Krievijas līdera Vladimira Putina un ASV valsts sekretāra Maika Pompeo pārrunas

"Labi parunājām": Putins pirmo reizi pieņēma ASV valsts sekretāru

56
(atjaunots 11:37 15.05.2019)
Krievijas līdera Vladimira Putina un ASV valsts sekretāra Maika Pompeo pārrunas izcēla gaismā Amerikas lietišķo nostāju.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārrunas ar Amerikas valsts sekretāru Sočos aizritējušas produktīvi, taču panākt izrāvienu Maskavas un Vašingtonas attiecībās, pēc abu pušu domām, nav izdevies.

Krievijas valsts vadītājs vakar vakarā pieņēma ASV valsts sekretāru Soču rezidences "Bočarovas strauts" kamīna zālē, tikšanās ilga apmēram pusotru stundu.

Labi parunāja

Pompeo nosauca Sočos notikušās pārrunas ar Putinu par produktīvām.

"Mēs labi parunājām. Viņš (Putins – red.) bija pilnībā iesaistīts diskusijā. Viņš, acīmredzot, pārzin šos jautājumus ļoti, ļoti labi, un tāpēc mēs spējām ātri pāriet pie konteksta un pie konkrētām dažādu attiecību elementu komponentēm," citē Pompeo paziņojumu RIA Novosti.

Amerikāņu politiķis norādīja, ka puses grasās turpināt aizstāvēt savas pozīcijas starptautiskajā arēnā. "Mēs cītīgi aizstāvēsim savas intereses. Viņi grasās izdarīt visu iespējamo, lai aizstāvētu savas intereses līdzīgā veidā," paskaidroja valsts sekretārs.

Tai pat laikā, atbildot uz jautājumu par paša kritisko attieksmi pret Putinu un viņa politiku, Pompeo paziņoja, ka runa ir "par attiecībām starp Savienotajām Valstīm un Krieviju un par to, kā mēs kopā virzāmies uz priekšu. Runa nav par personībām".

Izrāviens nav jūtams

Savukārt Krievijas prezidenta palīgs starptautiskajās lietās Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Putina un Pompeo pārrunas izcēla gaismā Amerikas lietišķo nostāju.

"Nē, izrāviens pagaidām, protams, nav jūtams, taču Amerika parādīja lietišķo nostāju," pateica Ušakovs.

KF prezidenta palīgs paziņoja, ka Pompeo paziņoja Putinam par Amerikas līdera Donalda Trampa ieinteresētību sarīkot tikšanos Osakā, G20 samita ietvaros. Uz to Putins norādīja, ka nesenās sarunas laikā ar Trampu viņam radies priekšstats, ka viņš ir noskaņojies uz attiecību atjaunošanu starp Maskavu un Vašingtonu.

Plaša darba dienas kārtība un sāpīgs jautājums

Pompeo pirmo reizi radās iespēja tikties ar Putinu ASV valsts sekretāra statusā. Sarunas laikā puses, tostarp, skāra starptautiskos jautājumus, ieskaitot konfliktu Sīrijā un Irākas problēmu, kā arī apsprieda  Putina un Trampa tikšanās iespēju. Krieviju tikšanās laikā pārstāvēja Ušakovs un Ārējā izlūkdienesta direktors Sergejs Nariškins, Ameriku – ASV vēstnieks Krievijā Džons Hantsmans, speciālais ASV pārstāvis Sīrijas lietās Džeimss Džefrijs un ASV valsts sekretāra vietnieka vietas izpildītājs Filips Rīkers.

KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Pompeo apsprieda dažādus jautājumus trīs stundu garumā. Iepriekš Krievija paziņoja, ka uzmanības centrā būšot Sīrija, Venecuēla, situācija ar Irānas un Ziemeļkorejas kodolprogrammām. Tāpat Lavrovs iesniedza Pompeo neoficiālu memorandu par Vašingtonas iejaukšanās faktiem Krievijas lietās. Atbildes kārtā, Pompeo pauda cerību, ka Krievijas "iejaukšanās" vēlēšanu procesā neatkārtosies. Šī paziņojumu apmaiņa liecina, ka KF un ASV pagaidām nav gatavas atstāt pagātnē sāpīgo jautājumu.

56
Pēc temata
Skaidras vienošanās par Putina un Trampa tikšanos patlaban nav
Vācu žurnālists paziņojis, ka Vācijas un ASV draudzība ir sagrauta
Krievijas vēstniecība aicina ASV izkliedēt "Krievijas iejaukšanās" mirāžu
Kurss uz Ziemeļiem. Kā "krievu Arktika" maina Eiropas kartes
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Andžeja Dudas vēlēšanu kampaņu Polijā EDSO uzskata par konfrontatīvu

14
(atjaunots 16:07 15.07.2020)
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija uzsvēra, ka pašreizējā valsts vadītāja izteikumi ir ļoti stingri un netoleranti.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs norāda uz Polijas prezidenta Andžeja Dudas ksenofobo un homofobo retoriku vēlēšanu kampaņas laikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Polijas Valsts vēlēšanu komitejas dati liecina, ka svētdien Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts vadītājs Andžejs Duda, apsteidzot opozīcijas kandidātu Rafalu Tšaskovski.

"Satrauc netolerances, homofobijas, ksenofobijas un antisemītisma pilnā retorika, it īpasi no pašreizejā prezidenta un sabiedriskās televīzijas puses," – biroja misijas vladītāja Tomasa Boserupa teikto citēja RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka "tāpat kā pirmajā vēlēšanu kārtā, sabiedriskā televīzija izcēlās ar vienas puses atbalstu".

Turklāt birojs atzīmēja Polijas vadības dalību Dudas priekšvēlēšanu kampaņā.

"Augsta ranga valsts ierēdņi, ieskaitot premjerministru, piedalījās vēlēšanu kampaņā, kas deva Dudam papildu pārsvaru," teica misijas vadītājs.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija apstrādājusi visus vēlēšanu komisiju protokolus. Komisijas dari lietina, ka prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā kandidāts no valdošās partijas "Likums un taisnība" Andžejs Duda saņēmis 51,03% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, par kuru balsoja 48,97% vēlētāju.

14
Tagi:
Andžejs Duda, Polija, EDSO
Pēc temata
"Izturas kā pret lopiem": ukrainiete stāsta par darba apstākļiem Polijā
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polija pieprasa no Vācijas gigantisku summu par kaitējumu Otrā pasaules kara rezultātā
Jarmuša

Nīderlandi nauda neinteresē: juriste novērtēja prasību pret Krieviju MH17 lietā

21
(atjaunots 21:44 14.07.2020)
Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies. Nīderlandei galvenais ir padarīt Maskavu par vainīgo Boeing katastrofā Donbasā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes iestādes iesniegušas prasību pret Krieviju Eiropas cilvēktiesību tiesā "par tās lomu" reisa MH17 katastrofā Donbasā 2014. gada vasarā. Nīderlandes valdība paziņoja, ka tādējādi atbalstīšot bojāgājušo tuviniekus.

No juridiskā viedokļa ECT nav tiesību pieņemt lēmumu šajā jautājumā, radio Sputnik ēterā norādīja advokāte, speciāliste starptautisko tiesību jautājumos Marija Jarmuša.

"ECT nav izskatījusi īpaši lielu skaitu vienas konvencijas dalībvalsts prasību pret otru valsti. Visi lēmumi ir burtiski uz pirkstiem saskaitāmi. Saskaņā ar konvenciju ECT pienākums ir prasību noraidīt," skaidroja juriste.

Jarmuša pauda pārliecību, ka prasība nav iesniegta naudas dēļ, - jāņem vērā politiskie motīvi un lobistu soļi.

"Viņi cenšas ne tikai saņemt no Krievijas ekonomisko labumu, bet arī grib konstatēt, ka tās vaina lainera bojāejā ir pierādīta. Tās ir politiskas spēles, Nīderlandei galvenais ir nomelnot Krievijas reputāciju un padarīt Maskavu par vainīgo katastrofā," uzsvēra Jarmuša.

Juriste atzīmēja, ka saprot Nīderlandes vēlmi saņemt no Krievijas kompensāciju.

"Valsts ir bagāta, kāpēc gan nepapūlēties izsist no tās naudu, lai kompensētu aviokatastrofā cietušo ģimeņu zaudējumus. Taču vēl joprojām nav saprotams – kāda ir Krievijas loma šajā katastrofā? Laineris taču necieta avāriju virs Krievijas teritorijas. Šajā gadījumā Nīderlandes varasiestāžu darbības ir populistiskas – skaļi paziņot, ka viņi kaut ko dara, un skaisti apsolīt cietušajām ģimenēm taisnīgumu," uzskata eksperte.

Jarmuša atgādināja, ka Krievija jau 2014. gadā informēja, ka vēlas piedalīties izmeklēšanā, un tai bija visas tiesības sniegt savus pierādījumus un speciālistus, jo bija skartas tās intereses.

"Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies," konstatēja Jarmuša.

Viņa atgādināja, ka pušu argumenti ir saprotami. "Krievija vairākkārt iesniedza pierādījumus tam, ka Ukrainā ražotā raķete palaista no Ukrainas teritorijas, taču tos ignorē," piebilda juriste.

Tiesas sēdes reisa MH17 katastrofas lietā Nīderlandē atsākās jūnija sākumā. Kopīgā izmeklēšanas grupa nosauca Krievijas pilsoņus – Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Oļegu Pulatovu, kā arī Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko, kuri turēti aizdomās par iekārtas "Buk" nogādāšanu Donbasā "ar mērķi notriekt lidmašīnu".

Izmeklēšana uzskata, ka Boeing notriekts no zenītraķešu kompleksa "Buk", kas it kā piederot Krievijas BS 53. Kurskas zenītraķešu brigādei. Krievijas Aizsardzības ministrija izpētīja raķetes atlūzas un pierādīja, ka to nevarēja palaist no Krievijas "Buk". Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā.

Malaizijas Boeing 777 reisā МН17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru cieta katastrofā 2014. gada 17. jūlijā Doņeckas apkaimē. Tajā dzīvības zaudēja 298 cilvēki.

Нидерланды интересуют не деньги: юрист оценила иск к РФ по делу МН17
21
Tagi:
katastrofa, boeing, Nīderlande, Krievija
Pēc temata
Boeing reisa MH17 katastrofas lietā parādījušies apsūdzētie
Nīderlandes žurnālists atklāja Rietumiem neērtās "MH17 lietas" detaļas
Patiesība par Boeing Donbasā: Rietumu kauja ar realitāti
Malaizija pauž šaubas, tāpēc Nīderlande nervozē: politologs par izmeklēšanu MH17 lietā
Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

0
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

0
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES