Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā

Jūras tribunāls izteicis prasību Krievijai atbrīvot Ukrainas jūrniekus

51
Kijeva nosauca tribunāla lēmumu par "īstu uzvaru" un paziņoja, ka sagaida no Maskavas tā pilnu un ātru izpildi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls izteicis prasību Krievijai atbrīvot Ukrainas kara jūrniekus un kuģus, kas tika aizturēti Kerčas šaurumā, informēja RIA Novosti, atsaucoties uz tribunāla priekšsēdētāja Čžina Hona vārdiem.

Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam lēmumā norādīts, ka tribunāls neuzskata par nepieciešamu pieprasīt jūrnieku kriminālvajāšanas pārtraukšanu Krievijā un atteikšanos no jaunu lietu ierosināšanas. Hamburgas tribunāla lēmums ir galīgs un obligāts izpildei strīdā iesaistītajām pusēm.

Kijeva nosauca tribunāla lēmumu par "īstu uzvaru" un paziņoja, ka sagaida no Maskavas tā pilnu un ātru izpildi.

Krievija tiesvedībā nepiedalījās – tā iepriekš paziņoja, ka Ukrainas prasības izskatīšana nav tribunāla jurisdikcijā.

Maskavas reakcija

Tribunāla lēmumu komentēja Krievijas Ārlietu ministrija. Resors norādīja, ka Kerčas šaurumā notikušā incidenta atrisināšanā izslēgta iespēja izmantot ANO 1982.gada Konvenciju par jūras tiesībām.

Diplomāti uzsvēra, ka Krievija konsekventi aizstāvēs savu pozīciju, tostarp arī jautājumā par to, ka strīdīgās situācijas izskatīšana nav arbitrāžas jurisdikcijā.

"No tās rašanās bija iespējams izvairīties, ievērojot Krievijas likumdošanas prasības, kas attiecas uz kuģniecību šajā rajonā. Aicinām Ukrainas pusi turpmāk rīkoties šādā veidā," teikts komentārā.

Jurista viedoklis

Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla lēmumam nav juridiska spēka Krievijas acīs, aģentūrai RIA Novosti norādīja jurisprudences un politoloģijas zinātņu kandidāte, KF prezidenta Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas docente Kira Sazonova.

Viņa paskaidroja, ka Krievija, parakstot dokumentu par šī tribunāla nodibināšanu un ANO Jūras tiesību konvenciju, sniegusi būtisku atrunu: Hamburgas tribunāla jurisdikcija nebūs tai saistoša, ja lieta skars valsts nacionālo suverenitāti un drošību.

"Tas ir, mēs nevaram ļaut tribunālam, kas ir visai utilitāra iestāde un nodarbojas ar kuģošanas, zvejniecības un tā tālāk jautājumiem, - mēs nevaram ļaut šai iestādei lemt jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti un nacionālo drošību," uzsvēra Sazonova.

Viņa atzīmēja, ka pēc Krimas atkalpievienošanās Krievijai viss, kas skar Kerčas šaurumu, attiecas uz iekšējās suverenitātes jautājumiem.

"Tāpēc tribunāls mums nav vajadzīgs, un mēs absolūti iekļaujamies minētajā atrunā," viņa secināja.

Incidents Kerčas šaurumā

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.

Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.

Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.

51
Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (28)
Pēc temata
Ukraina atkal sūtīs militāros kuģus cauri Kerčas šaurumam
Baltija vīlusies par ASV atbildi pēc incidenta Kerčas šaurumā, ziņo mediji
Krimā laists klajā memorands par incidentu Kerčas šaurumā
ECT noraidīja Kijevas sūdzību par incidentu Kerčas šaurumā
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

8
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

8
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Covid-19 testi, foto no arhīva

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus

4
(atjaunots 12:27 03.08.2020)
Visvairāk ar Covid-19 inficēto un no šīs slimības mirušo atzīmēts ASV, vēsta amerikāņu pētījumu centrs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Ar jauno koronavīrusu apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus, vēsta Džona Hopkinsa universitāte.

Džona Hopkinsa universitāte ir viena no lielākajām ASV privātajām augstskolām. Tās pētījumu centrs kopš 2019. gada summē datus par inficēšanos ar Covid-19, kas ir iegūti no federālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī medijiem un citiem atvērtiem avotiem.

Saskaņā ar datiem uz plkst. 5:34, koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits pasaulē sasniedza 18 017 556. Pēc universitātes sniegtās informācijas, miruši bija 687 930 cilvēki ar Covid-19. Izveseļojās 10 649 108 cilvēki.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,4 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – 154 tūkstoši mirušo. Aiz tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Iepriekš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtējā komiteja paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija pasaulē joprojām ir ārkārtēja situācija sabiedriskās veselības aprūpes nozarē un tā turpināsies ilgāku laiku.

Pagājušajā nedēļā Krievijā paziņoja par vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko pētījumu pabeigšanu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs. Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

4
Tagi:
pandēmija, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu