Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna

Eiroskeptiķu pastiprināšanās Eiropas Parlamentā: vai ES ir gaidāmas pārmaiņas

56
(atjaunots 09:14 23.05.2019)
Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tautiešiem uz sociāldemokrātiem acīmredzami nāksies padalīties savā ietekmē, bet vai eiroskeptiķi spēs noteikt Eiropas Savienības politiku.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā eiroskeptiski nosakņoti spēki acīmredzami pastiprinās savu klātbūtni, tiesa, nav izslēgts, ka Eiropas Savienības politiku tas īpaši nemainīs, un toni tajā uzdos citas partijas.

Eiroskeptiķu izaugsme

ES valstīs augošā vēlētāju neuzticība valdošajām partijām un viņu rosinātai politikai novedusi pie eiroskeptiski noskaņotu spēku klātbūtnes pieaugumu daudzu vecās Eiropas valstu parlamentos. Tā, piemēram, pēc 2017. gada septembrī notikušo vēlēšanu rezultātiem, "Alternatīva Vācijai" kļuva par trešo lielāko politisko spēku Bundestāgā deputātu skaita ziņā, kaut gan iepriekš tā vispār netika pārstāvēta šajā likumdošanas iestādē.

Holandes Brīvības partija pēc 2017. gada marta vēlēšanām kļuva par otru lielāko pārstāvju palātā, savukārt spāņu "Balss", kura tika nodibināta pirms sešiem gadiem, nesen notikušajās Kongresa deputātu vēlēšanās ieguva 10% balsu. Tāpat savas pozīcijas Riksdagā pastiprinājuši "Zviedrijas demokrāti", savukārt itāļu "Līga" pēc parlamenta vēlēšanām 2018. gada martā kļuva par vienu no valdošajām partijām, kuras līderis Mateo Salvini kļuva par vicepremjeru un iekšlietu ministru.

Pieaugusi arī Austrijas Brīvības partijas popularitāte, kura pēc Nacionālās padomes vēlēšanām 2017. gada oktobrī ieguva vicekanclera amatu un vairākas nozīmīgas ministrijas Ministru Kabinetā. Tikmēr Somijā "Īstenie somi", kuri nolēma izstāties no valdības, visiem ministriem izstājoties no partijas, pēc nesenajām vēlēšanām ne vien guva zaudējumus, bet pat, tieši pretēji, ieguva par vienu vietu vairāk, pamanoties saglabāt savu vēlētāju galveno mugurkaulu.

Un pat Francijā, kur uz Eiropu orientēti vēlētāji iemācījušies balsot pret eiroskeptiķiem no "Nacionālās frontes", kura tagad pārdēvēta "Nacionālajā apvienībā", ir visu vēlēšanu otrajā kārtā, šī partija vienalga palielinājusi atbalstītāju skaitu. Neskatoties uz to, ka tās līdere Marina Lepēna nekļuva par prezidentu 2017. gada maijā, pēc mēneša šis politiskais spēks droši iekļuva Francijas Nacionālajā sapulsē, savukārt 2019. gada janvārī tai pievienojās vēl viens parlamenta deputāts – Sarkozī valdības bijušais transporta ministrs Tjerī Mariāni.

Pārmaiņu gaidās?

Tas viss norāda, ka gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šīs partijas acīmredzami palielinās savu pārstāvniecību, un daudzas socioloģiskās sabiedriskā viedokļa aptaujas to apstiprina. Tā, piemēram, saskaņā ar kompānijas Ifop maija vidū veiktā pētījuma, Nacionālā apvienība ieņem pirmo vietu Francijas reitingos, par to ir gatavi nobalsot 24% franču, kuri izlēmuši par ko balsos.

Tāpat itāļu "Līga", kuru maija sākumā bija gatavi atbalstīt 31%, droši nostājās partiju topā, apsteidzot savus pretiniekus no "Piecu zvaigžņu kustības" un sociālistiem gandrīz par 10%. Savukārt "Alternatīva Vācijai" (AfD), saskaņā ar firmas INSA datiem, nedaudz zaudējusi savu popularitāti, piekāpjoties ne vien KDS/KSS un VSDP, bet arī "Zaļajiem", kuri ieņem otro vietu. Tiesa, AfD reitings sastāda 12%, un tas garantē apmēram 12 mandātus, kas ir 12 reizes vairāk, nekā viņiem Eiropas Parlamentā ir šobrīd.

Stipri zaudējusi savu popularitāti ir Nīderlandes Brīvības partija – maija vidū, saskaņā ar Ipsos datiem, to atbalstīja vien 6% vēlētāju. Taču tās vietā nācis cits eiroskeptisks politiskais spēks "Forums par demokrātiju", kurš ieguvis visvairāk mandātu 2019. gada provinču vēlēšanās. Šobrīd to atbalsta 15,5% holandiešu, kas ir aptuveni par 1% mazāk, nekā valdošajai premjerministra Marka Rites Tautas partijai par brīvību un demokrātiju.

Nedaudz iedragājis Austrijas Brīvības partijas pozīcijas nesenais skandāls, kurš piespieda Haincu Kristianu Štrahe atkāpties no partijas līdera un vicekanclera amata, pēc tam, kad vācu žurnāli Spiegel un Süddeutsche Zeitung publiccēja videoierakstu, kurā viņš ar "nezināmu sievieti" apsprieda finanšu atbalstu 2017. gada parlamenta vēlēšanās. Ja maija vidū, saskaņā ar Researc Affairs aptauju, šo politisko spēku atbalstīja 23% vēlētāju, tad šobrīd vien 18% – aptuveni tikpat, cik par viņiem balsoja pirms pieciem gadiem.

Tāpēc Austrijas Brīvības partija, acīmredzot, saglabās savu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā līdzšinējā līmenī, taču kopumā eiroskeptiķi viennozīmīgi pieaugs. Saskaņā ar Eiropas Starptautisko attiecību padomes prognozēm, frakcija "Nāciju un brīvību Eiropa", kurai šobrīd ir 35 locekļi un kurā sastāv daudzas iepriekš minētās partijas, var palielināt savu sastāvu gandrīz trīs reizes. Kopumā eiroskeptiski noskaņotu deputātu skaits var izrādīties līdz pat trešdaļai no kopskaita, kas padarīs tos par visnotaļ ietekmīgu grupu.

Kurss paliek nemainīgs

Taču, kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs, šo partiju pastiprināšanās vēl nenozīmē kardinālas pārmaiņas Eiropas Savienības politikā.

"Protams, nevar noliegt, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, patiešām, nāks vairāk pret sistēmu vērstu partiju pārstāvju, taču sistēmas partijām joprojām būs vairākums tās politikas turpināšanai, kura bijusi raksturīga Eiropas Parlamentam pēdējās desmitgadēs," norādīja viņš.

Pēc viņa domām, manāmi jāpieaug vidējo un mazo frakciju ietekmei, kuras pieder pie sistēmas vairākuma.

"Faktiski iekš Eiropas Parlamenta var tikt izveidots "parlaments parlamentā" no klasiski labējām un kreisajām partijām, kuras savā starpā iepriekš koordinēs darbības, pirms kaut ko iesniegt apspriešanai ar pret sistēmu vērsto mazākumu – eiroskeptiķiem. Tā kā pieaugs liberāļu, komunistu un "zaļo" ietekme, savukārt tautiešu un sociāldemokrātu loma, attiecīgi, nedaudz samazināsies," uzskata Mitrofanovs.

Protams, šobrīd, kad balsojuma rezultāti vēl nav zināmi, prognozēt, kā uzvedīsies Eiropas Parlamenta jaunais sasaukums un kādas var būt sekas Eiropas Savienībai, nav viegli. Taču ir acīmredzami, ka vadīt, kā tas bijis līdz šim, vienpersoniski divas lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas – tautieši un sociāldemokrāti – vairs nespēs. Viņiem noteikti nāksies dalīties savā ietekmē un, spriežot pēc visa, tieši viņu partneri daudzās lietās arī noteiks turpmāko Eiropas Savienības attīstību.

56
Pēc temata
Mitrofanovs: Latvijas valsts CVK personā traucē Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisei
Iepriekš – ērtāk: pagūstiet nobalsot tuvākajā iecirknī
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

26
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

26
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

27
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

27
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos