Veterāns un bērni - Otram pasaules karam veltītās patriotiskās spēles dalībnieki

Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās

227
(atjaunots 11:24 10.05.2019)
Vēstures mācību grāmatās Otrais Pasaules karš skolēniem Eiropā, Amerikā un Japānā tiek aprakstīts gluži atšķirīgi.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Viss sākās Polijā, izšķirošā loma bijusi Londonai, taču karu pabeiguši amerikāņi: mācību grāmatās Eiropā, Amerikā un Japānā Otrais pasaules karš atainots dažādi. Dažas no tām izpētījuši aģentūras RIA Novosti žurnālisti.

Pēc franču domām karu pabeiguši amerikāņi

Franču skolēni par Otro pasaules karu izdzird stāstā par toreizējiem "fašisma un komunisma draudiem". Notikumu aprakstā tiek izmantoti tādi termini kā "totalitārisms", "cietsirdība", "citādi domājošo apspiešana". Antihitleriskās koalīcijas valstu darbības raksturo jēdzieni "demokrātija", "liberālās vērtības", "cilvēktiesības".

Iemesli, kuru dēļ Hitlers uzbruka Padomju Savienībai, vēstures mācību grāmatās jaunākajām klasēm aprakstīti tā: "Hitlers vēlējās iegūt Krievijas milzīgo teritoriju. Uz šīs teritorijas rēķina nacisti cerēja paplašināt savu dzīves telpu. Iebrukums 1941. gadā saucās "Operācija "Barbarosa"". Tajā piedalījās četri miljoni kareivju, un tā bija vērienīgākā militārā operācija cilvēces vēsturē."

Vēstures grāmatās vecākajām klasēm informācija ir plašāka, taču, piemēram, Staļingradas kaujai veltītas tikai divas rindkopas. Tikpat "plašs" materiāls veltīts Sarkanās armijas lomai Austrumeiropas atbrīvošanā. Par izšķirošo momentu nosaukta otrās frontes atklāšana. Uzsvērts: "1942. gadā Vašingtona izveidoja Lielo Aliansi, kurā iekļautas visas valstis, kas cīnījās pret Vāciju, un tās sabiedrotajiem. Viņi mobilizēja uzvarai visu savu ekonomisko potenciālu un kļuva par "demokrātijas arsenālu".

Pēc franču vēsturnieku domām, Otrā pasaules kara galvenās kaujas ir cīņa Klusā okeāna piekrastē (Midveja, Gvadalkanala), Ziemeļāfrikā un tikai pēc tam – Staļingradas kauja.

Secinājums ir sekojošs: "Karu pabeidza amerikāņi, kuri ar kodolieroču palīdzību piespieda kapitulēt Japānu."

Lielbritānija rādījusi piemēru visai pasaulei

1941.gada notikumi, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai, britu mācību grāmatās pieminēti tikai garāmejot. Liela uzmanība veltīta 1942. gadam, kad notika galvenās cīņas ar karalisko spēku dalību. Aprakstītas kampaņas Ziemeļāfrikā, Itālijā, Normandijā. Cīņas pie Staļingradas un Kurskas aprakstītas dažos teikumos. Un ne vārda par to, ka tieši šīs kaujas kļuva par pavērsiena punktu Otrajā pasaules karā. Vecāko klašu mācību grāmatās Padomju Savienībai veltīta lielāka uzmanība.

"Protams, Krievijas ieguldījums karā bija nenovērtējams, taču tā cīnījās tikai Austrumu frontē. Maskava nekādi neatbalstīja Londonas pūles, bet PSRS dalība sabiedroto kopējā stratēģijā aprobežojās ar prasību piegādāt resursus vai nekavējoties sākt (angļu un amerikāņu – red.) desantu Francijā," teikts vecāko klašu un studentu vēstures mācību grāmatā "Lielbritānija XX gadsimtā".

Veseliem paragrāfiem aprakstītas Lielbritānijas pavalstnieku cīņas frontēs, lai aizsargātu liberālās vērtības un iznīdētu totalitārismu un diktatūru visā pasaulē. Uzsvērts, ka Otrā pasaules kara laikā briti tika uzskatīti par īpašu "brendu". Tam bija raksturīga izcilība, atšķirība no citām nācijām, garīgums un stingrā sekošana demokrātijas un liberālisma vērtībām.

Britu vēsturnieki uzskata, ka galvenā loma uzvarā pār fašismu bijusi Londonai. Vidusskolu audzēkņiem klāsta, ka "Lielbritānija viena pati stāvēja Vinstona Čērčila vadībā un rādīja piemēru visai pasaulei". Pie tam uzvara pār fašismu bija iespējama, pateicoties kaujām Klusajā okeānā un Austrumu frontē. Britu Sadraudzības valstu ieguldījums nav pieminēts gandrīz nemaz.

Vācija atsvešinās no nacistiem

Vācijas skolu mācību plānos Otrais pasaules karš tika iekļauts 60. gadu beigās. Mācību grāmatās stingri kritizēta nacistu patvaļa, taču pie tam uzsvērta vāciešu miermīlīgā daba. Īpaša uzmanība tam pievērsta pēc Vācijas apvienošanās 90. gadu sākumā.

Patlaban katrā federālajā zemē ir savas mācību grāmatas. To saturu nosaka reģionālie izglītības ministri. Visām raksturīgs nacistiskās pagātnes neapšaubāms nosodījums. Precīzi novilkta robeža starp valsts pagātni un nākotni. Liela loma dāvāta vienkāršo vāciešu dzīvei, tam, kā viņi iesaistīti karā, kā viņiem izdevies pārvarēt pārdzīvojumus. Uzsvērta parasto vācu pilsoņu noturība sabiedroto aviācijas uzlidojumu priekšā.

Kopumā teksts ieturēts pacifistiskā un visai nepatriotiskā tonī, uzsvērta pirmavotu izpēte. Skolēni lasa dažādus dokumentus, piemēram, likumus, ko pēc nākšanas pie varas pieņēma nacionālsociālisti, Vanzē konferences protokolus, kurā detalizēti izplānots "ebreju jautājuma galīgais risinājums". Tiek pētīti valstī aizliegto un sadedzināto grāmatu saraksti. Īpaši svarīga tēma ir Holokausts. Skolēni tiekas ar nacisma upuriem.

Mācību grāmatās Krievijā tiek analizētas darbības dažādās frontēs, karadarbības gaita un tehnikas skaits, bet Vācijā stāsts par karu balstās uz kareivju atmiņām, vēstulēm. Kareivji aprakstīja, kā tas ir – sēdēt ierakumos, pārciest artilērijas apšaudi un iet uzbrukumā.

"Sen sagaidāmais pavērsiens šajā karā sākās 1943. gadā pēc sakāves un Vācijas 6.armijas kapitulācijas pie Staļingradas," stāsta mācību grāmata "Vācija no 1871. līdz 1945. gadam".

Īpaša uzmanība veltīta sabiedroto desantam Normandijā. Pie tam ne Kurskas loks, ne operācija "Bagrations", ne cīņa par Berlīni nav pieminēta, nav arī ne vārda par to, ka vērmahta lielākā daļa atradās Austrumu frontē. Atzīmēts vien: "Pakāpeniski sabiedrotie (Lielbritānija, Francija, ASV un Padomju Savienība guva panākumus." Citās mācību grāmatās sastopams arī tāds spriedums: "8. maijā beidzās karš kas nesa kaunu valstij un lielas bēdas vācu tautai". Īpaši atzīmēts, ka tas bija iekarošanas karš. Pie tam nacionālsociālisms atspoguļots kā vācu tautas ļaunais liktenis, nevis kā traģēdija no nacistu darbībām cietušajām valstīm.

Viss sākās ar Poliju

Poļiem īpaši svarīgi ir saprast, ka Otrais pasaules karš sākās ar Vācijas uzbrukumu Polijai, taču lielākā uzmanība pievērsta Maskavas vainai. "Uzbrukums Polijai notika 1939. gada 1. septembrī, bet 16 dienas vēlāk valsts austrumu daļu okupēja arī Padomju Savienība. Maskava rīkojās atbilstoši Molotova-Ribentropa paktam," teikts vienā no mācību grāmatām. Pie tam tajā nav ne zilbes par to, ka PSRS velti centās vienoties ar Lielbritāniju un Franciju par koalīcijas izveidi pret Vāciju.

Nekas nav teikts arī par Sarkanās armijas ieguldījumu uzvarā, uzmanība pievērsta otrās frontes atklāšanai un amerikāņu kareivju nopelniem. Grāmatās aprakstīta arī NKVD vienību dalība poļu oficieru nošaušanā Katiņā un Volīnijas slaktiņā.

Amerikāņu ienaidnieks ir Japāna

Viedoklis, kas izveidojies otrpus Atlantijas okeānam, atspoguļots vecāko klašu mācību grāmatā "Amerikāņu viedoklis". Tajā Otrajam pasaules karam veltītas 69 lappuses. Viena no tām – "Amerika un Otrais pasaules karš" sākas ar amerikāņu rūpniecības aprakstu pirmskara periodā un tās pārorientāciju uz kara rūpniecību. Liela uzmanība veltīta segregācijai ASV armijas rindās. Ir ziņas par Normandijas operāciju un karadarbību Klusajā okeānā.

Mācību grāmatās Krievijā galvenā Uzvaras ilustrācija ir sarkanā karoga spraušana virs Reihstāga, bet ASV – fotogrāfija, kurā amerikāņu kareivji uzvelt zvaigžņoto svītroto karogu mastā pēc Ivodzimas ieņemšanas Japānā. Karadarbībai pret Japānu veltīts daudz vairāk uzmanības nekā cīņām pret Vāciju.

PSRS pirmo reizi pieminēta, kad stāsts nonāk līdz Staļingradas kaujai, kam veltītas piecas rindkopas. Taču norādīts, ka tas bija pavērsiena punkts karā. No padomju personībām pieminēts tikai Josifs Staļins.

Kara upuru tabulā minēts, ka PSRS cietusi lielākos zaudējumus: 11 milj. karavīru un 6,7 milj. civiliedzīvotāju. Taču šie dati nesakrīt ar Krievijas vēsturnieku vērtējumu.

No teksta mācību grāmatā nav saprotams, kas ieņēmis Berlīni. Minēts, ka ASV spēki tuvojās Vācijas galvaspilsētai no rietumiem, bet Sarkanā armija 1945. gada 16. aprīlī forsēja Oderas upi. "Piecas dienas vēlāk viņi nonāca pie Berlīnes," atzīmēts grāmatā. Tūlīt pēc tam paskaidrots, ka Hitlers nošāvies savā bunkurā, bet vācu komandieri centušies padoties amerikāņiem un britiem, bet turpinājuši cīnīties pret padomju armiju. Taču valsts nākamais prezidents Dvaits Eizenhauers esot "pieprasījis bezierunu kapitulāciju", kas pieņemta 7. maijā. "Nākamā diena – 8. maijs – tika pasludināta par Uzvaras dienu Eiropai," klāsta autori.

Japāņiem ir savs karš

Japānas skolu programmā uzmanība pievērsta Ķīnas ziemeļu teritoriju (Mandžūrijas) un Korejas pussalas okupācijai, kā arī karadarbībai Dienvidaustrumāzijā Otrā pasaules kara gados.

Mācību grāmatā "Jaunā vēsture" Padomju Savienība pieminēta tikai Otrajam pasaules karam veltītās nodaļas noslēgumā. Grāmatu izstrādājusi Japānas Vēstures mācību grāmatu reformas biedrība, ko 1997. gadā vadīja valsts tagadējais premjerministrs Sindzo Abe. Organizācija un pati mācību grāmata tika kritizēta par nacionālistisko pieeju vēsturisko notikumu atspoguļojumā, tomēr 2001. gadā Izglītības ministrija to apstiprināja, un grāmata nekavējoties ieguva plašu popularitāti.

Mācību grāmatas autori apgalvo, ka Maskava esot pārkāpusi neitralitātes paktu un uzbrukusi Japānai, kad tā jau bija gatava kapitulēt 1945. gada 9. augustā. Citās mācību grāmatās norādīts, ka rezultātā Padomju Savienība ieguvusi "japāņu teritorijas", piemēram, Dienvidu Kuriļu salas. Pieminēta arī Kantonas armijas sakāve, kuras rezultātā vairāk nekā 600 tūkstoši japāņu kareivju nokļuva gūstā, desmitiem tūkstošu gāja bojā darba nometnēs Sibīrijā. Kopumā mācību grāmatās uzskaitīti sausi fakti un notikumi bez īpaša emocionālā toņa.

227
Pēc temata
Bez PSRS uzvaras Tēvijas karā Latvijas neatkarība nebūtu iespējama
Lukašenko paziņojis, ka Minska neļaus pārrakstīt Lielā Tēvijas kara vēsturi
Publicēti unikāli dokumenti par cīņām Krimā Lielā Tēvijas kara gados
Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos
Ukrainas Rada uzskata, ka PSRS ir atbildīga par Otrā pasaules kara sākumu
Polija pieprasa no Vācijas gigantisku summu par kaitējumu Otrā pasaules kara rezultātā
Varšava pārmetusi Maskavai Otrā pasaules kara notikumu falsifikāciju
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

30
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

30
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

13
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

13
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā