Lavrovs: bez Krievijas neizdosies uzvarēt tos, kuri Latvijā godā nacistus
(atjaunots 10:17 18.05.2019)
Bez pilnvērtīgas sadarbības ar Krieviju nav iespējams atrisināt virkni problēmu Eiropā – no nekontrolējamās migrācijas līdz diskriminācijai mazākumtautību izglītībā.RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Pašreizējo krīzi Eiropas Padomē iespējams atrisināt, ja būs nodrošināta visu Padomes valstu līdztiesīga dalība EPMK un EPPA, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties Eiropas Padomes Ministru komitejas 129.sesijā Helsinkos.
17.maijā EPMK publicēja paziņojumu, kurā teikts: visām EP valstīm jābūt tiesībām un līdztiesīgu darbu Eiropas Padomes Ministru komitejā un Parlamentārajā asamblejā.
"Atbalstām visus, kuri atbalsta bezjēdzīgas konfrontācijas pārtraukšanu, Eiropas Padomes viengabalainību. Šim nolūkam nepieciešams atgriezties pie organizācijas sākotnējiem principiem, kuru starpā galvenais ir visu valstu līdztiesība," teica Lavrovs.
Par aktuālāko viņš uzskata konsensa kultūras atgriešanos Eiropas Padomē.
"Nožēlojam, ka vairāku delegāciju nekonstruktīvā viedokļa dēļ nav izdevies pacelt tagadējās sesijas galvenos dokumentus konsensa atbalsta līmenī. Taču acīmredzams, ka lēmums par tiesībām un saistībām, pret ko iebilda tikai dažas dalībvalstis paver ceļu tagadējās krīzes atrisināšanai. (..) Tagad – vārds EPPA," teica Krievijas ārlietu ministrs.
Viņš atzīmēja, ka Eiropas vienotība ir svarīga gan jauno izaicinājumu – narkotiku bizness, migrācija, mūsdienu verdzība, - gan arī veco problēmu priekšā.
"Septiņus gadu desmitus pēc Lielās Uzvaras Eiropā vēl arvien paceļ galvu spēki, kuri tiecas glorificēt nacismu un tā līdzskrējējus. Latvijā godā Waffen SS veterānus. Ukrainā pēc valsts apvērsuma zem nacistu līdzskrējēju karogiem triumfē nacionālradikāļi, kam tiek piedoti asiņaini noziegumi. (..) Daudzās valstīs turpinās uzbrukumi mediju brīvībām, mazākumtautību tiesībām uz valodu, izglītību, reliģiju. Kijevā aizejošā vara drudžaini paraksta likumus, kas paredz citu valodu, izņemot ukraiņu, aizliegumu visās dzīves sfērās. Saglabājas kaunpilnais nepilsonības fenomens. Biežākas kļuvušas antisemītisma izpausmes. Laiks paskatīties acīs arī globālajai kristiešu vajāšanas problēmai (kāpēc mēs no tā kaunamies?), islāmofobijas apkarošanas uzdevumam," konstatēja Lavrovs.
Viņš norādīja, ka visas šīs problēmas prasa Eiropas tiesībsargājošo struktūru iejaukšanos.
Lavrovs uzsvēra, ka Krievija ir ieinteresēta turpināt darbu Eiropas Padomē, taču ar visu dalībvalstu līdztiesības principiem.
"Esam pārliecināti, ka Eiropai ir jāsaprot – bez Krievijas diezin vai ir iespējams nodrošināt patiesu Eiropas drošību katrā tās dimensijā. Ceru, ka eiropieši tomēr atradīs sevī spēkus demonstrēt patstāvību kontinenta nākotnei svarīgos jautājumos," apliecināja Lavrovs.
Kijevas mērs pieprasīja aizvākt no pilsētas igauņu elektriskos skrejriteņus
(atjaunots 10:30 10.08.2020)
Elektriskie skrejriteņi Ukrainas galvaspilsētā izrādījās "pelēkajā zonā" – likums tos nedz atļauj, nedz aizliedz.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko aicināja Igaunijas kompāniju Bolt aizvākt no pilsētas ielām elektrisko skrejriteņu nomas punktus, vēsta "Naš Kijev".
Elektrisko skrejriteņu nomas serviss Bolt tika atklāts Kijevā piektdien, 7. augustā. Pirmie nomas punkti parādījās Pasta laukumā, Neatkarības laukumā, Besarābijas laukumā, Zelta vārtos un Marijas parkā. Taču mēram tas neiepatikās.
Посмотреть эту публикацию в Instagram
"Draugi! Kompānija Bolt bez saskaņošanas ar pilsētu izvietoja elektrisko skrejriteņu nomas punktus galvaspilsētā. Šī "transporta" veida kustība nav noteikta spēkā esošajā Ukrainas likumdošanā. Tādēļ pilsēta nevar atļaut kompānijai sniegt šādu pakalpojumu veidu," uzrakstīja galvaspilsētas mērs savā Telegram kanālā.
Pēc Kļičko sacītā, pilsētas administrācija saņēma piedāvājumus sarīkot investīciju konkursu elektrisko skrejriteņu nomas punktu izvietošanai, un šāds konkurss tiks veikts, taču pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas Ukrainas likumdošanā par ceļu satiksmi.
"Tādēļ es aicinu kompāniju Bolt aizvākt nesankcionēti uzstādītos nomas punktus. Un ievērot spēkā esošo likumdošanu. Pretējā gadījumā pilsētas dienesti būs spiesti aizvākt patvaļīgi izvietotos punktus ar elektriskajiem skrejriteņiem," uzsvēra Kļičko.
Kompānijā atbildēja, ka galvaspilsētas varasiestādes nav tiesīgas pieprasīt biznesam jebkāda veida saskaņojumu un atļauju saņemšanu, jo tās nav paredzētas likumdošanā. Turklāt Bolt uzsvēra, ka elektrisko skrejriteņu pārdošana, noma un vadīšana pagaidām nav aizliegts darbības veids Ukrainā.
No tiesiskuma viedokļa tie, kas brauc ar elektriskajiem skrejriteņiem Ukrainā, nav ceļu satiksmes dalībnieki. Patlaban Augstākajā Padomē piereģistrēti divi likumprojekti, kuru mērķis ir legalizēt vieglā elektrotransporta lietotājus valstī. Tomēr pagaidām parlamentāriešiem ir brīvdienas un pieņemt šādu likumu var ne agrāk par septembri.
©
Sputnik / Екатерина Чеснокова
Igaunijas kompānija Bolt (iepriekš Taxify) sākumā strādāja taksometra pakalpojumu mobilā lietotne, taču kopš 2018. gada tā sniedz arī elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus. Bolt nomas punkti veiksmīgi strādā vairākās Igaunijas un Latvijas pilsētās, savukārt darbu Parīzē nācās drīz pēc atklāšanas izbeigt Francijas galvaspilsētas iedzīvotāju vandālisma dēļ.
Iepriekš Latvijas Ceļu satiksmes likumā vairākas reizes tika veikti grozījumi, kas saistīti ar elektrisko skrejriteņu izmantošanu – to skaits uz ceļiem pieaug, un ar tiem saistīto CSNg skaits arī kļūst lielāks.
Naktī Minskā notika protesta akcijas
(atjaunots 10:18 10.08.2020)
Naktī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā notika masveida nekārtības, ierosinātas krimināllietas.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Devītā augusta vakarā Minskas iedzīvotāji izgāja nesankcionētā protesta akcijā, vēsta Sputnik Baltkrievija.
Svētdien Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Republikas CVK vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvar valsts vadītāja vēlēšanās visos rajonos, kuri atskaitījās par balsu skaitīšanu. Saskaņā ar pirmajiem exit poll datiem, Lukašenko iegūst 80,23%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 9,9%.
Devītā augusta vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas baltkrievi izgāja galvaspilsētas ielās. Automobiļu vadītāji taurēja, demonstranti aplaudēja un skandēja pret valdību vērstus lozungus.
Valsts autoinspekcija norobežoja daļu Pobediteļej prospektu un tā sānielas. Kārtības sargi pilnā ekipējumā izveidoja dzīvu sienu un sāka virzīties protestētāju virzienā.
©
Sputnik / Михаил Климентьев
Pie prospekta piebrauca aizturēto pārvadāšanas mašīnas un mikroautobusi. Demonstranti centās pretoties milicijai – no pūļa kārtības sargu virzienā lidoja tukšas pudeles. Gaismas un trokšņu granātu sprādzieni bija dzirdami vairāku kvartālu rādiusā.
Kārtības sargi atstūma protestētājus no dažādām Pobediteļej prospekta pusēm, taču demonstranti ilgi neatkāpās, neskatoties uz to, ka dažiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Pakāpeniski cilvēku kļuva mazāk, un viņi pārmetās uz Storoževskas ielas un Mašerova prospekta krustojumu. Kustība šajā rajonā arī apstājās, automobiļi taurēja, cilvēki aplaudēja, vicināja ar balt-sarkan-baltiem karogiem un kliedza kārtības sargiem "Noliec vairogus".
Tieši uz krustojuma apstājās tramvaji, cilvēki izkārtojās uz braucamās daļas un gājēju zonas un negrasījās aiziet. Cīnītāji biedēja demonstrantus ar gaismas un trokšņa granātām un veica aizturēšanas. Pēc kāda laika kārtības sargiem pievienojās palīgi un protestu vieta kļuva manāmi tukšāka.
Lielākā daļa protestētāju izklīda no Minskas centrālajiem rajoniem ap 3 naktī, situācija kopumā atgriežas mierīgās sliedēs, automobiļu satiksme daļēji atjaunota.
Kārtības sargi daļēji noņēma satiksmes ierobežojumus un atbloķēja dažas ielas. Tomēr dažādās pilsētas centra daļās joprojām trāpās milicijas mašīnas. Kārtības sargi ar skaļruņiem regulē automobiļu kustību, kā arī vēršas pie atlikušajiem protestētājiem ar lūgumu izklīst.
Iekšlietu ministrija pilnībā kontrolē situāciju Minskā un citās pilsētās, paziņoja Sputnik Baltkrievija oficiālā iestādes pārstāve Olga Čemodanova. Pēc viņas sacītā, Baltkrievijas iekšlietu iestāžu sastāvs atrodas pastiprinātā dienesta stāvoklī, turklāt piesaistīti "papildspēki".
Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietas pēc masveida nekārtību un vardarbības pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem faktiem. Masveida nekārtību dalībniekiem draud no 8 līdz 15 gadiem cietumsoda.
Tagi:
Kā nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.
Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.
Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.
"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.
VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.
"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.
Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.
Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.
"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.
Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.
Tagi: