Amerikāņu BS operācija Resolute Support Afganistānā

Amerikāņi pastāstījuši, armija sagrāvusi viņu dzīvi

96
(atjaunots 12:04 26.05.2019)
Aptaujas rezultātā daudzi ASV iedzīvotāji pastāstīja, kā militārais dienests sabojājis viņu dzīvi, bet valsts nav sniegusi nekādu atbalstu.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. ASV Bruņoto spēku oficiālajā lapā Twitter tika organizēta aptauja ar mērķi noskaidrot, kā militārais dienests ietekmē kareivju dzīvi, vēsta RIA Novosti.

Patlaban savu viedokli pauduši aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku. Līdztekus domām par to, ka armija padara cilvēkus fiziski un emocionāli stiprākus, dāvā jēgu dzīvei un paver karjeras perspektīvas, lasāmi ari skeptiski un kritiski izteikumi par bruņoto spēku ietekmi pasaulē, valstī un atsevišķa cilvēka dzīvē.

Piemēram, daudzi ASV iedzīvotāji pastāstīja, kā militārais dienests sabojājis viņu dzīvi, bet valsts nav sniegusi nekādu atbalstu.

"Kā dienests mani ietekmējis? Tas sagrāvis manu dzīvi. Ne jau to šausmu dēļ, ko redzēju. (..) Tāpēc, ka armija izmeta mani ceļa malā, kad atgriezos mājās," uzrakstīja @SmokeShip.

Citi norādīja, ka ASV daudzajās militārajās operācijās gājuši bojā un cietuši nevainīgi cilvēki un kareivji.

"Kā dienests armijā ASV imperiālisma vārdā ietekmējis nevainīgus cilvēkus Tuvajos Austrumos un Āfrikā? Padomā par to," vaicāja @milksheikhman.

"Mani nosūtīja uz Irāku uz vienu gadu. Biju tur kopā ar saviem draugiem – Smitu, Houksu, Lošu un Bērniju. Tagad viņi visi ir miruši," atcerējās @dyllyp. Viņš piebilda, ka vienu nošāvis snaiperis, otrs miris avārijā, kad piedzēries vadījis mašīnu, trešais izdarījis pašnāvību, ceturtais miris no vēža.

"Kad mana vīra veselība pasliktinājās tiktāl, ka viņš varēja elpot tikai ar grūtībām, biju spiesta iejaukties un viņa vārdā iesniegt pieteikumu invaliditātes pabalstam. Viņa plaušas sadega Irākā. Citādi mēs būtu izmesti uz ielas," pastāstīja @MelEnterkin.

"Mans vīrs, jūras kājnieks, tika ievainots Irākā, zaudēja kāju, kļuva par narkomānu pretsāpju līdzekļu dēļ un aizgāja viņsaulē," pastāstīja @KarieWrites.

Daļa komentētāju atcerējās "Agent Orange" (ķīmisks savienojums, ko ASV izmantoja Vjetnamas karā – red.) negatīvās sekas.

"Mans mīļais tētis nevar pastāstīt pats, jo miris no vēža gandrīz pirms trim gadiem pēc ilgiem cīņas gadiem. (..) Gadu desmitiem ilga nebeidzama ārstēšana – Agent Orange dēļ," atcerējās @MBwendeAnderson.

"Mana kaimiņa tēvam amputēja kāju pēc gadiem ilgas ārstēšanas Agent Orange dēļ," atklāja @tinsbabe.

Bija arī cilvēki, kuri paši vai viņu tuvinieki kļuvuši par vardarbības upuriem dienesta laikā.

"Es neesmu dienējis, bet mana mamma – gan. Viņu izvaroja viens no viņas komandieriem. Mēs ar ģimeni to nezinājām gandrīz 15 gadus pēc viņas atvaļināšanās. Tagad viņa cieš no postraumatiskajiem stresa radītajiem traucējumiem un depresijas," vēstīja @dazzymaiee.

Daudzi atgādināja, ka kara šausmas atstāj neizdzēšamas rētas katra cilvēka psihē.

"Mans labākais bērnības draugs aizgāja armijā. Viņš vienmēr bija pats laimīgākais starp maniem paziņām. Pēc dienesta viņš kļuva pavisam citāds un vēlāk izdarīja pašnāvību. Es ienīstu tevi, armija," sašutis pauda @Balancement.

"Es zaudēju tēvu Vjetnamā. Viņš izdzīvoja, taču vairs nespēja kļūt par pilnvērtīgu vecāku un dzīvesbiedru. (..) Viņš armijā bija snaiperis, un es viņu zaudēju jau pirms dzimšanas," teica @shinygeekgirl.

96
Pēc temata
Neaizskaramie: amerikāņu karavīrus nevarēs tiesāt Latvijā
Amerikāņu karavīri soļo pa Latvijas pilsētām
Iereibuši azerbaidžāņi Kauņā piekāvuši piedzērušos amerikāņu karavīru
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

6
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

6
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā
Opozīcijas protesta dalībnieki Minskā, foto no arhīva

Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās

43
(atjaunots 10:38 29.10.2020)
Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nespēja pat pietuvoties mērķim, kurš, saskaņā ar metodiskajām norādēm, tika nosprausts vispārējā streikā, taču Rietumi arī turpmāk piešķirs naudu protestiem.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Streikojošos Baltkrievijas strādniekus finansē no ārzemēm, tai skaitā no Lietuvas un Polijas, paziņoja iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izgāzušā vispārējā streika fonā, ko apsolīja varasiestādēm bijusī kandidāte valsts vadītāja amatam Svetlana Tihanovska.

Šodien var jau pamatoti apgalvot, ka streiks Baltkrievijā ir izgāzies, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Maskavas pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Jau vakar kļuva skaidrs, ka absolūti visi Baltkrievijas uzņēmumi strādā, nekādu dīkstāvju nav. Uzņēmumu darbinieku vidū ir protestu dalībnieki, taču viņu skaits ir nenozīmīgs. Runa ir par marginālu parādību, kura absolūti neietekmē Baltkrievijas rūpnīcu un fabriku ražošanas ciklu. Svetlana Tihanovska un aiz viņas stāvošie cilvēki nesasniedza mērķi, kurš saskaņā ar metodiskajām norādēm tika nosprausts vispārējā streikā," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja, ka akcijas mērķis bija paralizēt Baltkrievijas rūpniecisko un lauksaimniecisko ražošanu, nodarīt kolosālus ekonomiskus zaudējumu valstij un novest pie varas maiņas.

"Opozīcijai neizdevās pat pietuvoties šim mērķim. Tā ir izgāšanās, un turpmākās darbības šajā virzienā ir absolūti neperspektīvas," uzsvēra Šapovalovs.

Taču naudu protestiem turpinās piešķirt, atzīmēja eksperts.

"Līdzekļus dos ne Polija un Lietuva, bet gan daudz ietekmīgākas un bagātākas valstis, kuras ir gatavas finansēt protestu darbības, lai nodarītu kaitējumu Krievijai un tās sabiedrotajiem. Savukārt Tihanovska arī tālāk informācijas piesegšanai izsludinās līdzekļu vākšanu protestētāju atbalstīšanai," piebilda Šapovalovs.

Oktobra vidū Tihanovska izvirzīja Baltkrievijas varasiestādēm virkni prasību, kuru starpā bija Lukašenko atkāpšanās, atteikšanās no spēka darbībām protestu gaitā un politieslodzīto atbrīvošana. Pretējā gadījumā draudēts uzsākt masveida protestus, streikus, autoceļu bloķēšanas un pārdošanas apjomu kritumu valsts veikalos, apsolīja Tihanovska. Noteiktajā dienā Baltkrievijas valdība paziņoja, ka visi reālā ekonomikas sektora uzņēmumi strādā ierastā režīmā, streika ražošanā nav.

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

43
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija
Pēc temata
Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām
Politologs: ES vēlas sagraut Baltkrievijas ekonomiku, lai gāztu Lukašenko
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci