Bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels

Bijušais Vācijas ĀM vadītājs zina, pasargāt Baltiju no Krievijas

63
(atjaunots 14:19 05.05.2019)
Vācijai jāizveido speciāls fonds un katru gadu jātērē 20 miljardi dolāru Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai no Krievijas, uzskata bijušais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels.

RĪGA, 5. maijs – Sputnik. Par jauno pasaules kārtību, Vācijas atbildību par drošību Eiropā un aizsardzības izdevumiem bijušais Vācijas vicekanclers un bijušais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels pastāstīja intervijā avīzei Svenska Dagbladet.

"Notiek visnopietnākās izmaiņas. Pasaules kārtība, kura pastāvējusi kopš Otrā pasaules kara laikiem, bija ļoti ērta – sevišķi mums, vāciešiem. Mēs varējām kārtot savas darīšanas, savukārt pārējos jautājumus risināja ASV un, zināmā mērā, francūži. Tad nu lūk, tagad tas vairs tā nav," paziņoja Gabriels.

Pēc politiķa domām, Savienotās Valstis jau sen un sevišķi pēc Donalda Trampa nākšana pie varas cenšas pārlikt atbildību par drošību no saviem uz Eiropas pleciem. Pēc viņa sacītā, Amerikas prezidents apšaubījis NATO Statūta 5. pantu, kurā teikts, ka uzbrukums vienam alianses loceklim tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei.

Komentējot Trampa aicinājumus paaugstināt aizsardzības izdevumus NATO valstīs līdz 2% no IKP, Gabriels atzīmēja, ka viņa valsts pērn aizsardzībai iztērējusi nedaudz vairāk nekā 1,2% no IKP. Pēc viņa domām, Vācija varētu palielināt savus militāros izdevumus līdz 1,5% no IKP, lai modernizētu Vācijas Bruņotos spēkus, savukārt pārējos 0,5% (vairāk nekā 20 miljardus dolāru) novirzīt speciālā fondā "Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai no Krievijas".

Turklāt, Berlīne, pēc Gabriela sacītā, pārņems no ASV lauvas daļu atbildības par bijušā Varšavas līguma valstu drošību un to "aizsardzību no Maskavas".

Nesen NATO alianses 70. gadadienas svinībās prezidents Donalds Tramps atkal asi kritizēja vāciešus par to, ka viņi maz tērē aizsardzībai, tāpēc viss slogs gulstas uz ASV pleciem.

Esošais Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss noliedza apsūdzības par "militāro liekēdību", atzīmējot, ka Vācija kopš 2014. gada paaugstinājusi militāros izdevumus gandrīz par 40%. Tāpat ministrs uzsvēra, ka "izdevumu sloga sadalīšana paredz kaut ko vairāk, nekā finanšu tēriņus".

Tikmēr daudzi vācieši neuzskata par nepieciešamu taisnoties Vašingtonas priekšā par "pieticīgiem" aizsardzības izdevumiem, neatbalsta starptautiskās militārās misijas un apšauba pašu NATO nepieciešamību. Arī pašās ASV attieksme pret aliansi mainās aliansei nelabvēlīgā virzienā.

63
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Krievija izsvītrojusi NATO no nākotnes. Kā tas ietekmēs bijušās PSRS republikas?
Aizsardzības ministram jānomierinās: iedzīvotāji iebilst pret militāro izdevumu pieaugumu
Bailes no KF karavīriem un nāve zem nolūzuša koka zara: kā klājas NATO bataljonam Lietuvā
Protesti Mineapolisā

"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

7
(atjaunots 08:52 01.06.2020)
ASV dzīvojošie latvieši kļuva par nekārtību aculieciniekiem tautas nemieru laikā un masveidā publicē Internetā vietējā vājprāta videoierakstus.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Mineapolisā un citās ASV pilsētās izcēlās nekārtības. Par tautas nemieru iemeslu kalpojusi afroamerikāņa Džordža Floida nāve.

Ir video, kur likumsargi uzvilka vīrietim roku dzelžus un nogāza uz zemes, un pēc tam viens no policistiem uzspieda viņam uz kakla ar celi. Neraugoties uz to, ka Floids vairākas reizes atkārtoja, ka nevar elpot, likumsargs celi nenoņēma.

Rezultātā Floids nodzīvoja tikai līdz reanimācijai. Četrus policistus atlaida no darba, bet vienu apsūdzēja slepkavībā aiz neuzmanības.

Протестующие в Миннеаполисе. Протесты проходят в городах США в связи со смертью при задержании полицией афроамериканца Джорджа Флойда в Миннеаполисе.
© Sputnik / Стрингер
Protesti Mineapolisā

Savukārt Amerika izrādījās grautiņu un haosa varā. Spēku pielieto gan protestētāji, gan likumsargi. Mineapolisā un kaimiņu Sentpolā brīvdienās tika ieviesta komandantstunda.

ASV esošie latvieši bijuši šokēti ar šādu lietu pavērsienu un publicē Internetā nekārtību video. Tai skaitā Latvijas jurists Erlends Baļķens publicēja savā Twitter mikroblogā veselu videoierakstu sēriju ar izdemolētiem veikaliem un cilvēkiem maskās.

Vienā no video satraukta sieviete komentē notiekošo: "Viss, pat maizes veikals ir sagrauts, pat maize zog. Absolūtākā muļķība. Noteikti veikalu ar telefoniem aptīrīs. Veikals būs tukšs. Muļķi. Tāda tā brīvība. Visu posta."

​Citā videoierakstā komentētājs tikpat uztraukti konstatē, ka iznīcināti visi veikali.

​Protesti nonāca arī līdz Ņujorkai. Tur notika vēl viens sašutumu raisošs incidents. Policists norāva masku no protestētāja sejas un mērķtiecīgi apsmidzināja viņu ar piparu gāzi, lai gan cilvēks pacēla rokas.

Tika arī RIA Novosti korespondentam, kurš izgaismoja notiekošo. RIA Novosti ziņo, ka Mineapolisas policija mērķtiecīgi pielietoja asaru gāzi pret žurnālistiem – telekanāla VICE filmēšanas grupas locekļiem un RIA Novosti korespondentu Mihailu Turgijevu. Taču viņi strādāja jau pēc protesta akcijas padzīšanas.

Maskavā to izvērtēja kā nepamatotas nežēlības izpausmi un gaida, ka Amerikas atbildīgās iestādes veiks rūpīgu notikušā izmeklēšanu, par ko teikts KF ĀM oficiālajā notā.

7
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

15
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

15
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru