Gastronomijas paviljona atklāšana Rīgas Centrāltirgū

Yle: Somijā pēta krievvalodīgo pensionāru problēmas

70
(atjaunots 16:23 21.05.2019)
Migrantu dzīves pētījumi gan Somijā, gan citās valstīs parasti skar darbspējīgā vecuma iedzīvotājus, bet par pensionāriem atceras reti.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Somijā sākas dzīvojošo vecākā gadagājuma krievvalodīgo cilvēku pirmais valstī vērienīgais pētījums, raksta Yle. Pilnu raksta tulkojumu publicēts InoSMI portālā.

Pētījumu veic Helsinku universitāte. Pētījuma mērķis ir iegūt datus par to, kādi pakalpojumi nepieciešami Somijas vecākā gadagājuma krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un kā viņi tos saņem. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti trīs tūkstoši krievvalodīgo iedzīvotāju vecumā no 50 gadiem.

Pētnieki Laura Kemppainena un Antero Olakivi stāsta, ka Somijas sociālās nodrošināšanas sistēmas komplicētība var radīt sarežģījumus jebkuram, īpaši cilvēkiem, kuri pārcēlās uz Somiju pieaugušā vecumā, un kuriem somu vai zviedru valoda nav dzimtā.

Eksperti arī pētīs valsts vecākā gadagājuma krievvalodīgo iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrības digitalizāciju.

"Mēs gribam zināt, vai pastāv risks, ka viņi var palikt ārpus pakalpojumu sniegšanas sfēras," piebilda Olakivi

Tāpat pētījumā tiks izskatīti jautājumi, kas saistīti ar valsts krievvalodīgo pilsoņu atbildību par viņu vecāku aprūpi: eksperti vēlas uzzināt, vai vecāku aprūpe tiek uzskatīta par slogu, kā arī pētīs vecāku dzīvesvietas ietekmi Somijā un Krievijā.

"Tagad vecāki ne vienmēr dzīvo blakus. Šis aspekts īpaši attiecas uz cilvēku vecākiem, kuri pārcēlās uz citu valsti," stāsta Kemppainena.

Pēc pētnieku domām Somijā ir svarīgi saprast, kā migranti jūtas darba dzīves beigās un pēc tās.

"Nepieciešama informācija, lai labāk nekā iepriekš saprastu vecākā gadagājuma migrantu un viņu tuvinieku vajadzības Somijā. Šī informācija palīdz veciem cilvēkiem un ar tiem strādājošiem profesionāļiem," vēsta Kemppainena.

Pēc viņas vārdiem, migrantu dzīves pētījumi Somijā un citās valstīs parasti skar darbspējīgā vecuma iedzīvotājus. Tā ir pirmā aptauja, kura pārsvarā koncentrējas uz pensijas un pirmspensijas vecuma migrantu dzīves apstākļiem.

Krievvalodīgie ir lielākā svešvalodīgo iedzīvotāju grupa Somijā.

70
Pēc temata
"Partizānu" remonts: "Rīgas namu pārvaldnieks" piesaistīja darbam nelegāļus no Ukrainas
Lietuva kļuvusi par Baltijas valstu līderi imigrantu uzņemšanas ziņā
Sociologs: krievi Latvijā nav migranti, bet daļa no kopējās nākotnes
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins izvirzīts Nobela miera prēmijai

20
(atjaunots 17:17 24.09.2020)
Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzīts 2021. gada Nobela miera prēmijai. Pieteikumu Nobela prēmijas komitejai Oslo jau 9. septembrī nosūtījis rakstnieks Sergejs Komkovs, vēsta RIA Novosti.

"Šodien faktiski jau ceturto reizi nosūtu pieteikumu Nobela miera prēmijai. Tas nosūtīts šī gada 9. septembrī, un jau 10. septembrī pieteikums nonāca Nobela miera komitejā Oslo, Nobela komitejas galvenajā mītnē," Komkovs pastāstīja preses konferencē "Par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīšanu Nobela miera prēmijai 2021. gadā".

Akadēmiķis pastāstīja, ka vērīgi sekojis ierakstītās vēstules ceļam.

"Pl. 15:07 pēc vietējā laika ierakstītā vēstule tika saņemta Oslo (..) un parakstījās viens no Nobela komitejas sekretāriem. Pēc šī pieteikuma sākās burtiski ārprātīga reakcija no amerikāņu puses. Vakarpusē, pēc pl. 16:00 pēc vietējā laika amerikāņu pārstāvis Oslo (..) teju vai ar roku uzrakstīja pieteikumu un tūlīt pat iegrūda pieteikumu par Trampa izvirzīšanu Nobela miera prēmijai – kaut kādus niekus par kaut kādas konfliktsituācijas noregulēšanu starp Arābu Emirātiem un Izraēlu," atzīmēja rakstnieks.

Komkovs norādīja, ka pieteikumu pieņemšana sākas septembrī un beidzas oktobrī. Līdz martam komiteja tos izskatīs, bet martā vai aprīlī visiem, kas nosūtījuši savus ierosinājumus, nosūtīs paziņojumus par to, ka pieteikums pieņemts, izskatīts un reģistrēts.

Miera prēmija ir viens no pieciem apbalvojumiem, ko XIX gadsimta beigās nodibināja zviedru rūpnieks un izgudrotājs Alfrēds Nobels. To piešķir cilvēkam vai organizācijai par izcilu ieguldījumu miera stiprināšanā.

20
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Sergejs Hrapačs

Eksperts: Minskai ir divi varianti, apturēt tranzītu no Lietuvas

26
(atjaunots 22:00 24.09.2020)
Ja Baltkrievija izšķirsies par tādu soli, iespējamas līdzīgas darbības no kaimiņvalstu puses, uzskata eksperts Sergejs Hrapačs.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka austrumu tirgū strādājošie Lietuvas krlavu pārvadātāji var novirzīt kravas caur citām valstīm, ja Baltkrievijas robeža tiks slēgta. Viņš atzīmēja, ka būtiskas pārmaiņas Baltkrievijas robežas šķērsošanā nav konstatētas, tomēr Lietuva pieļauj, ka tā tiks slēgta.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka valsts būs "spiesta slēgt robežu no rietumiem". Tomēr aizvadītajā nedēļā Lietuva informēja, ka caurlaides punkti strādā bez pārmaiņām.

Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievijas Transporta ministrijas sabiedriskās padomes bijušais loceklis, asociācijas "Mežregionavtotrans" valdes priekšsēdētājs Sergejs Hrapačs atzīmēja, ka Baltkrievija var neizsniegt divpusējās vai draudzpusējās atļaujas kravu tranzītam caur savu teritoriju. Šim lēmumam būs noteiktas sekas.

"Ja atļauja nav izsniegta ārvalstu pārvadātājam, ārvalstu pārvadātājs nevar šķērsot teritoriju. Tātad arī pretējā gadījumā citas valstis, kas sūta kravas mašīnas ar precēm, atsauks vai anulēs savas atļaujas baltkrievu pārvadātājiem," viņš konstatēja.

Hrapačs uzsvēra: ja Minska vēlas slēgt robežas, tā šādu lēmumu pieņems, tomēr nav skaidrs, kas no tā cietīs vairāk.

"Ja Baltkrievija pēkšņi vēlēsies kaut kādā veidā slēgt robežu, tā var to itin labi izdarīt, neizsniedzot atļaujas savas teritorijas šķērsošanai, vai vienkārši slēgs robežu, aizbildinoties ar karantīnu vai citiem pasākumiem. Tomēr pie tam tā var gaidīt tieši tādu pašu atbildi no kaimiņvalstu puses. Šajā situācijā jāskatās, kas cietīs vairāk – Baltijas valstis vai Baltkrievija," piebilda eksperts.
Храпач рассказал, что ждет Европу, если Минск закроет границы
26
Tagi:
tranzīts, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

0
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

0
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk