Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna

Eiroskeptiķu pastiprināšanās Eiropas Parlamentā: vai ES ir gaidāmas pārmaiņas

57
(atjaunots 09:14 23.05.2019)
Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tautiešiem uz sociāldemokrātiem acīmredzami nāksies padalīties savā ietekmē, bet vai eiroskeptiķi spēs noteikt Eiropas Savienības politiku.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā eiroskeptiski nosakņoti spēki acīmredzami pastiprinās savu klātbūtni, tiesa, nav izslēgts, ka Eiropas Savienības politiku tas īpaši nemainīs, un toni tajā uzdos citas partijas.

Eiroskeptiķu izaugsme

ES valstīs augošā vēlētāju neuzticība valdošajām partijām un viņu rosinātai politikai novedusi pie eiroskeptiski noskaņotu spēku klātbūtnes pieaugumu daudzu vecās Eiropas valstu parlamentos. Tā, piemēram, pēc 2017. gada septembrī notikušo vēlēšanu rezultātiem, "Alternatīva Vācijai" kļuva par trešo lielāko politisko spēku Bundestāgā deputātu skaita ziņā, kaut gan iepriekš tā vispār netika pārstāvēta šajā likumdošanas iestādē.

Holandes Brīvības partija pēc 2017. gada marta vēlēšanām kļuva par otru lielāko pārstāvju palātā, savukārt spāņu "Balss", kura tika nodibināta pirms sešiem gadiem, nesen notikušajās Kongresa deputātu vēlēšanās ieguva 10% balsu. Tāpat savas pozīcijas Riksdagā pastiprinājuši "Zviedrijas demokrāti", savukārt itāļu "Līga" pēc parlamenta vēlēšanām 2018. gada martā kļuva par vienu no valdošajām partijām, kuras līderis Mateo Salvini kļuva par vicepremjeru un iekšlietu ministru.

Pieaugusi arī Austrijas Brīvības partijas popularitāte, kura pēc Nacionālās padomes vēlēšanām 2017. gada oktobrī ieguva vicekanclera amatu un vairākas nozīmīgas ministrijas Ministru Kabinetā. Tikmēr Somijā "Īstenie somi", kuri nolēma izstāties no valdības, visiem ministriem izstājoties no partijas, pēc nesenajām vēlēšanām ne vien guva zaudējumus, bet pat, tieši pretēji, ieguva par vienu vietu vairāk, pamanoties saglabāt savu vēlētāju galveno mugurkaulu.

Un pat Francijā, kur uz Eiropu orientēti vēlētāji iemācījušies balsot pret eiroskeptiķiem no "Nacionālās frontes", kura tagad pārdēvēta "Nacionālajā apvienībā", ir visu vēlēšanu otrajā kārtā, šī partija vienalga palielinājusi atbalstītāju skaitu. Neskatoties uz to, ka tās līdere Marina Lepēna nekļuva par prezidentu 2017. gada maijā, pēc mēneša šis politiskais spēks droši iekļuva Francijas Nacionālajā sapulsē, savukārt 2019. gada janvārī tai pievienojās vēl viens parlamenta deputāts – Sarkozī valdības bijušais transporta ministrs Tjerī Mariāni.

Pārmaiņu gaidās?

Tas viss norāda, ka gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šīs partijas acīmredzami palielinās savu pārstāvniecību, un daudzas socioloģiskās sabiedriskā viedokļa aptaujas to apstiprina. Tā, piemēram, saskaņā ar kompānijas Ifop maija vidū veiktā pētījuma, Nacionālā apvienība ieņem pirmo vietu Francijas reitingos, par to ir gatavi nobalsot 24% franču, kuri izlēmuši par ko balsos.

Tāpat itāļu "Līga", kuru maija sākumā bija gatavi atbalstīt 31%, droši nostājās partiju topā, apsteidzot savus pretiniekus no "Piecu zvaigžņu kustības" un sociālistiem gandrīz par 10%. Savukārt "Alternatīva Vācijai" (AfD), saskaņā ar firmas INSA datiem, nedaudz zaudējusi savu popularitāti, piekāpjoties ne vien KDS/KSS un VSDP, bet arī "Zaļajiem", kuri ieņem otro vietu. Tiesa, AfD reitings sastāda 12%, un tas garantē apmēram 12 mandātus, kas ir 12 reizes vairāk, nekā viņiem Eiropas Parlamentā ir šobrīd.

Stipri zaudējusi savu popularitāti ir Nīderlandes Brīvības partija – maija vidū, saskaņā ar Ipsos datiem, to atbalstīja vien 6% vēlētāju. Taču tās vietā nācis cits eiroskeptisks politiskais spēks "Forums par demokrātiju", kurš ieguvis visvairāk mandātu 2019. gada provinču vēlēšanās. Šobrīd to atbalsta 15,5% holandiešu, kas ir aptuveni par 1% mazāk, nekā valdošajai premjerministra Marka Rites Tautas partijai par brīvību un demokrātiju.

Nedaudz iedragājis Austrijas Brīvības partijas pozīcijas nesenais skandāls, kurš piespieda Haincu Kristianu Štrahe atkāpties no partijas līdera un vicekanclera amata, pēc tam, kad vācu žurnāli Spiegel un Süddeutsche Zeitung publiccēja videoierakstu, kurā viņš ar "nezināmu sievieti" apsprieda finanšu atbalstu 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Ja maija vidū, saskaņā ar Researc Affairs aptauju, šo politisko spēku atbalstīja 23% vēlētāju, tad šobrīd vien 18% – aptuveni tikpat, cik par viņiem balsoja pirms pieciem gadiem.

Tāpēc Austrijas Brīvības partija, acīmredzot, saglabās savu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā līdzšinējā līmenī, taču kopumā eiroskeptiķi viennozīmīgi pieaugs. Saskaņā ar Eiropas Starptautisko attiecību padomes prognozēm, frakcija "Nāciju un brīvību Eiropa", kurai šobrīd ir 35 locekļi un kurā sastāv daudzas iepriekš minētās partijas, var palielināt savu sastāvu gandrīz trīs reizes. Kopumā eiroskeptiski noskaņotu deputātu skaits var izrādīties līdz pat trešdaļai no kopskaita, kas padarīs tos par visnotaļ ietekmīgu grupu.

Kurss paliek nemainīgs

Taču, kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs, šo partiju pastiprināšanās vēl nenozīmē kardinālas pārmaiņas Eiropas Savienības politikā.

"Protams, nevar noliegt, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, patiešām, nāks vairāk pret sistēmu vērstu partiju pārstāvju, taču sistēmas partijām joprojām būs vairākums tās politikas turpināšanai, kura bijusi raksturīga Eiropas Parlamentam pēdējās desmitgadēs," norādīja viņš.

Pēc viņa domām, manāmi jāpieaug vidējo un mazo frakciju ietekmei, kuras pieder pie sistēmas vairākuma.

"Faktiski iekš Eiropas Parlamenta var tikt izveidots "parlaments parlamentā" no klasiski labējām un kreisajām partijām, kuras savā starpā iepriekš koordinēs darbības, pirms kaut ko iesniegt apspriešanai ar pret sistēmu vērsto mazākumu – eiroskeptiķiem. Tā kā pieaugs liberāļu, komunistu un "zaļo" ietekme, savukārt tautiešu un sociāldemokrātu loma, attiecīgi, nedaudz samazināsies," uzskata Mitrofanovs.

Protams, šobrīd, kad balsojuma rezultāti vēl nav zināmi, prognozēt, kā uzvedīsies Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums un kādas var būt sekas Eiropas Savienībai, nav viegli. Taču ir acīmredzami, ka vadīt, kā tas bijis līdz šim, vienpersoniski divas lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas – tautieši un sociāldemokrāti – vairs nespēs. Viņiem noteikti nāksies dalīties savā ietekmē un, spriežot pēc visa, tieši viņu partneri daudzās lietās arī noteiks turpmāko Eiropas Savienības attīstību.

57
Pēc temata
Mitrofanovs: Latvijas valsts CVK personā traucē Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei
Iepriekš – ērtāk: pagūstiet nobalsot tuvākajā iecirknī
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

6
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

6
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

13
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

13
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

0
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

0
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā