Kodolbumbas sprādziens

ANO institūts izsludinājis augstāko kodolkara draudu līmeni

146
(atjaunots 09:42 24.05.2019)
ANO ekspertu iestāde uzskata, ka militārais konflikts ar kodolieroču izmantošanu pasaulei draud vairāk nekā jebkad.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Kopš Otrā pasaules kara laikiem jaunas plašas karadarbības draudi ar kodolieroču izmantošanu, sasnieguši augstāko līmeni, informēja Renata Dvana, ANO Atbruņošanās problēmu pētījumu institūta vadītāja, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēc viņas sacītā, šobrīd visas kodola lielvalstis aktīvi strādā ar mērķi atjaunot masveida iznīcināšanas ieroču arsenālus.

Uz šo fona, uzsvēra ANO kompetentā eksperte, vienošanās par stratēģisko bruņojumu ierobežošanu "tiek iedragātas", savukārt robeža starp agresiju un aizsardzību zūd līdz ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu.

Renata Dvana aicināja apzināties to, ka "kodolkonflikta risks šobrīd ir īpaši augsts".

"Savukārt kodolieroču pielietošanas risks manis iepriekš minēto faktoru dēļ ir augstāks, nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara laikiem," ANO ekspertes vārdus no komentāra izdevumam The Independent citēja InoTV.

Patlaban Līgums par kodolieroču aizliegšanu ir ratificēts 23 pasaules valstīs. Pret vienošanos uzstājās ASV, Krievija un citas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroču arsenāls.

Vienlaikus Vašingtonas un Maskavas domstarpību galvenais temats ir jautājums par kodollādiņu piegādes līdzekļiem. Situācija globālās drošības jomā sākusi pasliktināties pēc ASV lēmuma vienpusējā kārtā izstāties no Līguma ar Krieviju par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu ierobežošanu (INF).

Kā jau iepriekš stāstīts, 2019. gada 1. februārī ASV varasiestādes oficiāli paziņoja par savu INF līgumā iekļauto saistību izpildes apturēšanu. Maskava atbildēja simetriski – 2. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins sanāksmē ar Krievijas ārlietu un aizsardzības ministriem uzdeva apturēt Krievijas dalību līgumā.

Tāpat Virspavēlnieks pieprasīja ministriem neiniciēt nekādas pārrunas ar ASV atbruņošanās jautājumā.

Pēc mēneša, 4. martā, valsts vadītājs sanāksmē pieņemtos lēmumu nostiprināja ar savu dekrētu. Dokuments nosaka, ka Krievijas atbildes pasākumi paliks spēkā "līdz Amerikas Savienoto Valstu pašu pieļauto iepriekš minētā Līguma saistību pārkāpumu novēršanai vai līdz tā darbības beigām".

146
Pēc temata
Lidlauki Baltijā ir gatavi: KF paziņoja par ASV kodolieroču izmantošanas iespējamību
Putins pastāstīja, kas spēj novest pie globālas kodolkatastrofas
Kodolkarš ģenerāļa Klauzevica acīs
Militārais eksperts: ASV piešķīrušas Baltijai kodolpoligona lomu
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija Gruzijā, foto no arhīva

Krievijas DP tur aizdomās ASV par citu valstu iesaistīšanu bioloģisko ieroču radīšanā

3
(atjaunots 22:58 11.05.2021)
Krievijas Drošības padome norāda, ka ASV un to sabiedrotie būtiski aktivizējuši bioloģiskos pētījumus vairākās pasaules valstīs.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. ASV izstrādā daudzām valstīm individuālos bioloģisko pētījumu plānus, intervijā RIA Novosti paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jurijs Averjanovs.

"Pēdējos gados ASV un to sabiedrotie NATO lielā mērā aktivizējuši bioloģiskos pētījumus daudzās pasaules valstīs. Katrai valstij ASV izstrādā individuālos darbu plānus, ņemot vērā nacionālo bioloģisko programmu vajadzības, pārsvarā – militārās nozīmes," teica Averjanovs.

Pie tam Jurijs Averjanovs atklāja, ka DP ir noraizējusies par ASV un NATO bioloģisko laboratoriju izvietošanu pie Krievijas robežām,

"Nāvīgi bīstami mikroorganismi (..) var būt it kā kļūdaini izlaisti apkārtējā vidē, novedot pie pierobežas valstu un Krievijas civiliedzīvotāju masveida inficēšanās," konstatēja Averjanovs.

Pēc viņa vārdiem, bioloģisko pētījumu darbība tiek īstenota, stingri uzspiežot programmas "Globālā partnerība masveida iznīcības bruņojuma neizplatīšanas jautājumā"¸ divpusējās programmas "Kopīgās bioloģiskās saistības" un "Kopīga draudu samazināšana".

Aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs intervijā avīzei "Kommersant" pastāstīja, ka pasaulē, it īpaši pie Krievijas un Ķīnas robežām kā sēnes pēc lietus aug aizvien jaunas bioloģiskās laboratorijas, ko kontrolē ASV. Viņš vērtēja, ka ir pamats uzskatīt – tur izstrādā bioloģiskos ieročus.

3
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Eksperimenti ar cūkām: Baltijā Pentagons pēta bioloģiskā kara stratēģiju
Vai ASV ražo bakterioloģiskos ieročus Gruzijā?
ASV apmācībās kļūdaini izmantots nāvējošs bioloģisks toksīns
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

WSJ: ASV var pārvest spēkus no Afganistānas uz Uzbekistānu un Tadžikistānu

22
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Dažas militārpersonas un ASV prezidenta administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. ASV var pārvest militāro kontingentu no Afganistānas uz Vidusāzijas valstīm, stāsta izdevums Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Izdevums atzīmēja, ka Vašingtonai vajadzīgas bāzes karavīru, bezpilota lidaparātu, bumbvedēju un artilērijas izvietošanai, lai sniegtu atbalstu Kabulai un apturētu radikālās kustības "Taliban" kaujiniekus. ASV valdības un Pentagona pārstāvji informēja, ka bruņoto spēku tālākas dislokācijas vietu vidū tiek izskatītas Afganistānas kaimiņvalstis Vidusāzijā, Persijas līča valstis un atsevišķi JKS kuģi, pastāstīja RIA Novosti.

Dažas militārpersonas un ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji uzskata, ka vislabāk būtu izvietot bruņotos spēkus Uzbekistānā un Tadžikistānā, kas robežojas ar Afganistānu. Tādējādi karavīri varētu ātri nokļūt valstī nepieciešamības gadījumā. Tomēr avoti uzsvēra, ka kontingenta pārvietošana uz šīm valstīm būtu sarežģīta, ņemot vērā Krievijas "lielo militāro klātbūtni" reģionā un Ķīnas augošo ietekmi.

ASV īpašais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads maijā apmeklēja Uzbekistānu un Tadžikistānu, kur apsprieda situāciju kaimiņvalstī. Taškenta un Dušanbe apliecināja, ka nevēlas vardarbības izplatību un pauda bažas par pašreizējo stāvokli.

Nenosauktas amatpersonas pastāstīja avīzei, ka pieprasījumi kontingenta dislokācijai jebkādās Vidusāzijas bāzēs vēl nav bijuši, ASV Aizsardzības ministrija apsver visus argumentus. Lēmuma pieņemšanā piedalās arī Valsts departaments un Baltais nams.
Izdevums atzīmēja, ka iepriekš Savienotajām Valstīm bija divas bāzes Vidusāzijā – Uzbekistānā un Kirgīzijā. Tās izmantoja spēku dislokācijai operācijām Afganistānā. Bāzi Uzbekistānā ASV pameta 2005. gadā, 10 gadus vēlāk – Kirgīzijā.

Neskatoties uz Vašingtonas attiecību pasliktināšanos ar Maskavu un Pekinu, valstis – apgalvo ASV un dažu citu valstu amatpersonas – atbalsta Savienoto Valstu interesi cīņā par stabilitāti reģionā. Savukārt Vidusāzijā ir vēlme radīt pretsvaru Krievijas un Ķīnas ietekmei, raksta avīze.

Izdevums vēsta, ka ASV spēku izvešana varētu beigties jau jūlijā.

Iepriekš ASV administrācija paziņoja, ka līdz 11. septembrim noslēgs spēku izvešanu no Afganistānas pilnā koordinācijā ar sabiedrotajiem. 2020. gadā Katarā ASV un "Taliban" parakstīja mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu 14 mēnešu laikā un dialoga sākumu pēc gūstekņu apmaiņās. Kopš līguma parakstīšanas talibi vairākkārt pārmetuši Vašingtonai vienošanās pārkāpšanu.

22
Tagi:
Uzbekistāna, Tadžikistāna, ASV, taliban
Pēc temata
"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai
ASV un NATO sāk izvest militāro kontingentu no Afganistānas
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā