Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā

Jūras tribunāls izteicis prasību Krievijai atbrīvot Ukrainas jūrniekus

51
Kijeva nosauca tribunāla lēmumu par "īstu uzvaru" un paziņoja, ka sagaida no Maskavas tā pilnu un ātru izpildi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls izteicis prasību Krievijai atbrīvot Ukrainas kara jūrniekus un kuģus, kas tika aizturēti Kerčas šaurumā, informēja RIA Novosti, atsaucoties uz tribunāla priekšsēdētāja Čžina Hona vārdiem.

Aizturētie Ukrainas kuģi Kerčas ostā
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam lēmumā norādīts, ka tribunāls neuzskata par nepieciešamu pieprasīt jūrnieku kriminālvajāšanas pārtraukšanu Krievijā un atteikšanos no jaunu lietu ierosināšanas. Hamburgas tribunāla lēmums ir galīgs un obligāts izpildei strīdā iesaistītajām pusēm.

Kijeva nosauca tribunāla lēmumu par "īstu uzvaru" un paziņoja, ka sagaida no Maskavas tā pilnu un ātru izpildi.

Krievija tiesvedībā nepiedalījās – tā iepriekš paziņoja, ka Ukrainas prasības izskatīšana nav tribunāla jurisdikcijā.

Maskavas reakcija

Tribunāla lēmumu komentēja Krievijas Ārlietu ministrija. Resors norādīja, ka Kerčas šaurumā notikušā incidenta atrisināšanā izslēgta iespēja izmantot ANO 1982.gada Konvenciju par jūras tiesībām.

Diplomāti uzsvēra, ka Krievija konsekventi aizstāvēs savu pozīciju, tostarp arī jautājumā par to, ka strīdīgās situācijas izskatīšana nav arbitrāžas jurisdikcijā.

"No tās rašanās bija iespējams izvairīties, ievērojot Krievijas likumdošanas prasības, kas attiecas uz kuģniecību šajā rajonā. Aicinām Ukrainas pusi turpmāk rīkoties šādā veidā," teikts komentārā.

Jurista viedoklis

Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla lēmumam nav juridiska spēka Krievijas acīs, aģentūrai RIA Novosti norādīja jurisprudences un politoloģijas zinātņu kandidāte, KF prezidenta Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas docente Kira Sazonova.

Viņa paskaidroja, ka Krievija, parakstot dokumentu par šī tribunāla nodibināšanu un ANO Jūras tiesību konvenciju, sniegusi būtisku atrunu: Hamburgas tribunāla jurisdikcija nebūs tai saistoša, ja lieta skars valsts nacionālo suverenitāti un drošību.

"Tas ir, mēs nevaram ļaut tribunālam, kas ir visai utilitāra iestāde un nodarbojas ar kuģošanas, zvejniecības un tā tālāk jautājumiem, - mēs nevaram ļaut šai iestādei lemt jautājumus, kas saistīti ar suverenitāti un nacionālo drošību," uzsvēra Sazonova.

Viņa atzīmēja, ka pēc Krimas atkalpievienošanās Krievijai viss, kas skar Kerčas šaurumu, attiecas uz iekšējās suverenitātes jautājumiem.

"Tāpēc tribunāls mums nav vajadzīgs, un mēs absolūti iekļaujamies minētajā atrunā," viņa secināja.

Incidents Kerčas šaurumā

Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federālā drošības dienesta robežsardzes dienests reģistrēja Melnajā jūrā trijus Ukrainas JKS kuģus – "Nikopoļ", "Berdjansk" un "Jani Kapu". Peldlīdzekļi bez iepriekšēja paziņojuma šķērsoja KF valsts robežu un devās Kerčas šauruma virzienā.

Ukrainas peldlīdzekļi tika aizturēti un nogādāti Kerčas ostā, to ekipāžas un Ukrainas drošības dienesta darbinieki, kuri atradās uz kuģiem, tika arestēti par KF valsts robežas pārkāpšanu.

Pēc incidenta Ukrainas un vairāku rietumvalstu valdības nepamatoti apsūdzēja Krieviju par "agresiju" un pieprasīja nekavējoties atbrīvot aizturētos Ukrainas pilsoņus.

Krievija, atbildot uz apsūdzībām, publicēja dokumentālas liecības, kas pierāda: Ukrainas JKS kuģi iebruka KF teritoriālajos ūdeņos ar mērķi slepus nokļūt Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, tas ir, neinformējot Krievijas varasiestādes par savām darbībām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā.

51
Temats:
Ukraiņu karakuģu "miermīlīgā" provokācija Melnajā jūrā (28)
Pēc temata
Ukraina atkal sūtīs militāros kuģus cauri Kerčas šaurumam
Baltija vīlusies par ASV atbildi pēc incidenta Kerčas šaurumā, ziņo mediji
Krimā laists klajā memorands par incidentu Kerčas šaurumā
ECT noraidīja Kijevas sūdzību par incidentu Kerčas šaurumā
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

2
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

2
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

23
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
23
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu