Vilki Maskavas zoodārzā, foto no arhīva

Vilku "Instagram" palīdzējis zinātniekiem gaisināt mītu par viņu egoismu

38
(atjaunots 23:34 19.05.2019)
Līdz šim valdīja uzskats, ka vilki, mūsdienu suņu priekšteči, nespēj just līdzi un palīdzēt saviem biedriem – viņi ir egoisti.

RĪGA, 20. maijs – Sputnik. Eksperimenti ar savdabīgu sociālā tīkla un ēdienu piegādes dienesta hibrīdu palīdzējuši austriešu zoologiem pierādīt, ka vilki vairāk rūpējas par sava bara locekļiem nekā suņi. Viņu secinājumi publicēti žurnālā PLoS One.

"Mūsu eksperimenti liecina, ka domestikācija nebūt nav likusi suņiem kļūt draudzīgākiem attiecībās ar apkārtējiem. Drīzāk gan bija gluži otrādi – nepieciešamība sadarboties ar citiem bara locekļiem likusi vilkiem uzturēt augstu tolerances līmeni un pašaizliecību attiecībās ar bara locekļiem," pastāstīja Reičela Deila no Vīnes universitātes (Austrija).

Par vienu no vilku, mūsdienu suņu priekšteču, galvenajām īpatnībām tiek uzskatīta viņu atsvešināšanās un nespēja just līdzi un palīdzēt saviem tuvākajiem. Dažās valodās frāze "vientuļais vilks" kļuvusi par tamlīdzīgu īpašību simbolu. Evolucionisti jau sen uzskatīja, ka šīs īpašības mazinātas suņu priekštečos to domestikācijas laikā, vēsta RIA Novosti.

Taču, Deila atzīmēja, vilki parasti dzīvo visai lielos baros, kuru locekļi, kā uzskata daži pētnieki, koordinē savas darbības medību laikā un uzturu iegūst kopīgiem spēkiem.

Daudzi zoologi un zoopsihologi apšauba tamlīdzīgu īpašību esamību vilku raksturā un uzskata: katrs dzīvnieks, vajājot medījumu, ņem vērā tikai savas intereses, nerūpējoties par citiem.

Pirms diviem gadiem Deila un viņas kolēģi organizēja sēriju interesantu eksperimentu, kuri apliecināja: vilki vairāk sliecas sadarboties ar biedriem, iegūstot uzturu, nekā suņi. Šie eksperimenti daudzus evolucionistus nepārliecināja, tādēļ zinātnieki nolēma sarežģīt eksperimentus, papildinot tos ar "sociālo" elementu un likvidējot personīgo motivāciju.

Eksperimenta laikā zinātnieki ievietoja vilkus un suņus speciālos būros. Vienā no tiem bija trauks, kurā eksperimentators vai iekārta varēja ielikt ēdienu. Pie otra būra sienas bija piestiprināts planšetdators, kura ekrānā atainojās vairākas atšķirīgas ainas. Dzīvnieks, kurš uzturējās šajā būrī, varēja ar degunu nospiest vienu no attēliem. Viņa kaimiņš saņēma porciju ēdiena, ja pirmais suns vai "meža sanitārs" nospieda pareizo attēlu. Planšetdatoru "īpašnieki" nekādu atalgojumu nesaņēma, tāpēc viņiem vajadzēja ātri zaudēt motivāciju, ja viņus stimulētu tikai egoisms nevis altruisms.

Zinātnieki organizēja eksperimentus tā, ka kaimiņu būros varēja atrasties gan viena bara locekļi, kuri dzīvojuši plecu pie pleca visu mūžu, gan arī viens otram nepazīstami suņi vai vilki. Novērojot ar planšetdatoriem aprīkoto būru iemītnieku uzvedību, Deila un viņas kolēģi centās izprast, vai atšķiras viņu četrkājaino aizbilstamo attieksme pret pazīstamiem vai nepazīstamiem dzīvniekiem.

Eksperimenti demonstrēja tādu pašu rezultātu. Vilki daudz biežāk un centīgāk spieda attēlus planšetdatorā, cenšoties "pasūtīt" ēdienu kaimiņam, ja tas bija viens no viņa bara biedriem, un nedarīja to, redzot nepazīstamu dzīvnieku.

Suņu vidū nekas tamlīdzīgs nebija vērojams – attēlu ekrānā tie spieda vienlīdz bieži gan paziņām, gan svešiniekiem un tas bija atkarīgs tikai no tā, cik bieži zinātnieki stimulēja viņu vēlmi "pārlapot" attēlus ar nelielu daudzumu ēdiena.

Austriešu zoologi uzskata: tas liecina, ka vilku sociālās dzīves tipiskais līmenis ir vismaz tikpat augsts kā suņiem, tātad starp mūsdienu "cilvēka labāko draugu" priekšteču sākotnēji bija pielāgoti dzīvei sabiedrībā un nav ieguvuši šo īpašību pēc domestikācijas, ka tika uzskatīts agrāk.

38