Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Mediji: Zeļenskis izslēdz pārrunu iespēju ar Krieviju

45
(atjaunots 10:49 24.05.2019)
Iepriekš kļuva zināms, ka Ukrainas līderis nolēmis organizēt referendumu par pārrunu procesu ar Maskavu.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis izvērtējis iespējas sākt pārrunas ar Krieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz telekanāla "Gromadske TV" mājaslapu.

Tiek apgalvots, ka uz žurnālistu jautājumu, vai šādas pārrunas notiks, Ukrainas līderis atbildēja negatīvi.

Iepriekš Prezidenta administrācijas vadītājs Andrejs Bogdans paziņoja, ka Zeļenskis pieņēmis lēmumu sarīkot referendumu par pārrunu procesu ar Krieviju. Runa būs par miera līgumiem ar Krieviju un konflikta noregulēšanu Donbasā.

Pēc Zeļenska stāšanās amatā Maskavā uzsvēra, ka gaida signālus no viņa un jaunus soļus konflikta atrisināšanai Ukrainas dienvidaustrumos.

2014. gada aprīlī Ukrainas varasiestādes uzsāka bruņotu operāciju pret pašpasludinātajām Doņeckas un Luganskas Tautas Republikām, kuras paziņoja par savu neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā.

Maskavu pastāvīgi nepamatoti apsūdz par "iejaukšanos" kaimiņvalsts iekšlietās, kā arī par "dalību" Donbasa konfliktā, spiegošanu un kiberuzbrukumiem. Savukārt Krievijas vadība daudzkārt uzsvērusi, ka ir ieinteresēta, ka kaimiņvalsts pārvar radušos krīzi.

45
Pēc temata
Zeļenska komanda solīja sodīt vainīgos par konfliktu Donbasā
Gasparjans: Zeļenskis var aizbīdīt pažobelē visu Baltiju ar tās rusofobiju
Kijevā Zeļenski aicina "publiski dot zvērestu" nacionālistiem
Vladimirs Zeļenskis atlaidis Ukrainas parlamentu
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

53
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

53
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

27
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

27
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Robežkontrole

Robežkontrole starp Latviju un Lietuvu ir atcelta

0
(atjaunots 17:42 01.06.2020)
Lietuvas Nacionālā sabiedriskās veselības aprūpes centra speciālisti turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem; tas pats notiks arī Latvijā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākot no 1. jūnija, plkst. 00:00 ir atcelta kontrole uz robežas starp Latviju un Lietuvu, vēsta Sputnik Lietuva.

Tagad ceļotāji drīkst šķērsot robežu tieši tāpat, kā to darījuši kopš 2007. gada, kad Lietuva un Latvija kļuva par Šengenas zonas dalībvalstīm. Līdzi ir jānēsā pase vai jebkurš cits personu apliecinošs dokuments. Tāpat ir svarīgi neaizmirst par to, ka gan Lietuvas, gan Latvijas teritorijā amatpersonām ir tiesības veikt atsevišķas pārbaudes.

Atbildīgo iestāžu speciālisti gan Latvijā, gan Lietuvā turpinās dežurēt kopā ar robežsargiem, lai mērītu ķermeņa temperatūru tiem, kas šķērso valstu robežu, un pārbaudīt cilvēkiem Covid-19 iespējamo simptomu klātbūtni.

Iekšējā ES robežkontrole ar Poliju paliek. Tas nozīmē, ka šo valsti drīkst pamest vai iebraukt tajā caur diviem pašreizējiem robežkontroles punktiem Lietuvā: Lazdiji – Aradninki un Kalvarija – Budzisko.

Līdz 1. jūnijam robežas šķērsošana starp Latviju un Lietuvu notika četros robežkontroles punktos: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji".

Maija vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji paziņoja, ka Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt pirmo Covid-19 vilni, un tādēļ tās atver iekšējās robežas. Taču premjeri aicināja iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus un saudzēt viens otru.

0
Tagi:
robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem