turklāt nostiprināšanās pie robežām ar Baltiju saistīta ar draudiem no NATO puses, vēsta "Kommersant".

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs parakstījis vēstījumu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurā Krievija aicina aliansi vienoties par savstarpēju atteikšanos no militārajām mācībām koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā. Konkrētus soļus iniciatīvas īstenošanai tika piedāvāts apspriest militārpersonu līmenī. Pie tam Krievija norādīja, ka vienpusējā kārtībā jau sākusi ierobežot militāro aktivitāti pie Ziemeļatlantijas alianses valstu robežām.

Tomēr NATO atbilde Krievijas pusei sagādāja vilšanos. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs konstatēja, ka alianses pārstāvji ir "noripojuši iesīkstējušās pozīcijās, ko tradicionāli ieņēma, un turpina tās, neskatoties uz pandēmiju un Krievijas ierosinājumiem".

NATO pozīciju izskaidroja alianses oficiālā pārstāve Oana Lundžesku. Pēc viņas vārdiem, alianses darbību pamatā ir aizsardzība, tās ir samērojamas un atbilst tās starptautiskajām saistībām.

"Mūsu pastiprinātā avangarda klātbūtne alianses austrumu daļā ir atbilde uz Krievijas militārā spēka pielietošanu pret kaimiņiem un militārā potenciāla paplašināšanu Baltijas reģionā un aiz tā robežām," viņa teica.

Viņa stāstīja, ka Jenss Stoltenbergs kārtējo reizi aicinājis Krieviju atjaunot Vīnes dokumentu par uzticības un drošības pastiprināšanas pasākumiem. Līgums paredz plašu informācijas apmaiņu par militārajiem spēkiem, aizsardzības plānošanu un budžetiem. Alianse uzskata, ka dokuments esot novecojis, un jau vairākus gadus aicina Krieviju modernizēt šo instrumentu. Maskava atbildēja, ka līgumu kosmētiski grozījumi situāciju neglābs.

"Mēs daudzkārt esam paskaidrojuši NATO, kādu iemeslu dēļ neuzskatām, ka viņu idejas par Vīnes dokumenta modernizāciju būtu attaisnotas un pamatotas, - norādīja Rjabkovs. – Taču viņi uzskata, ka Krievija viņiem ir parādā. Ja NATO valstis patiešām grib izkustināt no vietas šo jautājumu, tās varētu padomāt, ko piedāvāt Krievijai un kā to reāli ieinteresēt no valsts nacionālās drošības viedokļa. Mēs nevaram vienpusēji piekāpties Ziemeļatlantijas aliansei."

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu informēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada lielāko apdraudējumu Krievijas militārajai drošībai, un norādīja: draudu neitralizācijas mērķiem Rietumu kara apgabalā šogad ieplānoti 28 organizatoriskie pasākumi bruņoto spēku cīņas sastāva pilnveidošanai, kas sinhronizēti ar moderna bruņojuma piegādēm.   

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

26
Tagi:
Stoltenbergs, Lavrovs, militārās mācības, Krievija, NATO
Pēc temata
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
"No tāda nenoslēpsies": Krievija atradusi iespēju pieskatīt NATO
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju