Bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels

Bijušais Vācijas ĀM vadītājs zina, pasargāt Baltiju no Krievijas

63
(atjaunots 14:19 05.05.2019)
Vācijai jāizveido speciāls fonds un katru gadu jātērē 20 miljardi dolāru Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai no Krievijas, uzskata bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels.

RĪGA, 5. maijs – Sputnik. Par jauno pasaules kārtību, Vācijas atbildību par drošību Eiropā un aizsardzības izdevumiem bijušais Vācijas vicekanclers un bijušais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels pastāstīja intervijā avīzei Svenska Dagbladet.

"Notiek visnopietnākās izmaiņas. Pasaules kārtība, kura pastāvējusi kopš Otrā pasaules kara laikiem, bija ļoti ērta – sevišķi mums, vāciešiem. Mēs varējām kārtot savas darīšanas, savukārt pārējos jautājumus risināja ASV un, zināmā mērā, francūži. Tad nu lūk, tagad tas vairs tā nav," paziņoja Gabriels.

Pēc politiķa domām, Savienotās Valstis jau sen un sevišķi pēc Donalda Trampa nākšana pie varas cenšas pārlikt atbildību par drošību no saviem uz Eiropas pleciem. Pēc viņa sacītā, Amerikas prezidents apšaubījis NATO Statūta 5. pantu, kurā teikts, ka uzbrukums vienam alianses loceklim tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei.

Komentējot Trampa aicinājumus paaugstināt aizsardzības izdevumus NATO valstīs līdz 2% no IKP, Gabriels atzīmēja, ka viņa valsts pērn aizsardzībai iztērējusi nedaudz vairāk nekā 1,2% no IKP. Pēc viņa domām, Vācija varētu palielināt savus militāros izdevumus līdz 1,5% no IKP, lai modernizētu Vācijas Bruņotos spēkus, savukārt pārējos 0,5% (vairāk nekā 20 miljardus dolāru) novirzīt speciālā fondā "Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai no Krievijas".

Turklāt, Berlīne, pēc Gabriela sacītā, pārņems no ASV lauvas daļu atbildības par bijušā Varšavas līguma valstu drošību un to "aizsardzību no Maskavas".

Nesen NATO alianses 70. gadadienas svinībās prezidents Donalds Tramps atkal asi kritizēja vāciešus par to, ka viņi maz tērē aizsardzībai, tāpēc viss slogs gulstas uz ASV pleciem.

Esošais Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss noliedza apsūdzības par "militāro liekēdību", atzīmējot, ka Vācija kopš 2014. gada paaugstinājusi militāros izdevumus gandrīz par 40%. Tāpat ministrs uzsvēra, ka "izdevumu sloga sadalīšana paredz kaut ko vairāk, nekā finanšu tēriņus".

Tikmēr daudzi vācieši neuzskata par nepieciešamu taisnoties Vašingtonas priekšā par "pieticīgiem" aizsardzības izdevumiem, neatbalsta starptautiskās militārās misijas un apšauba pašu NATO nepieciešamību. Arī pašās ASV attieksme pret aliansi mainās aliansei nelabvēlīgā virzienā.

63
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Krievija izsvītrojusi NATO no nākotnes. Kā tas ietekmēs bijušās PSRS republikas?
Aizsardzības ministram jānomierinās: iedzīvotāji iebilst pret militāro izdevumu pieaugumu
Bailes no KF karavīriem un nāve zem nolūzuša koka zara: kā klājas NATO bataljonam Lietuvā
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

3
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

3
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss

Uz karantīnā ievietotā norvēģu kruīza kuģa atrodas arī Latvijas pilsoņi

6
(atjaunots 08:24 05.08.2020)
Starp Tromsē karantīnā ievietotajā kruīza kuģa "Roald Amundsen" pasažieriem un ekipāžas locekļiem ir arī Latvijas pilsoņi.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Uz Norvēģijas kruīzu un ekspedīciju kuģa "Roald Amundsen" klāja, kur notika Covid-19 uzliesmojums, ir arī Latvijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizritējušajā piektdienā kompānijas "Hurtigruten" 36 kuģa "Roald Amundsen" ekipāžas locekļi un daži pasažieri inficējās ar koronavīrusu. Aptuveni 400 pasažieru un vairāk nekā 120 ekipāžas locekļu, kuri devās reisos ar kuģi 17. un 24. jūlijā, tika ievietoti karantīnā Tromsē. Pēcāk noskaidrojās, ka 33 no saslimušajiem ekipāžas locekļiem ir Filipīnu pilsoņi, kuri nesen ieradās Norvēģijā darba nolūkos, un ka "Hurtigruten" vadība par spīti valstī spēkā esošajiem noteikumiem neveica obligāto darbinieku testēšanu pirms viņu palaišanas uz kuģa klāja.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

#tromsø #nowtheresonlyaway home #roaldamundsenstaffstaysafe #roaldamundsenforever #goodbyefornow #illbevack #hurtigruten #msroaldamundsen #staysafe #RA♥️

Публикация от Helena Martens Bjørneboe (@helenabjorneboe)

Kompānijas vadītājs Daniels Šeldams intervijā Norvēģijas telekanālam TV2 paziņoja, ka "Hurtigruten" vadība sekoja starptautiskajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem filipīnieši drīkstēja uzsākt darbu uzreiz pēc ierašanās Norvēģijā. Tomēr Norvēģijas Veselības institūts paskaidroja, ka noteikumi neattiecas uz tiem, kam paredzēts strādāt uz kuģiem: ekipāžas locekļiem bija jāiziet 10 dienu karantīna un jānodod koronavīrusa tests.

Norvēģijas varasiestādes paziņoja, ka uz kuģa atrodas arī Vācijas, Dānijas, Austrija un Latvijas pilsoņi un ka tās ir sazinājušās ar attiecīgo valstu ārlietu ministrijām, Pagaidām netiek ziņots, vai uz kruīza kuģa iestrēgušie Latvijas pilsoņi ir pasažieri vai ekipāžas locekļi.

Pēc dažām dienām kruīzi ir jābeidz vēl diviem "Hurtigruten" kompānijas kuģiem "Spitsbergen" un "Fridtjof Nansen". Taču Norvēģijas varasiestādes pieņēma lēmumu aizliegt kruīzu laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem izkāpt krastā valsts ostās.

"Ierobežojums uz iziešanu krastā skars kuģus, uz kuru klāja ir vairāk par 100 pasažierim, Mums ir jāpieņem šie pasākumi, lai apturētu vīrusa izplatību Norvēģijā," paziņoja preses konferencē Norvēģijas veselības ministrs Bents Hjoje.

Tāpat viņš piebilda, ka kuģa pasažieri un ekipāžas locekļi var tikt ievietoti karantīnā, ja kādam no viņiem parādīsies koronavīrusa simptomi. Jaunie noteikumi tiek ieviesti uz 14 dienām un neskars regulāro prāmju satiksmi.

Kruīzu kuģi bija viens no Covid-19 izplatības avotiem. Uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kurš februārī stāvēja karantīnā pie Jokohamas Japānā, inficējās 712 cilvēki, kādu laiku tas bija lielākais Covid-19 inficēšanās perēklis ārpus Ķīnas. Šī iemesla dēļ daudzas valstis aizliedz kruīza laineru pasažieriem un ekipāžu locekļiem,  kuri vēl atradās jūrā, izkāpt krastā.

1983. gadā dibinātā kompānija "Hurtigruten" kļuva par pirmo pasaulē, kura atjaunoja okeāna kruīzus. Pirms dažām dienām kompānija publicēja sociālajos tīklos kuģa "Roald Amundsen" fotogrāfiju, pasaulē pirmā ekspedīciju kuģa ar hibrīda dzinēju, kurš tika izveidots speciāli ceļojumiem polārajos ūdeņos.

6
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē